Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

Es sveicinu jūs, dārgie draugi, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien es vēlētos runāt par Dieva Vārda svarīgumu mūsu dzīvē. Un es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nelielu fragmentu no 5. Mozus grāmatas (32:45-47):
 «Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu, tad viņš tiem sacīja: “Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs bauslības vārdus! Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu.”
Atgādināšu jums par to, ka šī bija viena no pēdējām Mozus uzrunām pirms nāves. Mozus izveda Israēla tautu no Ēģiptes, tad viņi izgāja caur tuksnesi, un tagad viņiem bija jāšķērso Jordāna, lai iegūtu to zemi, kuru Dievs viņiem bija apsolījis. Pirms tas notika, Mozus nolasīja Israēla tautai vairākus sprediķus, atkārtojot visus likumus, visus derības nosacījumus un visu to, ko Dievs līdz tam bija viņiem teicis. Šai Rakstu vietā mēs lasām, ka Mozus mēģina izskaidrot tautai to, cik svarīgi ir pieņemt Dieva Vārdu visā nopietnībā un ar bijību.Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Dievs mums saka, ka, tieši pateicoties Vārdam, pareizai attieksmei pret to, pietātei pret Dieva Vārdu, mēs varam pagarināt savu dzīvi. Tieši mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka, vai mūsu dzīve tiks pagarināta, vai arī tā saruks.Bībelē daudz runāts par to, kas pagarina mūsu dzīvi. Bībelē, piemēram, teikts, ka godbijība pret vecākiem ir bauslis ar apsolījumu, – lai mēs ilgi dzīvotu virs zemes. Un, otrkārt, mūsu attieksme pret Vārdu var pagarināt mūsu dzīvi. Starp citu, bauslis par godbijību pret vecākiem ir rakstīta Dieva Vārdā, un mūsu attieksme pret to, kas rakstīts Vārdā, nosaka mūsu dzīves ilgumu un to, cik labi mēs dzīvosim šeit, uz zemes.
„Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem, 6:2-30).
Tāpēc cilvēka attieksme pret Vārdu nosaka, vai viņš dzīvos virs zemes pārpilnībā, vai viņš pagarinās savu dzīvi virs zemes, vai viņš iemantos, vai arī neiemantos to apsolījumu, ko Dievs viņam devis. Dieva vārds priekš jums šodien: izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! Lai Vārds nekad nekļūst jums tukšs, lai tas nekļūst par kārtējo informāciju, bet lai Dieva Vārds kļūst par jūsu pašu lielāko dārgumu.Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).
  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

    Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7).Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “