Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums

Lai vairojas šai dienā žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina jūsu garu un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.Mēs turpinām runāt par Dieva pārmaiņu filozofiju. Dievs meklē cilvēkus, kuru sirdis ir pilnas ticības, un kuri nešaubās par Visuvarenā Dieva iespējām un gudrību.Un mēs runājām arī par to, ka Dievam ir grūtāk mainīt mūs, nekā mūsu apstākļus. Līdzko mēs sākam mainīties, tā arī mūsu apstākļi sāk mainīties.Šodien, skatoties uz draudzi, mēs varam redzēt visai bēdīgu ainu: cilvēki iet uz draudzi, bet tas ir kļuvis vienkārši par ieradumu. Par ieradumu ir kļuvusi arī Bībeles lasīšana, lūgšana, dažādu svētrunu klausīšanās. Es nesaku, ka tie ir slikti ieradumi. Nē, taču, neskatoties uz visiem šiem labajiem ieradumiem, vairākumam kristiešu viņu dzīves veids gadiem nemainās. Cilvēki turpina dzīvot tā, kā viņi vienmēr ir dzīvojuši, un pat sliktāk. Cilvēki turpina staigāt savus ceļus un darīt to, ko vienmēr ir darījuši. Taču Dievs vēlas, lai mēs mainītos.Kādam nolūkam Dievs mūs izglāba? Uz ko Viņš mūs aicina? Kālab mēs apmeklējam draudzi?Pārdomājiet šos jautājumus. Kas ir mainījies tavā kā ticīgā dzīvē pēdējo divu gadu laikā? Pārdomā nopietni šo jautājumu. Nevajag steigties, apgalvot, ka tu mainies. Atzīmē uz papīra visu to, attiecībā uz ko tu esi mainījies. Ja tevī patiesi ir notikušas pārmaiņas, tad tās būs acīmredzamas un konkrētas pārmaiņas. Kā ticīgais kurš apmeklē draudzi, lasa Bībeli, lūdzas Dievu un klausās lieliskas mācības un svētrunas, – kādās sfērās tu esi mainījies pēdējo 5 gadu laikā?Kādas izmaiņas ir notikušas tavā raksturā? Kādās sfērās tu esi kļuvis līdzīgs Jēzum Kristum? Kas ir mainījies tavā domāšanā? Kas ir mainījies tavā attieksmē pret cilvēkiem?Pārmaiņas vai izmaiņas – tas ir mērs tavai garīgajai izaugsmei, un tas ir tieši tas, uz ko Dievs mūs aicina. Dievs vēlas, lai mēs mainītos un nekad nepretotos pārmaiņām, – pat ja mūsu dzīvē izveidosies nelabvēlīgi apstākļi.Līdzīgi apstākļi bieži vien aizved kādus cilvēkus no Debesu Valstības, jo cilvēki vairāk meklē komfortu un ērtības, nekā spēcīgu raksturu un pareizu attieksmi pret dzīvi.Ja runājam par medībām, tad jebkurš mednieks saprot, ka medībās ir jāizvēlas vajadzīgais mērķis. Tieši tāpat, arī Dievs bieži vien izvēlas noteiktu mūsu dzīves sfēru, kurā mums ir nepieciešamas izmaiņas. Tā ir tā sfēra, kurā mēs gadiem nemaināmies, kurā mēs esam ērti iekārtojušies. Un Dievs pēkšņi atnāk un pieļauj tur sagrāvi.Piemēram, ja mēs kā ticīgie pārāk paļaujamies vai balstāmies uz kaut ko, kas traucē mums balstīties uz Dievu, tad Dievs var vienkārši aizvākt vai attālināt no mums šo balstu (cilvēkus, naudu, darbu, lietas utt.). Dievs to dara tālab, lai mēs iemācītos paļauties tikai uz Viņu.Bībeles stāsts par to, kā Dievs baroja pravieti Eliju sausuma periodā, ilustrē to, kā Dievs bieži vien māca Savus bērnus paļauties uz Viņu, un ne uz jelkādu citu avotu. 
„Bet Elija no Gileādas Tisbes sacīja Ahabam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šajos nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!” Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos. Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi.” Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē; Krita ieplūst no austrumiem Jordānā. Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra. Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē.Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams: “Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu.”(1.Ķēniņu 17:1-9).
 Šai stāstā mēs redzam, kā Dievs parādīja Elijam to, ka tikai Viņš ir viņa avots, un ne upe, no kuras tas dzēra, un ne krauklis, kurš nesa Elijam barību. Dievs vēlējās iemācīt Elijam paļauties tikai uz Viņu. Pēc tam, kad izsīka upe, no kuras Elija dzēra, Dievs sagatavoja viņam citu avotu.Ja mēs sekosim Dievam un ļausim Viņam mainīt mūs, tad visi apstākļi mūsu dzīvē kalpos tikai par labu mums.Kas paļaujas uz Dievu – nekad nepaliks kaunā! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva II

    „…. “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.” (Habakuka 2:2).Atzīmējiet uz papīra visu to, kam jūs ticat, visu to, ko Dievs runā uz jūsu sirdi lūgšanas, gavēņa vai Bībeles studēšanas laikā.Piemēram, jūs varat pierakstīt: „Es gribu sludināt Dieva vārdu ar tam sekojošiem brīnumiem un zīmēm”, vai „ Es vēlos atvieglināt bāreņu dzīvi radot viņiem mājas pavardu”, vai arī „Es gribu dibināt skolu kalpotāju sagatavošanai”.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma III

    Ja vēlies uzzināt Dieva aicinājumu priekš sevis un ieiet šai aicinājumā, tad, pirmkārt, esi paklausīgs Dievam ikdienas līmenī, otrkārt, atļauj Jēzum kļūt par tavu Kungu visās tavas dzīves sfērās.Tas ir gods, ja tavs Kungs ir Jēzus Kristus, Kurš ir Kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Jēzus kundzība nepazemo un neierobežo cilvēku, bet, tieši otrādi, paaugstina un izdaiļo cilvēka dzīvi.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).
  • Lūgšanai ir jābūt prioritātei Nr.1 mūsu dzīvē

    Mēs runājām par to, ka lūgšanā svarīgi ir nevis tas, ko tu saki Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas sacīt tev, un ko Viņš vēlas darīt tavā dzīvē. Tāpēc, tev ne tikai pašam jāsaka Dievam par to, kas ir tavā sirdī, bet jādod Dievam Vārds un iespēja izdarīt to, kas, attiecībā uz tavu dzīvi, ir Viņa sirdī un Viņa plānos. Ja tu vēlies sadzirdēt Dievu, tu nedrīksti steigties. Efektīvai lūgšanai nav nekā kopēja ar steigu.