Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

Labdien, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mums nebūtu tikai ārēja svētbijība, bet arī spēks, kas apstiprina vai apliecina šo svētbijību. Vēl mēs runājām par to, ka spēks, kas apliecina svētbijību, ir svētuma spēks.

Mēs esam aicināti līdzināties Kristum – dzīvojot svētumā un mīlestībā.

Uzmanīgi aplūkosim vienu pantu no Bībeles:

 

„Mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ar Savu augšāmcelšanos no mirušiem Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā.” (Romiešiem1:4).

 

Jēzus atklājās mums kā Dieva Dēls pārdabiskā spēkā un svētuma spēkā. Jēzus demonstrēja pārdabisku Dievišķo spēku. Šis spēks pierādīja savu pārākumu pār jebkuru citu spēku caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušiem.

Bez tam, Jēzus dzīvē izpaudās svētuma gars. Jēzus negrēkoja un neviens neko nevarēja Viņam pārmest. Šie divi fakti apstiprina to, ka Jēzus patiešām ir Dieva Dēls.

Viss apslēptais, agrāk vai vēlāk kļūs acīmredzams. Viss, ko cilvēks slēpa, agri vai vēlu nāks gaismā, un tas var notikt tādā brīdī, kad cilvēks to vismazāk gaida. Labāk nedzīvot liekulīgi, bet tiekties uz svētu dzīvi Dieva priekšā, un tad mums nebūs kauns skatīties cilvēkiem acīs un tuvoties Dievam.

Un tātad – Dievs aicina mūs uz pārmaiņām! Pārmaiņas un izaugsme – tas ir process, tālab mēs atzīstam, ka vēl neesam pilnīgi. Es rakstu šos ikdienas vēstījumus jums ne tāpēc, ka jau esmu sasniedzis pilnību. Tieši otrādi, es apzinos, ka vēl neesmu pilnīgs. To zinu ne tikai es, to zina Dievs, to zina arī mani tuvinieki – sieva, bērni, draugi un cilvēki no manas komandas. Bet, slava Dievam par to, ka tad, kad mēs sekojam Jēzum, Dievs pakāpeniski maina un pilnveido mūs. Izaugsmei ir sava dinamika, tāpēc, cilvēks, kurš pieaug, nestāv uz vietas, bet iet tālāk par to vietu, kur viņš atradās vakar. Tāds cilvēks mainās, ļaujot Dieva spēkam un Dieva vārda patiesībai atjaunot viņa prātu. Cilvēks, kurš pieaug vairs nedomā tā, kā viņš domāja agrāk, jo, sekojot Jēzum, viņš tagad redz gaismu un staigā šai gaismā, un ne tumsā.

Kad tev tuvs cilvēks var apstiprināt to, ka tu esi mainījies, tad tavā dzīvē patiesi ir notikušas izmaiņas. Ja par izmaiņām tevī runā vien cilvēki, kuri tevi slikti pazīst, tad esi uzmanīgs un neapkrāp sevi. Publikas priekšā cilvēkam ir tieksme demonstrēt sevi no labākās puses. Savukārt mājās, mēs visi esam patiesi. Tāpēc, līdz brīdim, kamēr tavi mājinieki nesaka to, ka tu esi kļuvis par citu cilvēku, diez vai var apgalvot, ka tu jau esi mainījies.

Tātad, bez ārējas svētbijības, mēs varam piedzīvot un baudīt svētbijības spēku. Ļausim Dievam mainīt mūs. Jo Dievs ne vien var to izdarīt, bet Viņš vēlas to un dod mums spēku mainīties!

Esi Jēzus māceklis! Disciplinē sevi tajā, lai sekotu Jēzum. Ļauj Dieva vārdam attīrīt tavus motīvus.

Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem. Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.

 

„Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas”.(Jāņa 12:4-6).

 

„Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem un sacīja: “Ko jūs man dosit, es jums Viņu nodošu?” Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus. Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, lai Viņu nodotu.(Mateja 26: 14-16).

 

Jūdas netīrie motīvi un viņa mīlestība uz naudu galu galā pazudināja viņu.

Ja tava attieksme pret naudu nemainīsies, tas var tevi pazudināt. Ļauj Dievam mainīt tevi un attīrīt tavus motīvus, lai tu varētu iet pa ceļu, kas ved uz dzīvību, un ne uz nāvi!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem...

  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza! „Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19). Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc...

  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

    Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc, visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!!

    Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un...

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. „Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18). Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.

    1. Būt pateicīgam - tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. „Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba...

  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2). Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2). Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt...

  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem. Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10). Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem. Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur...