Jēzus Kristus kundzība IV

Labdien, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai jūsu dzīvē atspoguļojas Kristus uzvara, kuru Viņš paveica Golgātā, lai visi ienaidnieki un visas situācijas pakļaujas jums Jēzus Kristus Vārdā.Šodien mēs turpināsim runāt par Jēzus kundzību.Mēs jau noskaidrojām, ka Jēzus kundzība nozīmē Viņa valdīšanu pār visu un pār visiem. Mēs ieraudzījām, ka Dievs piešķīris cilvēkam varu pārvaldīt un valdīt uz šīs zemes tāpat, kā Dievs valda debesīs. Grēkā krišanas dēļ, Ādama nepaklausības dēļ, šī vara tika pazaudēta. Bet mēs ar jums zinām, ka Jēzus Kristus nāca uz zemi un atdeva atpakaļ mums šo varu. Mēs zinām, ka sātans ir vislielākais cilvēku dvēseļu ienaidnieks. Tieši sātans pretojas Dieva gribai virs zemes.
„Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”(Atklāsmes gr.12 :7-11).
Debesīs notika karš, kura rezultātā sātans tika padzīts. Nonākot uz zemes, sātans saniknojās par to. Pēc tam, viņš ar viltu ieguva to, ko Dievs bija piešķīris cilvēkam. Tādēļ cilvēks kļuva par sātana ķīlnieku. Bet, paldies Dievam par Viņa gudrību! Dievs kļuva līdzīgs cilvēkam, nonāca uz zemes, lai atņemtu sātanam to, ko pazaudēja Ādams.Jēzus Kristus, nonākot uz zemes, cīnījās ar sātanu un guva pilnīgu uzvaru pār viņu.
„Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.”(Kolosiešiem 2:15).
Jēzus guva pilnīgu uzvaru pār sātanu, liekot viņu kaunā. Izņemot to, ka Jēzus guva uzvaru virs zemes, Viņš vēl nolaidās ellē – sātana štābā, kur tāpat guva uzvaru pār sātanu. Nāve un elle nespēja noturēt Jēzu, un Viņš augšāmcēlās.Jēzus Kristus kundzība nozīmē to, ka Jēzus ir Kungs debesīs, virs zemes, ellē, un viss ir pakļauts Viņam.
„Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.”(Filipiešiem 2:6-11).
Mēs redzam, ka Jēzus nonāca no debesīm uz zemes, iztukšoja (tulkojumā krievu valodā – noniecināja) Sevi un pieņēma kalpa atveidu. Valdnieks kļuva par cilvēku. Jēzus mira par mums un guva uzvaru priekš mums, tāpēc Dievs paaugstināja Jēzus Vārdu augstāk par katru vārdu – debesīs, virs zemes, ellē.Tas nozīmē, ka nav neviena cita vārda – slimības, situācijas, cilvēka utt., kurš spētu pastāvēt Jēzus Vārda priekšā.Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.Ja mēs atļaujam šā vārda atklāsmei pārvaldīt mūsu rīcību, tad mūsu lūgšanas, svētrunas, reakcija uz sarežģītām dzīves situācijām būs pilnīgi citāda, jo mēs skaidri zināsim un sapratīsim, ka Jēzus – ir Kungs!Esiet svētīti!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.