Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

Lai vairojas šai dienā žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūsu garu un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Mēs turpinām runāt par Dieva pārmaiņu filozofiju. Dievs meklē cilvēkus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību.Un mēs runājām arī par to, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā arī mūsu apstākļi sāk mainīties.Šodien, skatoties uz draudzi, mēs varam redzēt visai bēdīgu ainu: cilvēki iet uz draudzi, bet tas ir kļuvis vienkārši par ieradumu. Par ieradumu ir kļuvusi arī Bībeles lasīšana, lūgšana, dažādu svētrunu klausīšanās. Es nesaku, ka tie ir slikti ieradumi. Nē, taču, neskatoties uz visiem šiem labajiem ieradumiem, vairākumam kristiešu viņu dzīves veids gadiem nemainās. Cilvēki turpina dzīvot tā, kā viņi vienmēr ir dzīvojuši, un pat sliktāk. Cilvēki turpina staigāt savus ceļus un darīt to, ko vienmēr ir darījuši. Taču Dievs vēlas, lai mēs mainītos.Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?Kādas izmaiņas ir notikušas tavā raksturā? Kādās sfērās tu esi kļuvis līdzīgs Jēzum Kristum? Kas ir mainījies tavā domāšanā? Kas ir mainījies tavā attieksmē pret cilvēkiem?Pārmaiņas vai izmaiņas – tas ir mērs tavai garīgajai izaugsmei, un tas ir tieši tas, uz ko Dievs mūs aicina. Dievs vēlas, lai mēs mainītos un nekad nepretotos pārmaiņām, – pat ja mūsu dzīvē izveidosies nelabvēlīgi apstākļi.Līdzīgi apstākļi bieži vien aizved kādus cilvēkus no Debesu Valstības, jo cilvēki vairāk meklē komfortu un ērtības, nekā spēcīgu raksturu un pareizu attieksmi pret dzīvi.Ja runājam par medībām, tad jebkurš mednieks saprot, ka medībās ir jāizvēlas vajadzīgais mērķis. Tieši tāpat, arī Dievs bieži vien izvēlas noteiktu mūsu dzīves sfēru, kurā mums ir nepieciešamas izmaiņas. Tā ir tā sfēra, kurā mēs gadiem nemaināmies, kurā mēs esam ērti iekārtojušies. Un Dievs pēkšņi atnāk un pieļauj tur sagrāvi.Piemēram, ja mēs kā ticīgie pārāk paļaujamies vai balstāmies uz kaut ko, kas traucē mums balstīties uz Dievu, tad Dievs var vienkārši aizvākt vai attālināt no mums šo balstu (cilvēkus, naudu, darbu, lietas utt.). Dievs to dara tālab, lai mēs iemācītos paļauties tikai uz Viņu.Bībeles stāsts par to, kā Dievs baroja pravieti Eliju sausuma periodā, ilustrē to, kā Dievs bieži vien māca Savus bērnus paļauties uz Viņu, un ne uz jelkādu citu avotu. 
„Bet Elija no Gileādas Tisbes sacīja Ahabam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šajos nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!” Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos. Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi.” Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē; Krita ieplūst no austrumiem Jordānā. Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra. Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē.Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams: “Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu.”(1.Ķēniņu 17:1-9).
 Šai stāstā mēs redzam, kā Dievs parādīja Elijam to, ka tikai Viņš ir viņa avots, un ne upe, no kuras tas dzēra, un ne krauklis, kurš nesa Elijam barību. Dievs vēlējās iemācīt Elijam paļauties tikai uz Viņu. Pēc tam, kad izsīka upe, no kuras Elija dzēra, Dievs sagatavoja viņam citu avotu.Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums.Kas paļaujas uz Dievu – nekad nepaliks kaunā! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji! II

    Trešais ticīgo tips – tie ir kalpotāji. Kalpotāji – tie ir tie, kuri dod. Svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Mums vienmēr ir patīkamāk saņemt, taču, ja mēs gribam rast svētlaimi(gandarījumu), tad mums ir jāmeklē iespēja atdot no sevis.Jēzus runāja par to, ka dzīvā ūdens straumes(upes) tecēs no to miesām, kuri tic Viņam:„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc, ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.”(Jāņa7:38-39).
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).