Kas ir Hīvieši? Giganti tavā zemē 3 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Sātans, kārdinot Jēzu tuksnesī, arī mēģināja Viņu pievilt un panākt to, lai Jēzus iziet uz kompromisu ar Dieva patiesību (lasiet Lūkas Evaņģēlija 4-to nodaļu). Sātans apsolīja atdot Jēzum Valstību ar vienu noteikumu, – lai Jēzus pielūdz sātanu. Sātans aicināja Jēzu pažēlot Sevi, atbrīvot Sevi no nāves Krustā un mocībām, piedāvājot savu alternatīvu. Bet Jēzus bija iesakņojies Dievā un Dieva patiesībā, tāpēc satrieca sātanu ar to, kas bija rakstīts Svētajos Rakstos.  

„Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: “Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.”(Lūkas 4:7-8).

 Uzvara pār hīviešu garu pieder tiem cilvēkiem, kuri nopietni veltījušies Dievam un Viņa Vārdam. Lai cik arī grūti tev nebūtu sekot Dievam un Dieva vārdam,- neej uz kompromisu ar patiesību un nepieņem alternatīvus variantus no sātana. Cilvēki, kuri meklē atzinību no cilvēkiem, naudu, personīgo labumu, bieži vien kļūst par vieglu laupījumu hīviešu garam. 2-jā Ķēniņu grāmatā ir aprakstīts notikums ar Elīsas kalpu Gehazi, kurš ar viltu paņēma Naamana dāvanas (skat. 2-ro Ķēniņu 5:20-27), un tā rezultātā pārklājās ar spitālību, izdzirdot sev adresētos vārdus: 

„Tāpēc Naamana spitālība pielips tev un taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem!” Un tad Gehazis aizgāja projām no viņa spitālīgs, balts kā sniegs.”(2.Ķēniņu 5:27).

 Kauns, spitālība un tās vietas zaudēšana, kuru Dievs bija Gehazim devis – lūk rezultāts, pie kāda noveda alternatīvais ceļš, kuru piedāvāja hīviešu gars. Hīviešu gars bieži vien izmato cilvēka trūkumu pēc kaut kā, nepiepildītas vajadzības, piedāvājot savu „risinājumu”. Ja manā sirdī ir miesas kārība, mīlestība uz lietām, vēlme jebkādā veidā piepildīt savas vajadzības, – tad manā dzīvē ienāks sātans un izdarīs visu iespējamo, lai aizvestu mani no Dieva ceļa. Nekad neej uz kompromisu ar Dieva patiesību, jo tas ir ceļš, kurš liekas taisns un patīkams, bet šī ceļā galā ir – sabrukums un nāve. Dievs Savā Vārdā saka: 

„Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1.Jāņa 2:15-17).

 Katram, kurš atstāj Dievu un meklē laimīgu dzīvi bez Viņa, tam būs īslaicīga veiksme, kurai sekos – liela sakāve. Pazudušais dēls, par kuru mēs lasām Bībelē, arī bija hīviešu gara apsēsts. Viņš nolēma pamest tēva mājas, jo viņam bija apnikušas tēva pamācības, apnicis, kā viņam šķita, vienveidīgais dzīves veids. Un tāpēc, viņš paņēma daļu sava mantojuma un devās labākas dzīves meklējumos ārpus tēva nama. Viņš devās meklēt „labāku” alternatīvu – dzīvi bez Tēva un Viņa pamācībām. Viņš devās meklēt labāku dzīvi, gāja savu ceļu, un ne to ceļu, kuru tam bija mācījis Tēvs. Dievs ne tikai nepretojas, bet pat grib, lai Viņa bērni dzīvotu labāku dzīvi. Bet Dievs zina, ka tikai Viņa ceļš, kurš balstīts uz Dieva patiesību, – ir patiesi labs un veiksmīgs. Bet hīviešu gars apgalvo, ka ir kas labāks par to, ko piedāvā Dievs. Mēz zinām, kas notika ar pazuduša dēlu, kādās padibenēs viņš galu galā nonāca. Par šo „labās dzīves” pusi sātans cilvēkam nekad nesaka, jo sātans ir – melis un krāpnieks, un viņa mērķis ir nozagt, nogalināt un pazudināt. Sātans tikai izskatās kā gaismas eņģelis, kā tāds, kurš rūpējas par cilvēku un viņa problēmām, bet, patiesībā, viņa vēlēšanās ir redzēt tevi satriektu un iznīcinātu. Bībelē ir teikts: 

„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10).

 Lai mēs varētu staigāt uzvarā, mums ir jābūt garīgajai izšķirtspējai.Hīviešu gars vienmēr piedāvā cilvēkam apiet grūtības un tiekties uz vieglu dzīvi. Bet Dievs mums saka, ka esam Kristus kareivji, – aicināti uz cīņu. Kareivim ir jābūt gatavam tam, ka viņš sastapsies ar sāpēm, grūtībām, ciešanām un zaudējumiem, un viņam jābūt spējīgam to visu izciest, nenovēršoties no pareizā ceļa. 1-jā Mozus grāmatā mēs lasām par Dīnu – Jēkaba meitu. 

„Un Dīna, kas bija Leas meita un kuru tā bija dzemdējusi Jēkabam, gāja iepazīties ar tās zemes meitām. Un viņu ieraudzīja Šehems, hīviešu valdnieka Hamora dēls, un viņš to paņēma, gulēja pie tās un nodarīja tai varasdarbu.”(1.Mozus 34:1-2).

 Dīna piederēja Dieva tautai, un viņa zināja, ka nedrīkst stāties kontaktos ar cilvēkiem, kuri nebija derībā ar Dievu. Bet viņa nolēma iet un iepazīties ar „tās zemes meitām”. Viņa uzskatīja dzīvi savā zemē par garlaicīgu un vienveidīgu, tāpēc nolēma uzzināt ko jaunu to tautu zemē, ar kurām Dievs stingri aizliedza komunicēt. Viņa nolēma izmēģināt alternatīvu dzīvi, kura bija pilnīgi pretēja tam, ko viņai bija mācījis viņas tēvs. Galu galā viņa tika izvarota un apkaunota. Sātans piedāvās savas grēcīgās alternatīvās lietas kā kaut ko nevainīgu, bet patiesībā aiz visa tā slēpjas nāve tavai dvēselei. Dīna sekoja saviem spriedumiem, sekoja tam, ko redzēja viņas acis, noniecinot Dieva likumu, noniecinot acīm redzamo Dieva gribu, pārkāpjot aizliegtā robežu. Hīviešu gars vienmēr vilina cilvēku ar spilgtu un bezrūpīgu dzīvi. Kad Dievs mums kaut ko aizliedz, – tas ir tikai tāpēc, ka Viņš mīl mūs un labāk zina, kas mums nāks par labu, bet kas savukārt būs par sliktu. Cilvēkam ir derīgi meklēt Dieva gudrību un dzīvot Viņa Vārda robežās, – pat ja viņš kaut ko nesaprot vai kaut kam nepiekrīt. Dievs zina visu – no sākuma līdz beigām. Ja Dievs saka, ka pirms laulību sakari ir nepieļaujami, ka tas ir grēks, kas atnes sabrukumu un nāvi, – tātad tas tā arī ir. Tāpēc, vienkārši klausi Dievam, un ne tam, ko tev piedāvā šī pasaule. Hīviešu gars cilvēkam saka: „Tu vienkārši pamēģini to aizliegto, un tad tev atklāsies kas neparasts”. Bet sātans nekad neparāda cilvēkam to, ar ko šis grēka ceļš beigsies, kādas sāpes un ciešanas ienāks cilvēka dzīvē pēc tam, kad viņš būs pamēģinājis to, ko Dievs ir aizliedzis. Hīviešu gars dažādos veidos mudina cilvēku pamēģināt to, ko Dievs ir aizliedzis. Dīna, atstājot tēva namu un dodoties uz hīviešu zemi, pārkāpa Dieva likumu, un tādā veidā atņēma sev Dieva apsardzību. Un rezultāti nebija ilgi jāgaida, – Dīnu izvaroja un apkaunoja.