Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs runājām par to, ka māceklība ir tieši saistīti ar disciplīnas un pastāvības jautājumu. Lai kļūtu par Kristus mācekli un sasniegtu garīgo briedumu Dievā, cilvēkam ir jābūt disciplinētam. Un mēs ieraudzījām arī to, ka patiesi Kristus mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi – lūgšanās, Dieva vārdā, kalpošanā, pareizā sava īpašuma pārvaldē un sadraudzībā.Bībelē ir teikts:
„….Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Te tiek runāts par to, ka garīgā izaugsme un pārmaiņas vienmēr iet roku rokā ar disciplīnu un pastāvību.Jaunajā amerikāņu Bībeles standarta tulkojumā šis fragments skan šādi:
„…. disciplinē sevi lai sasniegtu dievbijību; jo fiziskajai disciplīnai ir tikai neliels labums, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās, kā arī nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:7-8).
Bet Filipa tulkojumā ir teikts vēl skaidrāk:
„…tērē nepieciešamo laiku un piepūli tam, lai uzturētu sevi garīgajā formā. Piepildiet laiku un uztraucieties par to, lai būtu garīgi derīgi. Fiziskajam derīgumam ir noteikta vērtība, bet garīgais derīgums ir svarīgs gan tagadējai gan nākamajai dzīvei. (1.Timotejam 4:7-8).
Pāvils salīdzina vingrinājumus fiziskās formas uzturēšanai ar garīgajiem vingrinājumiem, kuru mērķis ir iemācīt mums to, ka bez disciplīnas mums nebūs labas garīgās formas.Padomājiet paši, – vai fiziskā forma saglabājas automātiski? Protams, ka nē! Forma ir jāuztur ar pastāvīgiem treniņiem un vingrinājumiem! Tādā pat veidā, nepieciešams uzturēt sevi garīgi, iedalot tam laiku un tērējot noteiktu piepūli.Taču vienmēr atcerieties, ka balva, kas sagaida disciplinētu cilvēku, ir krietni lielāka, nekā viņa ieguldījumi.Mums ir jāvingrinās un jāattīsta sevī noteikti garīgie ieradumi, kuri palīdzēs mums sasniegt savus mērķus.Gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu vārdu no augšminētās Rakstu vietas:
„….vingrini sevi (vingrinies) dievbijībā….”(1.Timotejam 4:7).
Vārds „sevi” uzliek mums noteiktu atbildību jautājumā, kas saistīts par pašdisciplīnu.Parasti, cilvēki vārdu „disciplinēt” saista ar kaut ko nepatīkamu un negatīvu, tā kā tas ir saistīts ar kārtības uzturēšanu. Kārtības uzturēšana pieprasa noteiktu kontroli, kas garantē instrukciju izpildi. Pārkāpjot kārtību neesot disciplīnai iedarbojas soda sistēma, bet kārtības ievērošana caur disciplīnu tiek uzturēta ar stimulu palīdzību.Disciplīnu nedrīkst uztvert kā kaut ko negatīvu, jo tieši ar disciplīnas palīdzību var īstenot ne tikai sodu, bet arī stimulēšanu vai pamudināšanu.Disciplīna kontrolē un seko tam, kā tiek pildīta noteiktā kārtība. Mēs varam vai nu kontrolēt sevi paši, vai arī ļaut kādam citam īstenot šo kontroli. Kad mēs kontrolējam sevi paši, – to sauc par pašdisciplīnu.Pašdisciplīna – tā ir savas uzvedības kontrole un gribasspēka audzināšana sevī.Tālab, otrs vārda „disciplīna” apzīmējums var būt šāds:Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.Citiem vārdiem sakot, disciplīna vienmēr ir jūsu vēlmju produkts. Ja jūs pietiekami stipri kaut ko vēlaties, tad tas disciplinēs jūs jautājumā, kas saistīts ar jūsu izvēli.Protams, ja jums nav stipras vēlēšanās kļūt par kaut ko vai sasniegt kaut ko šajā dzīvē, tad jums nebūs arī nekādas disciplinētības.Disciplīna – tas ir lēmums, kuru diktē konkrēts redzējums par jūsu nākamo dzīvi.Ja jūs vēlaties realizēties šai dzīvē un atnest daudz augļu Dieva Valstībā, tad nenonieciniet vai neignorējiet disciplīnu. Disciplīna – tas ir jūsu draugs un palīgs, nevis ienaidnieks!Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

    Jēzus dažreiz sasaistīja slimības ar grēku. Taču, tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs.„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).
  • Neskumsti, ja tev šķiet, ka Dievs neatbild uz tavām lūgšanām, bet turpini lūgt!

    Varbūt arī tu šodien lūdz Dievam palīdzību, tu aizlūdz Dieva priekšā un lūdz par savu bērnu glābšanu, vai arī vēlies, lai tavi bērni mainītu savu attieksmi pret kaut ko, – nav svarīgi par ko konkrēti tu lūdz Dievam. Varbūt tu lūdz Dievam, bet atbildes it kā nav, un tu esi pieņēmis lēmumu vairs nelūgt, jo tev liekas, ka lūgšana nedarbojas. Es pats esmu runājis ar dažiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies lūgšanu spēkā, jo viņi ir lūguši, bet ilgstoši tā arī nav saņēmuši atbildi. Savukārt šis notikums ar kānaāniešu sievieti pierāda mums, ka nevajag domāt par to, ka lūgšana nedarbojas vai arī tai nav nozīmes. Vēlos tev teikt, ka arī šodien lūgšana darbojas! Vēl joprojām lūgšanā ir apslēpts milzīgs spēks!
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.