Giganti tavā zemē 2 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Katram no mums ir svarīgi atbildēt uz šādiem jautājumiem: „Kāda ir mana attieksme pret naudu? Vai nauda ietekmē manus lēmumus, attiecības, draugu izvēli?” Marka Evaņģēlijā mēs lasām stāstu par jaunekli. 

„Un, kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad kāds pieskrēja un, ceļos nometies, Viņu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” Bet Jēzus uz to sacīja: “Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Tu baušļus zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; nelaupi; godā savu tēvu un māti.” Bet tas Viņam teica: “Mācītāj, šo visu es esmu turējis kopš savas jaunības.” Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu un sacīja: “Vienas lietas tev trūkst – ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man.” Bet tas, par šo vārdu noskumis, aizgāja bēdīgs; jo viņš bija ļoti bagāts.”(Marka 10:17-22).

 Jēzus izdibināja būtību, problēmas sakni šā jaunekļa dzīvē. Viņa galvenā vērtība nebija Dievs, – bet itin visā sava labuma meklēšana, atkarība un slāpes pēc materiālā. Jēzus piedāvāja jauneklim visu izdalīt un sekot Viņam, bet tas to negribēja.Ja es gribu ieiet un iekarot savu Dieva doto zemi, es nedrīkstu būt atkarīgs un pieķēries materiālām lietām. Kāpēc jauneklis nepaklausīja Jēzum un nesekoja Viņam? Jo viņš bija saticies ar garīgo gigantu vārdā kanaānieši, un šis gigants uzvarēja viņu. Jauneklis nevēlējās nomainīt savu atkarīgu no materiālajām lietām pret to brīvību, kuru viņam piedāvāja Jēzus. Bībelē ir teikts: 

„Bet Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: “Patiesi Es jums saku: bagātais grūti ieies Debesu valstībā.” (Mateja 19:23).

 Tas nenozīmē, ka Dievs ir pret to, lai viņa bērni būtu bagāti. Lasot Bībeli, mēs redzam, ka piemēram, Ābrahāms, Ījabs bija ļoti bagāti cilvēki savā paaudzē. Bībelē ir teikts, ka Dievs dod spēku iemantot bagātību (5.Mozus 8:18). Jautājums nav bagātībā, bet gan mūsu attieksmē pret bagātību. Ābrahāms neturējās pie tās vietas, kurā dzīvoja (būdams bagāts), bet devās nezināmajā paklausot Dieva vārdam. Dievs vēlējās pārbaudīt Ābrahāma sirdi, tāpēc lūdza viņam ziedot Īzāku, un Ābrahāms to izdarīja. Ābrahāma sirds nebija pieķērusies materiālām lietām, mājām, bagātībai, un pat ne dēlam, un tāpēc Dievs varēja viņu bagātīgi svētīt. To pašu mēs redzam Ījaba dzīvē. Ījabs atzina, ka viņa galvenā bagātība ir Dievs un attiecības ar Viņu, tāpēc Dievs viņu bagātīgi svētīja.Bet atgriežoties pie stāsta par jaunekli, mēs redzam, ka viņa sirds ir pieķērusies bagātībai. Katram no mums ir jāsaprot, ka mūsu apsardzība un patiesā bagātība nav mantā, bet gan – Dievā. Dievs ir mana galvenā vērtība un mans balsts.Dievs dod zemi tiem, kuri seko Viņam, atstājot visu. Tādi cilvēki ir dārgi Dievam, un tādus Viņš meklē. Lai gan pasaule tādus cilvēkus sauc par dīvaiņiem un trakajiem. Bet, svarīgi ir saprast, ka tikai brīvs cilvēks var atstāt visu Dieva labad. Kalpošana Dievam un patiesa dievbijība – tā nav sevis paša labad, bet Dieva gribas piepildīšanai. Marka Evaņģēlijā mēs lasām: 

„Pēteris sāka uz Viņu runāt: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev staigājuši pakaļ.” Jēzus teica: “Patiesi Es jums saku: neviena nav, kas atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus Manis un evaņģēlija dēļ, kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvību.” (Marka 10:28-30).

 Atcerēsimies, ka tikai Dievs ir tavs balsts un galvenais Nodrošinātājs.Turpinājumā, mācītājs sāka izskatīt otro tautu, par kuru tika runāts iepriekš, – HETIEŠI.