Jēzus Kristus kundzība IV

Labdien, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai jūsu dzīvē atspoguļojas Kristus uzvara, kuru Viņš paveica Golgātā, lai visi ienaidnieki un visas situācijas pakļaujas jums Jēzus Kristus Vārdā.Šodien mēs turpināsim runāt par Jēzus kundzību.Mēs jau noskaidrojām, ka Jēzus kundzība nozīmē Viņa valdīšanu pār visu un pār visiem. Mēs ieraudzījām, ka Dievs piešķīris cilvēkam varu pārvaldīt un valdīt uz šīs zemes tāpat, kā Dievs valda debesīs. Grēkā krišanas dēļ, Ādama nepaklausības dēļ, šī vara tika pazaudēta. Bet mēs ar jums zinām, ka Jēzus Kristus nāca uz zemi un atdeva atpakaļ mums šo varu. Mēs zinām, ka sātans ir vislielākais cilvēku dvēseļu ienaidnieks. Tieši sātans pretojas Dieva gribai virs zemes.
„Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”(Atklāsmes gr.12 :7-11).
Debesīs notika karš, kura rezultātā sātans tika padzīts. Nonākot uz zemes, sātans saniknojās par to. Pēc tam, viņš ar viltu ieguva to, ko Dievs bija piešķīris cilvēkam. Tādēļ cilvēks kļuva par sātana ķīlnieku. Bet, paldies Dievam par Viņa gudrību! Dievs kļuva līdzīgs cilvēkam, nonāca uz zemes, lai atņemtu sātanam to, ko pazaudēja Ādams.Jēzus Kristus, nonākot uz zemes, cīnījās ar sātanu un guva pilnīgu uzvaru pār viņu.
„Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.”(Kolosiešiem 2:15).
Jēzus guva pilnīgu uzvaru pār sātanu, liekot viņu kaunā. Izņemot to, ka Jēzus guva uzvaru virs zemes, Viņš vēl nolaidās ellē – sātana štābā, kur tāpat guva uzvaru pār sātanu. Nāve un elle nespēja noturēt Jēzu, un Viņš augšāmcēlās.Jēzus Kristus kundzība nozīmē to, ka Jēzus ir Kungs debesīs, virs zemes, ellē, un viss ir pakļauts Viņam.
„Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.”(Filipiešiem 2:6-11).
Mēs redzam, ka Jēzus nonāca no debesīm uz zemes, iztukšoja (tulkojumā krievu valodā – noniecināja) Sevi un pieņēma kalpa atveidu. Valdnieks kļuva par cilvēku. Jēzus mira par mums un guva uzvaru priekš mums, tāpēc Dievs paaugstināja Jēzus Vārdu augstāk par katru vārdu – debesīs, virs zemes, ellē.Tas nozīmē, ka nav neviena cita vārda – slimības, situācijas, cilvēka utt., kurš spētu pastāvēt Jēzus Vārda priekšā.Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.Ja mēs atļaujam šā vārda atklāsmei pārvaldīt mūsu rīcību, tad mūsu lūgšanas, svētrunas, reakcija uz sarežģītām dzīves situācijām būs pilnīgi citāda, jo mēs skaidri zināsim un sapratīsim, ka Jēzus – ir Kungs!Esiet svētīti!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

    Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.“Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.