Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

Labdien, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Mēs ar jums runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mums nebūtu tikai ārēja svētbijība, bet arī spēks, kas apstiprina vai apliecina šo svētbijību. Vēl mēs runājām par to, ka spēks, kas apliecina svētbijību, ir svētuma spēks.

Mēs esam aicināti līdzināties Kristum – dzīvojot svētumā un mīlestībā.

Uzmanīgi aplūkosim vienu pantu no Bībeles:

 

„Mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ar Savu augšāmcelšanos no mirušiem Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā.” (Romiešiem1:4).

 

Jēzus atklājās mums kā Dieva Dēls pārdabiskā spēkā un svētuma spēkā. Jēzus demonstrēja pārdabisku Dievišķo spēku. Šis spēks pierādīja savu pārākumu pār jebkuru citu spēku caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušiem.

Bez tam, Jēzus dzīvē izpaudās svētuma gars. Jēzus negrēkoja un neviens neko nevarēja Viņam pārmest. Šie divi fakti apstiprina to, ka Jēzus patiešām ir Dieva Dēls.

Viss apslēptais, agrāk vai vēlāk kļūs acīmredzams. Viss, ko cilvēks slēpa, agri vai vēlu nāks gaismā, un tas var notikt tādā brīdī, kad cilvēks to vismazāk gaida. Labāk nedzīvot liekulīgi, bet tiekties uz svētu dzīvi Dieva priekšā, un tad mums nebūs kauns skatīties cilvēkiem acīs un tuvoties Dievam.

Un tātad – Dievs aicina mūs uz pārmaiņām! Pārmaiņas un izaugsme – tas ir process, tālab mēs atzīstam, ka vēl neesam pilnīgi. Es rakstu šos ikdienas vēstījumus jums ne tāpēc, ka jau esmu sasniedzis pilnību. Tieši otrādi, es apzinos, ka vēl neesmu pilnīgs. To zinu ne tikai es, to zina Dievs, to zina arī mani tuvinieki – sieva, bērni, draugi un cilvēki no manas komandas. Bet, slava Dievam par to, ka tad, kad mēs sekojam Jēzum, Dievs pakāpeniski maina un pilnveido mūs. Izaugsmei ir sava dinamika, tāpēc, cilvēks, kurš pieaug, nestāv uz vietas, bet iet tālāk par to vietu, kur viņš atradās vakar. Tāds cilvēks mainās, ļaujot Dieva spēkam un Dieva vārda patiesībai atjaunot viņa prātu. Cilvēks, kurš pieaug vairs nedomā tā, kā viņš domāja agrāk, jo, sekojot Jēzum, viņš tagad redz gaismu un staigā šai gaismā, un ne tumsā.

Kad tev tuvs cilvēks var apstiprināt to, ka tu esi mainījies, tad tavā dzīvē patiesi ir notikušas izmaiņas. Ja par izmaiņām tevī runā vien cilvēki, kuri tevi slikti pazīst, tad esi uzmanīgs un neapkrāp sevi. Publikas priekšā cilvēkam ir tieksme demonstrēt sevi no labākās puses. Savukārt mājās, mēs visi esam patiesi. Tāpēc, līdz brīdim, kamēr tavi mājinieki nesaka to, ka tu esi kļuvis par citu cilvēku, diez vai var apgalvot, ka tu jau esi mainījies.

Tātad, bez ārējas svētbijības, mēs varam piedzīvot un baudīt svētbijības spēku. Ļausim Dievam mainīt mūs. Jo Dievs ne vien var to izdarīt, bet Viņš vēlas to un dod mums spēku mainīties!

Esi Jēzus māceklis! Disciplinē sevi tajā, lai sekotu Jēzum. Ļauj Dieva vārdam attīrīt tavus motīvus.

Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem. Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.

 

„Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas”.(Jāņa 12:4-6).

 

„Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem un sacīja: “Ko jūs man dosit, es jums Viņu nodošu?” Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus. Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, lai Viņu nodotu.(Mateja 26: 14-16).

 

Jūdas netīrie motīvi un viņa mīlestība uz naudu galu galā pazudināja viņu.

Ja tava attieksme pret naudu nemainīsies, tas var tevi pazudināt. Ļauj Dievam mainīt tevi un attīrīt tavus motīvus, lai tu varētu iet pa ceļu, kas ved uz dzīvību, un ne uz nāvi!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā...

  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku. „Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, - nav...

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja...

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī...

  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs...

  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis...