Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs uzsākām sarunu par efektīvu lūgšanu dzīvi. Mēs noskaidrojām, ka bez efektīvas lūgšanas cilvēks nevar būt efektīvs savā kalpošanā Dievam un cilvēkiem.Jūs zināt, ka ir lūgšanas, kas sasniedz Dievu, un ir lūgšanas, kas nesasniedz Dievu. Par to mēs runāsim vēlāk. Katram cilvēkam ir sava izpratne par to, kas ir lūgšana. Es vēlos dalīties ar jums dažās domās par lūgšanu.1.Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšana ir saistīta ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet, ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.Lūgšana – tā nav spēle saprāta līmenī. Lieta tajā, ka cilvēks nespēj bez sava gara palīdzības sarunāties, kontaktēties ar Dievu. Vienīgā cilvēka daļa, kas ir spējīga kontaktēties ar Dievu, – tas ir viņa gars. Un mūsu gars ir mūsu dzīves centrs vai pamats. Tātad, pirmkārt, lūgšana – tā ir saruna ar Dievu gara līmenī, un tas ir darbs. Lūgšana nav fizisks darbs, bet garīgs. Gribu atzīmēt, ka nevienai citai Dieva radībai nav šādas privilēģijas. Suns nevar vērsties pie Dieva. Govs nevar vērsties pie Dieva. Koki nevar vērsties pie Dieva. Tikai cilvēkam ir šāda privilēģija. Un iemesls, kāpēc Dievs radīja cilvēku, – sadraudzībai ar Viņu. Visa cita radība netika radīta pēc Dieva tēla un līdzības, tikai cilvēks. Kāpēc Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības? Lai cilvēkam būtu sadraudzība ar Viņu, lai cilvēka gars varētu sarunāties ar Dieva Garu. Tā ir privilēģija.Lūgšana – tā ir privilēģija! Man ir privilēģija būt sadraudzībā ar Visuma Radītāju. Man ir privilēģija staigāt Visuvarenā Dieva klātbūtnē un runāt ar Viņu no gara uz Garu.Un mēs zinām, ka tad, kad Ādams sagrēkoja Ēdenes dārzā, pirmais, ko viņš pazaudēja, bija sadraudzība ar Dievu. Pēc grēkā krišanas Ādams pazaudēja sadraudzību ar Dievu, viņš aizbēga no Dieva, viņš noslēpās no Dieva. Ādams vairs nevarēja brīvi nākt pie Dieva un runāt ar Viņu. Pēc grēkā krišanas Ādams garīgi nomira. Bet Dievam tas nepatika, jo tad, kad tas notika, viss pārējais sāka pasliktināties. Pēc tam, kad grēkā krišanas dēļ tika pārtraukta sadraudzība ar Dievu, cilvēka dzīvē ienāca slimības, miesas novecošana, naids un viss sliktais. Kāpēc? Tāpēc, ka tika pazaudēta sadraudzība ar Dievu. Tāpēc mēs runājam par to, ka lūgšana ir mūsu garīgās dzīvības elpa. Mēs varam dzīvot tikai kontaktējoties ar Dievu. Tikai kontaktējoties ar Dievu mēs varam atjaunoties, nostiprināties un apbruņoties. Un tad, kad cilvēks krita grēkā, atnāca Jēzus un, izlejot Savas Asinis, nomira par mums. Jēzus piedeva mūsu grēkus, lai no jauna atjaunotu mūsu pirmo aicinājumu – sadraudzību ar Dievu.Izlasīsim 1.Korintiešiem 1:9
 „Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā.”
Tu esi aicināts sadraudzībai ar Dievu!Aplūkosim vēl vienu rakstu vietu:
 „Ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.(1.Jāņa 1:3).
Šajās rakstu vietās redzam, ka, pirmkārt, lūgšana – tā ir saruna(sadraudzība) ar Dievu, un, otrkārt, ka mēs esam aicināti uz šo sadraudzību.Dievs aicina mūs uz sadraudzību ar Viņu katru dienu. Kad tu no rīta pamosties, pirmais aicinājums no Dieva tev ir – aicinājums uz sarunu(sadraudzību) ar Viņu. Ja tu vēlies dzīvot, tad tev ir nepieciešama sadraudzība ar Dievu. Ja vēlies dzīvot garīgi, tev ir jālūdz!Novēlu jums būt garīgi stipriem un mundriem!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! II

    Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi.Jesaja ieraudzīja Dievu. Jesaja ieraudzīja Dieva varenību, Dieva svētumu.Tad, kad tu tuvojies Dievam, Dievs tev atklāsies arvien vairāk un vairāk. Tad, kad mēs redzam Dievu, mēs noteikti ieraudzīsim arī sevi, jo mēs esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Viņa gaismā mēs ieraugām gaismu.Jesaja ieraudzīja sevi. Dievs vēlas, lai mēs ieraugām sevi. Tieši tāpēc, Viņš pieļauj mūsu dzīvē dažādas situācijas, kuras atver mūsu acis uz to, ko mēs nesam sevī.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu II

    Tas Dieva Vārds, kuru tu glabā savā sirdī, tas tevi arī izglābs! Grūtību laikā, kad cilvēki nostāsies pret tevi, kad pār tevi gāzīsies melu straume, vai kad apstākļi būs tev nelabvēlīgi, – tevi glābs tikai Vārds, kuru tu glabā savā sirdī. Tālab arī ir teikts, ka Dieva Vārds – tas ir balsts. Kas ir balsts? Tas ir kā ēkas nesošā siena. Celtnieki zina, ka, ja tiks nojaukta nesošā siena, ēka sabruks, jo tieši uz nesošās sienas gulstas pamatslodze.
  • Cik svarīgi ir pakļaut sevi Dievam, lai tā vara, kas mums dota no Viņa, varētu būt darbotiesspējīga

    Jēzus pazemojās un bija paklausīgs līdz Savai nāvei. Un tieši tālab, Dievs paaugstināja Jēzu un deva Viņam Vārdu, Kurš augstāks par visiem vārdiem. Jēzus, tapdams cilvēkam līdzīgs, parādīja mums ar Savu dzīvi, kā mums jāuzvedas. Jēzus Kristus atnāca zemes virsū, lai palīdzētu mums ieraudzīt, kādā veidā mēs varam pārvaldīt un parādīt Dieva varu savā dzīvē, lai piepildītu savu uzdevumu un misiju, kuru Dievs devis katram cilvēkam.