Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji!Apbrīnojami, cik daudz gudrības ir iespējams smelties Dieva Vārdā. Jau vairāku nedēļu garumā mēs izskatām Jēzus līdzību par talentiem. Tajā ir apslēpta tik vērtīga Dieva gudrība, kura spējīga mūs darīt ne tikai gudrākus, bet arī izmainīt daudzas lietas mūsu dzīvē. Ir vajadzīgs tikai viens: jāatver sava sirds tam, lai Dieva Gars caur Dieva Vārdu varētu darīt mūs gudrākus, un vēl, – mums jābūt ne tikai Vārda klausītājiem un lasītājiem, bet arī darītājiem.Ja mēs sīki jo sīki lasīsim visu šo līdzību, mēs ieraudzīsim, ka šeit tiek runāts par pakļautību.
„Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.”(Mateja 25:19).
Mēs redzam, ka pēc ilga laika atnāca kungs, lai saņemtu atskaiti no saviem kalpiem, lai norēķinātos ar tiem.Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!Bez tam, Dievs apbalvo uzticību. Varbūt šodien tu domā tikai par to, ka tev ir daudz problēmu dzīvē, problēmas darbā, problēmas ar veselību, un tāpēc tev nav laika domāt par saviem talantiem un par to, kā tos laist apgrozībā Dieva Valstības labā.Gribu jums teikt, ka mums jābūt nomodā pat tad, kad mums ir virkne personīgo problēmu. Problēmas ir visiem. Tieši tajā arī izpaužas mūsu mīlestība uz Dievu, ka mēs kalpojam Viņam ne tikai tāpēc, ka Viņš piepilda katru mūsu vajadzību, bet tāpēc, ka mēs mīlam Viņu. Mums jākalpo Dievam ne tikai tad, kad mums viss iet labi, bet arī tad, kad viss iet slikti un ir smagi. Kad mums neko negribas darīt, mums par pamudinājumu jābūt tam, ka mēs nedrīkstam pievilt Dievu, tāpēc mēs arī kalpojam.Kad Jēzus atnāks, viņš apbalvos uzticamos.Gribu, lai jūs pamanāt, ka šajā līdzībā kungs vienādā mērā apbalvo kalpu, kurš pavairojis savus piecus talentus, kā arī to kalpu, kurš pavairojis savus divus talentus. Dievs nekritizē un nenosoda cilvēkus, kuri atnesuši mazāku peļņu, jo Viņš zina katra cilvēka dzīves apstākļus, Viņš zina mūsu spējas. Abi kalpi saņēma vienādu atzinību no sava kunga.Pirmajam kalpam kungs sacīja:
„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).
Un arī otrajam kalpam kungs sacīja tos pašus vārdus:
„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:21).
Kungs apbalvoja viņus ne jau par peļņas daudzumu, bet par viņu uzticību.„Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu….”Dievam ir svarīgi tas, ka esam uzticīgi savam aicinājumam. Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum

    Darīt labu darbu – tas nozīmē darīt to, ko jūs varat. Dievs nekad neaicina darīt jūs to, kas pārsniedz jūsu iespējas. Tad, kad Dievs aicina jūs kaut ko darīt, Viņš noteikti dod jums pārdabisku spēku vai spējas. Nedomājiet par to, ko jūs nespējat darīt. Labāk dariet šobrīd to, ko jūs varat, un Dievs jūs vedīs uz jūsu aicinājuma zemi. Lai kur jūs arī atrastos, izmantojiet jebkuru iespēju tam, lai darītu to, ko jūs varat darīt, un, tādā veidā, jūs iemācīsieties darīt labus darbus Jēzum.
  • Mēs esam radīti Kristū Jēzū

    Tas nozīmē, ka Kristū mēs varam atklāt savus talantus un atrast tiem pielietojumu, saskaņā ar Dieva nolemto vai paredzēto. Un vēl, – tas nozīmē to, ka Jēzū Kristū mums ir nodrošināts apmierinājums dzīvē.„Tu uzkāpi augstumā, atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, Tā Kunga.” (Psalms 68:19).
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.