Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums un jūsu slāpēm pēc Dieva Vārda.Ceru, ka šis ikdienas vārds, kurā es dalos ar jums, iedvesmo jūs un palīdz jums, staigājot ar Dievu. Tā ir mana lūgšana un mana vēlēšanās par katru, kurš ienāk mūsu mājas lapā un ieskatās slejā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam».Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.Es vēlos, lai mēs šodien vēlreiz palūkotos uz Rakstu vietu, kurā tiek runāts par Pēteri un to, kā viņš bija gatavs padoties tāpēc vien, ka viņam nekas neizdevās.
«Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: «Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.» Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: «Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.» Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā, ka viņu tīkls plīsa. Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā, ka tās tikko negrima»  (Lūkas, 5:4-7).
Vai jums patiktu, ja svētību būtu tik daudz, ka jūs nespētu tikt galā ar tām? Kā mums sasniegt tādu līmenī savā dzīvē?Stāstā par Pēteri mēs redzam, ka tieši Dieva Vārds padarīja to iespējamu.
  1. pantā teikts: «..to darījuši…». Runa ir par to, ka Pēteris un viņa biedri precīzi izpildīja Jēzus teikto. Tātad par spīti jebkādai loģikai, par spīti profesionālajām iemaņām, par spīti savām izjūtām Pēteris un viņa biedri paklausīja Jēzum un izdarīja to, ko Jēzus viņiem teica.
Lūk, kas notiks mūsu dzīvē, kad mēs pareizi izturēsimies pret Dieva Vārdu, – šis Vārds paaugstinās un atbrīvos mūs, Vārds parādīs mums virzienu.Jau agrāk esmu teicis, ka Jēzus ienāk mūsu situācijās caur Dieva Vārdu. Jēzus teica, ka Vārds, kuru Viņš saka, ir gars un dzīvība. Tātad, kad mēs pieņemam Viņa Vārdu, tas mums atnes dzīvību. Dieva Vārds rāda mums konkrētu un skaidru virzienu. Jēzus teica Pēterim: «…dodies uz augšu un izmet savus tīklus». Tas bija konkrēts norādījums, konkrēts virziens, konkrēta instrukcija, kas bija jāizpilda.Un vēl, Dieva Vārds piepilda mūs ar iekšēju spēku. Cilvēks, kurš jau bija vīlies, kuram bija nolaidušās rokas un bija zudusi vēlēšanās kaut ko darīt, kurš praktiski bija padevies un tāpēc bija sācis mazgāt tīklus, pēkšņi izmainījās, un viņam radās spēks, lai darītu to, ko viņš nespēja izdarīt agrāk. Tas notika ar Pēteri pēc tam, kad viņš saņēma Vārdu no Dieva.Bez tam Dieva Vārds piepilda mūs ar uzdrīkstēšanos. Dieva Vārds iedvesmo mūs un ienes mūsu dzīvē drosmi, mudinot mūs uzsākt to, ko nebijām spējīgi darīt agrāk. Dieva Vārds ienes mūsu dzīvē drošsirdību.Dievs ne tikai saka Savu Vārdu, bet Viņš pats iet mums pa priekšu, lai piepildītu to, ko Viņš ir teicis. Kad Pēteris paklausīja, Pats Dievs apstiprināja Savu Vārdu, un Pēteris noķēra milzum daudz zivju.Šodien Dievs vēlas jums teikt, dārgie draugi, lai jūs Dieva Vārdu nepieņemat kā kaut ko, kas ir pats par sevi saprotams. Izturēsimies pret Vārdu kā pret pērli, kā pret dārgumu, kā pret dzīvību, tāpēc ka Dieva Vārds patiesi ir mūsu dzīvība. Es esmu pārliecināts, ka Vārds darīs jūs bagātus.Lai Dievs dara jūs bagātus šodien!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.Tieši tālab, daudziem nav ne mērķa sajūtas, ne motivācijas turpināt savu ceļu. Daudzi vispār nesaprot, kāpēc viņi dzīvo, un vai vispār ir vērts dzīvot. Tas viss notiek tālab, ka cilvēkam nav noteikta dzīves mērķa. Mērķa neesamība bieži vien noved pie tādām lietām, kā vardarbība, visa veida ļaunums, vilšanās, tukšums sirdī, izmisums, bezcerība, apātija, dusmas un daudzām citām līdzīgām lietām. Tas viss var notikt ar cilvēku, kuram nav mērķa savai dzīvei. Bet, paldies Dievam par to, ka Bībele neklusē par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka dzīves mērķis. Tāpēc, mēs vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem, un konkrēti pie grāmatas Salamans Mācītājs.
  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.
  • Katram ticīgam cilvēkam ir ļoti svarīgi pazīt un zināt Dieva balsi

    Jaunajā Derībā 15 reizes Jēzus lieto frāzi: “kam ausis dzirdēt, lai dzird”. (sk. Mat 11:15; 13:9,43; Маrka 4:9, 23; 7:16; Lūkas 8:18; 14:35; Atkl.2:7, 11, 17, 29; 3:6,13,22; 13:9).Filipa Bībeles tulkojumā šie panti skan tā: „Cilvēks, kuram ir ausis, lai tās izmanto”.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Jēzus saņēma Svētā Gara svaidījumu tam, lai piepildītu savu misiju.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.