Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes

Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena atnesīs jums lielas svētības, tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet par Vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.

Mēs ar jums runājam par to, kā var traģēdijas vai ciešanas, kuras ir mūsu dzīvē, pārvērst triumfā un uzvarā. Mēs noskaidrojām, ka līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts grēka jautājums – tikmēr, bēdām un ciešanām nebūs robežu uz zemes. Grēks – ir viens no galvenajiem traģēdiju un visu iespējamo lāstu avotiem uz mūsu zemes. Tāpēc, Dievs sūtīja Jēzu Kristu uz zemes, lai caur Viņa upuri, kurš tika samaksāts par mūsu grēkiem, mēs atbrīvotos no grēka un lāsta varas, kas valda šajā nešķīstajā pasaulē. Debesu Tēvs pierādīja Savu mīlestību uz mums caur rīcību, ļaujot Savam Dēlam, Jēzum Kristum, mirt krustā, lai mēs tiktu attaisnoti.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom.5: 8).

Un tā, mēs redzam, ka šodien pasaulē, grēks ir viens no traģēdiju avotiem. Dārgais lasītāj, tu vari atvieglot mocības šajā pasaulē, pievienojoties to cilvēku armijai, kuri ļaunumu uzvar ar mīlestības spēku. Pateicoties tam, ka Mozus pieņēma pareizo lēmumu, mēs redzējām, kā izglābās divi miljoni ebreju. Caur tavu pareizo lēmumu, Dievs var svētīt tavu ģimeni, tavu pilsētu, tavu valsti un visu pasauli.

Ja, tu vēl neesi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju, ja tu vēl piedzīvo kaislīgu vēlēšanos uz nepareizām lietām, ja tu vēl pretojies acīmredzamai Dieva gribai, ja tev ir nedabiska apetīte uz kaut ko grēcīgu, ja tu vēl dzīvo pēc acumirklīgas baudas principiem, tad zini, – ka tu ar savu dzīvi palielini sāpes un ciešanas uz šīs zemes.

Apstājies un lūdz Dievam piedošanu, atver savu dzīvi Viņa Dievišķajam spēkam un mīlestībai, uzaicini Jēzu Kristu savā sirdī un pasludini Viņu par savas dzīves Kungu un Glābēju. Un tad, tu kļūsi par Dieva žēlastības instrumentu, par instrumentu, kas atvieglina cilvēku sāpes, kas ir mierinājuma un gaismas avots.

“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ, pasaulē ienācis grēks, un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;
Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem.5:12,17).

Grēks ir Nāves valstības sākums. Ar nāvi, šeit netiek domāta acumirklīga, fiziskās dzīves nāve, bet no Radītāja dzīvības atdalīta cilvēka pakāpeniska iznīcināšana.

Garīgā nāve – ir grēka un nepaklausības rezultāts, kurā cilvēkam tiek atņemta Dieva slava (aizsardzība).

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības…” (Romiešiem 3:23).

Nāve – ir Dieva klātbūtnes atņemšana, kura nepieciešama, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgi dzīvot. Kad pirmo reizi caur Ādamu un Ievu pasaulē ienāca grēks, tad viņi uzreiz pamanīja, ka viņi ir kaili un slēpās no Dieva.

„Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.  Tad viņu abu acis tapa atvērtas, un viņi atzina, ka viņi bija kaili, un viņi savija vīģes lapas un taisīja sev gurnu apsējus.  Tad viņi sadzirdēja Dieva Tā Kunga balsi, kas dārzā staigāja dienas vēsumā; tad cilvēks un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā. Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” (1 Mozus 3:6-9).

Slava, kura bija viņu apģērbs, uzreiz pazuda, tāpēc, ka grēks ienāca viņu dzīvē un tādā veidā, viņi kļuva lāsta un ļaunuma ievainoti.

Grēks deva sākumu ļaunumam. Pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc sātans ir visa ļaunuma sākums.

Bet, par to mēs rīt parunāsim!

Ar Dieva mieru!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

    Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.