Jēzus Kristus kundzība IV

Labdien, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai jūsu dzīvē atspoguļojas Kristus uzvara, kuru Viņš paveica Golgātā, lai visi ienaidnieki un visas situācijas pakļaujas jums Jēzus Kristus Vārdā.Šodien mēs turpināsim runāt par Jēzus kundzību.Mēs jau noskaidrojām, ka Jēzus kundzība nozīmē Viņa valdīšanu pār visu un pār visiem. Mēs ieraudzījām, ka Dievs piešķīris cilvēkam varu pārvaldīt un valdīt uz šīs zemes tāpat, kā Dievs valda debesīs. Grēkā krišanas dēļ, Ādama nepaklausības dēļ, šī vara tika pazaudēta. Bet mēs ar jums zinām, ka Jēzus Kristus nāca uz zemi un atdeva atpakaļ mums šo varu. Mēs zinām, ka sātans ir vislielākais cilvēku dvēseļu ienaidnieks. Tieši sātans pretojas Dieva gribai virs zemes.
„Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”(Atklāsmes gr.12 :7-11).
Debesīs notika karš, kura rezultātā sātans tika padzīts. Nonākot uz zemes, sātans saniknojās par to. Pēc tam, viņš ar viltu ieguva to, ko Dievs bija piešķīris cilvēkam. Tādēļ cilvēks kļuva par sātana ķīlnieku. Bet, paldies Dievam par Viņa gudrību! Dievs kļuva līdzīgs cilvēkam, nonāca uz zemes, lai atņemtu sātanam to, ko pazaudēja Ādams.Jēzus Kristus, nonākot uz zemes, cīnījās ar sātanu un guva pilnīgu uzvaru pār viņu.
„Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.”(Kolosiešiem 2:15).
Jēzus guva pilnīgu uzvaru pār sātanu, liekot viņu kaunā. Izņemot to, ka Jēzus guva uzvaru virs zemes, Viņš vēl nolaidās ellē – sātana štābā, kur tāpat guva uzvaru pār sātanu. Nāve un elle nespēja noturēt Jēzu, un Viņš augšāmcēlās.Jēzus Kristus kundzība nozīmē to, ka Jēzus ir Kungs debesīs, virs zemes, ellē, un viss ir pakļauts Viņam.
„Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.”(Filipiešiem 2:6-11).
Mēs redzam, ka Jēzus nonāca no debesīm uz zemes, iztukšoja (tulkojumā krievu valodā – noniecināja) Sevi un pieņēma kalpa atveidu. Valdnieks kļuva par cilvēku. Jēzus mira par mums un guva uzvaru priekš mums, tāpēc Dievs paaugstināja Jēzus Vārdu augstāk par katru vārdu – debesīs, virs zemes, ellē.Tas nozīmē, ka nav neviena cita vārda – slimības, situācijas, cilvēka utt., kurš spētu pastāvēt Jēzus Vārda priekšā.Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.Ja mēs atļaujam šā vārda atklāsmei pārvaldīt mūsu rīcību, tad mūsu lūgšanas, svētrunas, reakcija uz sarežģītām dzīves situācijām būs pilnīgi citāda, jo mēs skaidri zināsim un sapratīsim, ka Jēzus – ir Kungs!Esiet svētīti!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.