Grēkam ir savas sekas!

Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus lai vairojas jūsu dzīvē šajā brīnišķīgajā dienā!Es lūdzu par jums, lai Dieva vārds stiprina jūsu garu, dvēseli un miesu.Un tātad, ar piemēru no Ābela un Jāzepa dzīves, vakardien mēs redzējām, ka ne tikai paša cilvēka grēks, bet arī citu cilvēku grēki bieži vien kļūst par iemeslu traģēdijām un ciešanām šajā pasaulē. Mēs ar jums jau runājām par to, ka Bībelē ir daudz piemēru tam, kā veselas tautas, nevainīgi cilvēki, bērni ir cietuši no tā, ka kāds ir domājis un rūpējies tikai par sevi.Šodien aplūkosim iemeslus tam, kā un kāpēc nomira kāds cilvēks vārdā Ūrija.Dāvids nogalināja uzticīgu un ziedojušos viņam kareivi Ūriju, tikai tāpēc, ka vēlējās apmierināt savu iekāri. Šī iemesla dēļ bojā aizgāja arī citi nevainīgi kareivji.  
„Un, kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi mēdz iziet, lai karotu, tad Dāvids sūtīja Joābu un viņam līdzi savus kalpus un visu Israēla karaspēku, un tie postīja Amona zemi un apmetās pret Rabu, to ielenkdami; bet Dāvids pats palika Jeruzālemē.  Un tad kādā vakarā notika, ka Dāvids piecēlās no savas guļasvietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu, un viņš ieraudzīja no nama jumta zemāk lejā kādu sievu mazgājamies; šī sieva bija neparasti skaista izskata.  Un Dāvids nosūtīja ļaudis un lika tiem apvaicāties, kā sieva viņa ir; un viņam tika pateikts, ka tā ir Batseba, Ēliāma meita, hetieša Ūrijas sieva.  Tad Dāvids sūtīja vēstnešus un lika to atvest, un tā nāca pie viņa, un viņš pie tās gulēja, un, kad tā bija no savas nešķīstības nomazgājusies, tad viņa atgriezās atpakaļ savā namā. Kad šī sieva kļuva grūta, tad tā sūtīja Dāvidam ziņu, sacīdama: “Es esmu grūta.”  Tad Dāvids deva ziņu Joābam, sacīdams: “Atsūti hetieti Ūriju pie manis!” Un Joābs atsūtīja Ūriju pie Dāvida. Kad Ūrija pie viņa atnāca, tad Dāvids jautāja: “Kā klājas Joābam, kā klājas karavīriem, un kā veicas karā?” Un Dāvids sacīja Ūrijam: “Noej lejā savā namā un mazgā savas kājas!” Un, kad Ūrija izgāja ārā no ķēniņa nama, tad ķēniņa dāvanas tika nestas aiz viņa. Bet Ūrija apgūlās ķēniņa nama durvju priekšā kopā ar visiem sava kunga kalpiem, un savā namā viņš neiegāja. Kad tas tika pateikts ķēniņam, ka Ūrija nav gājis savā namā, tad Dāvids sacīja Ūrijam: “Vai tu nenāc no ceļa? Kādēļ tu neej savā namā?”  Bet Ūrija atbildēja Dāvidam: “Gan Dieva šķirsts, gan Israēls, gan Jūda mīt teltīs, un mans kungs, karavadonis Joābs, un mana kunga kalpi mīt atklātā laukā teltīs; kā tad lai es ietu savā namā, lai ēstu un dzertu un lai gulētu pie savas sievas? Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo un tu pats dzīvo, to gan es nedarīšu!” Tad Dāvids sacīja Ūrijam: “Paliec vēl šodien šeit, tad rīt es tevi atlaidīšu.” Tā Ūrija palika to dienu un arī vēl nākamo dienu Jeruzālemē.  Nākamā dienā Dāvids to ataicināja, lai tas kopā ar viņu ēstu un dzertu, un viņš to piedzirdīja; taču vakarā Ūrija nogāja, lai apgultos savā guļasvietā kopā ar sava kunga kalpiem, un viņš nenogāja lejā savā namā. Tad otrā rītā Dāvids rakstīja Joābam vēstuli, un viņš to nosūtīja ar Ūriju.  Savā vēstulē viņš bija Joābam tā rakstījis: “Noliec Ūriju pirmajās rindās, kur viskarstākā kaušanās, un novērsieties no viņa, tā ka viņš tiek pārvarēts un mirst!”  Un notika, kad Joābs aplenca pilsētu, tad viņš nolika Ūriju tādā vietā, kur, kā viņš zināja, atrodas stipri pretinieki.  Kad pilsētas karavīri devās uzbrukumā un iesāka kauju ar Joābu, tad dažs labs no Dāvida kalpiem karotāju pulkā krita, un arī hetietis Ūrija dabūja galu. „ (2. Sam.11:1-17).
 Šajā Rakstu vietā mēs varam redzēt Dāvida grēku progresēšanu: ieraudzīja svešu – iekāroja to – pārkāpa laulību – meloja – nogalināja.Redziet, kāpēc Dievs saka, ka mūsu miesa – nav grēkam, bet Tam Kungam. Tad kad šī harmonija tiek izjaukta, tad noteikti kāds cietīs.Dāvida grēku dēļ cieta visi viņa mājinieki. Kā arī nomira pilnīgi nevainīgs bērns. Pēc šo visu grēku paveikšanas, laulības pārkāpšana un slepkavības kļuva par parastu parādību Dāvida namā.Aplūkosim dažas Rakstu vietas, kuras parāda mums šo grēku sekas, kurus pieļāva Dāvids.  
„Un, kad Nātāns atgriezās savā namā, tad Tas Kungs sita to bērnu, ko Ūrijas sieva bija Dāvidam dzemdējusi, ka tas palika uz nāvi slims.  Un šī bērna dēļ Dāvids meklēja Dievu, un Dāvids iesāka gavēni, un, kad viņš pārnāca, tad viņš pārnakšņoja, visu nakti gulēdams uz zemes.  Tad cēlās viņa nama vecaji, lai pār viņu noliekušies viņu pieceltu no zemes, bet viņš to nevēlējās un neēda maizi kopā ar tiem. Un notika, ka septītajā dienā šis bērns nomira, un tad Dāvida galma ļaudis baidījās viņam pateikt, ka bērns ir miris, jo viņi domāja: ja jau viņš mūsu balsij neklausīja, kad bērns vēl bija dzīvs, kā tad tagad mēs pateiksim, ka bērns ir miris? Ka viņš nenodara sev ko ļaunu! ” (2.Sam.12:15-18).
 
„…Tad Amnons sacīja Tamārai: “Ienes man to ēdienu iekšējās telpās, ka es tur ēdu no tavas rokas.” Un Tamāra ņēma plāceņus, ko viņa bija izcepusi, un ienesa tos savam brālim Amnonam iekštelpās.  Bet, kad viņa tos viņam pienesa, lai tas ēstu, tad viņš to sagrāba un tai sacīja: “Nāc, guli ar mani, mīļā māsa!”  Bet viņa tam sacīja: “Nē, mans brāli! Nepiesmej mani! Jo tādas lietas neklājas darīt Israēlā! Nedari tādu negantību!  Un es pati – kur lai es ietu ar savu kaunu? Un tu pats kļūtu līdzīgs nelgām Israēlā! Labāk tad jau parunā ar ķēniņu, viņš mani tev neliegs.”  Bet viņš negribēja paklausīt viņas balsij un, būdams stiprāks par viņu, to pārvarēja un piegulēja.  Pēc tam Amnonu pēkšņi pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, tā ka nepatika, ko viņš sajuta pret to, bija spēcīgāka par neseno mīlestību. Tāpēc Amnons tai uzkliedza: “Celies un ej prom!” ” (2.Sam.13:10-15).
 Grēkam ir savas sekas!Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.Jēzus nāca uz zemes, lai atdotu Sevi par visas cilvēces grēkiem, lai iznīcinātu grēku un tā sekas. Tamdēļ arī pastāv Draudze – Debesu Valstības Vēstniecība un Pārstāvniecība uz zemes. Ar Golgātas upura palīdzību Dievs pierādīja, ka Viņš nav vienaldzīgas pret cilvēku ciešanām. Tagad, caur ticību Dievam un personīgo attiecību attīstīšanu ar Viņu, mēs varam līdz minimumam samazināt traģēdijas un nelaimes zemes virsū.Kļūsti arī tu nevienaldzīgs pret cilvēku ciešanām. Nes Evaņģēlija patiesības gaismu citiem cilvēkiem, gaismu, kura ir spējīga pārvērst skumjas priekā, slimību- veselībā, traģēdiju- triumfā.Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei

    1. Lūdz, lai Dievs dod tev spēcīgas slāpes pēc Vārda.Lūdz par to bieži. Lai Dievs palīdz tev apzināties, cik ļoti tev ir vajadzīgs Vārds. Cilvēks bez slāpēm nedzer un neēd. Tikai izslāpis un izsalcis cilvēks vēlās to darīt. Ja tev nav apetītes, tad tu neēdīsi. Bet mēs zinām, ka Dieva Vārds ir garīgais ēdiens.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.