Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

Labdien, dārgie draugi!Es priecājos no jauna jūs sveicināt mūsu jaunajā rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien es vēlētos uzrunāt jūs ar vārdu, par tām priekšrocībām, kuras ir apslēptas sāpēs un problēmās.Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.
„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).
Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.
“Taču manis ieturamo ceļu Viņš zina itin labi, un, ja Viņš mani pārbaudītu, es tiktu atrasts zeltam līdzīgs. ” (Ījaba 23:10).
Dievs izmanto pārbaudījumus, lai padarītu mūsu ticību par dārgu vai vērtīgu.Par to ir teikts 1. Pētera vēstulē 1: 6-7:
“Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. ”
Pareiza attieksme pret pārbaudījumiem vai pārbaudījumos ir tāda, ka mēs priecājamies Dieva priekšā un uzticam Viņam savas situācijas.Ir svarīgi saprast, ka visi tie, kuri vēlās dzīvot Dievbijīgi, cietīs, bet Dievs zina, kā izvest un izglābt no jebkuras smagas situācijas. Tavs uzdevums ir mīlēt Dievu un būt paklausīgam Viņam.Vēl ir arī svarīgi saprast, ka mūsu cienīgā vai pareizā iešana cauri problēmām atstāj ietekmi uz citiem cilvēkiem. Mūsu pareizā attieksme problēmu laikā palīdz citiem cilvēkiem atnākt pie Dieva.Dieva Vārds tev šodien ir šāds: Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu III

    „Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”(Lūkas 6:45).Ir cilvēki, kuri pastāvīgi kādu vaino, viņu sirds ir piepildīta ar negatīvismu, bailēm, pašpaļāvības trūkumu. Tas viss notiek tikai tālab, ka šis cilvēks pats ir ielaidis visas šīs lietas savā sirdī. Tas, ko tu esi ielaidis savā sirdī, ar ko esi to piepildījis, tas arī plūst, iziet no tevis.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.