Jēzus Kristus kundzība IV

Labdien, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai jūsu dzīvē atspoguļojas Kristus uzvara, kuru Viņš paveica Golgātā, lai visi ienaidnieki un visas situācijas pakļaujas jums Jēzus Kristus Vārdā.Šodien mēs turpināsim runāt par Jēzus kundzību.Mēs jau noskaidrojām, ka Jēzus kundzība nozīmē Viņa valdīšanu pār visu un pār visiem. Mēs ieraudzījām, ka Dievs piešķīris cilvēkam varu pārvaldīt un valdīt uz šīs zemes tāpat, kā Dievs valda debesīs. Grēkā krišanas dēļ, Ādama nepaklausības dēļ, šī vara tika pazaudēta. Bet mēs ar jums zinām, ka Jēzus Kristus nāca uz zemi un atdeva atpakaļ mums šo varu. Mēs zinām, ka sātans ir vislielākais cilvēku dvēseļu ienaidnieks. Tieši sātans pretojas Dieva gribai virs zemes.
„Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”(Atklāsmes gr.12 :7-11).
Debesīs notika karš, kura rezultātā sātans tika padzīts. Nonākot uz zemes, sātans saniknojās par to. Pēc tam, viņš ar viltu ieguva to, ko Dievs bija piešķīris cilvēkam. Tādēļ cilvēks kļuva par sātana ķīlnieku. Bet, paldies Dievam par Viņa gudrību! Dievs kļuva līdzīgs cilvēkam, nonāca uz zemes, lai atņemtu sātanam to, ko pazaudēja Ādams.Jēzus Kristus, nonākot uz zemes, cīnījās ar sātanu un guva pilnīgu uzvaru pār viņu.
„Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.”(Kolosiešiem 2:15).
Jēzus guva pilnīgu uzvaru pār sātanu, liekot viņu kaunā. Izņemot to, ka Jēzus guva uzvaru virs zemes, Viņš vēl nolaidās ellē – sātana štābā, kur tāpat guva uzvaru pār sātanu. Nāve un elle nespēja noturēt Jēzu, un Viņš augšāmcēlās.Jēzus Kristus kundzība nozīmē to, ka Jēzus ir Kungs debesīs, virs zemes, ellē, un viss ir pakļauts Viņam.
„Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.”(Filipiešiem 2:6-11).
Mēs redzam, ka Jēzus nonāca no debesīm uz zemes, iztukšoja (tulkojumā krievu valodā – noniecināja) Sevi un pieņēma kalpa atveidu. Valdnieks kļuva par cilvēku. Jēzus mira par mums un guva uzvaru priekš mums, tāpēc Dievs paaugstināja Jēzus Vārdu augstāk par katru vārdu – debesīs, virs zemes, ellē.Tas nozīmē, ka nav neviena cita vārda – slimības, situācijas, cilvēka utt., kurš spētu pastāvēt Jēzus Vārda priekšā.Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.Ja mēs atļaujam šā vārda atklāsmei pārvaldīt mūsu rīcību, tad mūsu lūgšanas, svētrunas, reakcija uz sarežģītām dzīves situācijām būs pilnīgi citāda, jo mēs skaidri zināsim un sapratīsim, ka Jēzus – ir Kungs!Esiet svētīti!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu

    „ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.