Evaņģelizācija un māceklība II

Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās iedvesmo un stiprina jūs.

Šodien es vēlos, lai mēs lasām no Raudu Dziesmas grāmatas.

Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).

Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu. Tālab, ja vēlamies redzēt paaudzes atmodu mūsu zemē, ja vēlamies redzēt atmodu mūsu bērnos un jauniešos, ja vēlamies atstāt reālu garīgu mantojumu nākamajām paaudzēm, tad mums jāzina, ka Dievs vēlas, lai mēs šodien darītu to, kas rakstīts augšminētajā rakstu vietā. Ja vēlies redzēt reālu Dieva virzību savā dzīvē, savā ģimenē, savā draudzē, tad ir nepieciešams nopietni pārdomāt šo rakstu vietu. Ir paralēla rakstu vieta (2.Laiku 7:14), kurā arī tiek runāts par to, ka Dievs vēlas dot mums atmodu. Atmoda neatnāks bez mūsu līdzdalības. Lai mēs ieraudzītu atmodu un spēcīgās Dieva rokas darbību mūsu liktenī un mūsu bērnu likteņos, ir svarīgi neignorēt tos padomus, kurus Dievs mums dod atmodai.

un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.”(2.Laiku 7:14).

Šī rakstu vieta aicina mūs uz to, lai zemojamies Dieva priekšā, lai mēs lūdzam un meklējam Viņa vaigu, lai atgriežamies no saviem ļaunajiem ceļiem, un tad Dievs apsola, ka sūtīs mums atmodu, Viņš sūtīs mums dziedināšanu – no krīzes, no traģēdijām, no šausmām, kas ir mums visapkārt šodien. Izzināsim savas sirdis un sekosim padomiem, kurus Dievs mums šodien dod.

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”(Salamans Mācītājs 2:17-18).
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam!

    Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības nevar būt uzvara. Tikai tur, kur Jēzus – ir Kungs, ir uzvara. Tikai tas cilvēks, kurš atļauj Jēzum Kristum būt viņa Kungam, var, patiesībā, staigāt Viņa uzvarā.Šodien ar dažiem interesantiem piemēriem vēlos parādīt to, kā, iepazīstot Jēzus Kristus kundzību, mēs varam būt pasargāti no visiem sātana nodomiem.

One Comment

Comments are closed.