Evaņģelizācija un māceklība II

Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās iedvesmo un stiprina jūs.

Šodien es vēlos, lai mēs lasām no Raudu Dziesmas grāmatas.

Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).

Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu. Tālab, ja vēlamies redzēt paaudzes atmodu mūsu zemē, ja vēlamies redzēt atmodu mūsu bērnos un jauniešos, ja vēlamies atstāt reālu garīgu mantojumu nākamajām paaudzēm, tad mums jāzina, ka Dievs vēlas, lai mēs šodien darītu to, kas rakstīts augšminētajā rakstu vietā. Ja vēlies redzēt reālu Dieva virzību savā dzīvē, savā ģimenē, savā draudzē, tad ir nepieciešams nopietni pārdomāt šo rakstu vietu. Ir paralēla rakstu vieta (2.Laiku 7:14), kurā arī tiek runāts par to, ka Dievs vēlas dot mums atmodu. Atmoda neatnāks bez mūsu līdzdalības. Lai mēs ieraudzītu atmodu un spēcīgās Dieva rokas darbību mūsu liktenī un mūsu bērnu likteņos, ir svarīgi neignorēt tos padomus, kurus Dievs mums dod atmodai.

un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.”(2.Laiku 7:14).

Šī rakstu vieta aicina mūs uz to, lai zemojamies Dieva priekšā, lai mēs lūdzam un meklējam Viņa vaigu, lai atgriežamies no saviem ļaunajiem ceļiem, un tad Dievs apsola, ka sūtīs mums atmodu, Viņš sūtīs mums dziedināšanu – no krīzes, no traģēdijām, no šausmām, kas ir mums visapkārt šodien. Izzināsim savas sirdis un sekosim padomiem, kurus Dievs mums šodien dod.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.
  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).
  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

One Comment

Comments are closed.