Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Mēs turpinām runāt par ticīgu cilvēku augstāko aicinājumu, tas ir – parādīt vai atklāt Dievu uz šīs zemes. Mēs runājām par to, ka Jēzus vēlējās, lai ne tikai Viņš parādītu Dievu, bet arī Viņa mācekļi, un tad arī visi ticīgie. Spēku un varu, kas mums nepieciešama tam, lai parādītu Dievu uz šīs zemes, mēs smeļamies no pastāvīgas sadraudzības ar Viņu. 
„ Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2.Korintiešiem 3:18).
 
  1. Mums visiem ir jālūkojas uz Tā Kunga godību, tas ir – jāfokusē sava uzmanība uz Jēzu kā uz savas dzīves standartu un piemēru, jāfokusē sava uzmanība uz Viņa vārdu, Viņa dzīvi un Viņa lēmumiem.
 
  1. Vārds „redzēdami” (Bībeles tulkojumā krievu valodā „skatīdamies”) augšminētajā rakstu vietā norāda uz ilgstošu darbību. Tas nozīmē, ka mums jāskatās uz Dievu pastāvīgi.
 
  1. Mums tas jādara ar atsegtu seju (atvērtu sirdi). Aizspriedumi un reliģiozā pārliecība, kā arī grēks, var aizvērt mūsu acis. „Atsegtām sejām” – tas nozīmē, ka mums ir jābūt patiesiem, tādiem kādi esam.
 
  1. Mēs paši sevi nevaram mainīt, jo mēs maināmies tikai Tā Kunga Garā. Vienīgais, kas mums jādara – pastāvīgi, ar atsegtām sejām(atvērtām sirdīm) jāraugās uz Tā Kunga godību.
 
  1. Pārmaiņas notiek pakāpeniski. Ja jūs neredzat ātras un acīmredzamas pārmaiņas, – nevajag izdarīt secinājumu par to, ka nekas nenotiek, un nevajag padoties. Ja mēs ar atsegtām sejām pastāvīgi nāksim Dieva klātbūtnē, lai skatītu Viņa godību, tad Svētais Gars noteikti mainīs mūs no spožuma uz spožumu.
 
„Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts .” (Jāņa 3:1-3).
 Dievs mīl mūs, un tāpēc Viņš ir darījis mūs par Saviem bērniem. Debesu Tēvs uzņemas atbildību par mums kā par Saviem bērniem, uzņemas atbildību par mūsu dzīvi un par mūsu dzīves virzienu. Tagad es esmu – Dieva bērns, un man ir mīlošs Tēvs. Taču, potenciāli, manī daudz kas vēl nav atvēries. Savukārt tad, kas tas atvērsies, es būšu līdzīgs Dievam, jo es spēšu Viņu ieraudzīt. Kad mēs skatāmies uz Dievu, mēs pārveidojamies Viņa tēlā. Kad es ieraudzīšu Dievu, – es kļūšu tāds kā Viņš. Ikviens, kuram ir šāda cerība un karsta vēlēšanās līdzināties Viņam, – tas šķīsta sevi, jo Dievs ir šķīsts. Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam tev būs nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.
  • Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
  • Jūsu kalnu pārvietošana

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:Runā uz saviem kalniem Pavēli viņiem pārvietoties Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.
  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.