Jūsu kalnu pārvietošana

Dārgais draugs, es tevi sveicu mūsu Kunga un glābēja Jēzus Kristus vārdā. Kristus glābjošais spēks ikdienā parādās mūsu dzīvēs tiklīdz mēs sākam piepūlēties saņemt, paklausīt, un praktizēt Viņa Vārdu neatlaidīgi katrā dzīves situācijā. Viena no lietām ko Dieva vārds māca un kurā es vēlos lai jūs iedziļinātos šodien ir jūsu kalnu pārvietošanas gudrība.Šis princips parādās Marka evaņģēlija 11 nodaļā:
“Un Jēzus atbildēja un tiem saka: “Ticiet uz Dievu.  Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.  Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.”  (Marka ev. 11:22-24)
Augstākminētais fragments aicina mūs darīt vismaz 3 lietas:
  1. Ticēt Dievam
  2. Runāt uz jūsu kalniem
  3. Sirdī ticēt un nešaubīties par to ka tas notiks
Pēdējās divas darbības no trijām ir tikai pirmās izskaidrojums. Tās izskaidro kā, ticība Dievam, strādā. Vēstulē Ēbrejiem Bībele saka ka universs tika radīts ar ticību:
“Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.”(Ēbrejiem 11:3)
Un Mozus 1. grāmatas pirmajā rindkopā ir teikts kā Dievs ticībā radīja debesis un zemi.
Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. Tad Dievs sacīja: “Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem.” Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa. Tad Dievs sacīja: “Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams.” Un tā tapa. (1. Mozus 1:3, 6, 7, 9)
Dievs teica vai deva rīkojumu un notika tā. Viņš runāja, jo Viņš ticēja. Viņš ticēja ka viss ko Viņš teiks notiks, un viss ko Viņš teica notika.Caur vārdiem mēs atbrīvojam ticību, -vārdos, kas izteikti ticībā. Viens no veidiem, kā atbrīvot savu ticību ir runāt uz problēmām.Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:
  • Runā uz saviem kalniem
  • Pavēli viņiem pārvietoties
  • Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.
Šis pats princips ir labi ilustrēts Ījaba grāmatā.
„Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma.  Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: augšup! – Un pie zemes piespiestiem, bēdīgiem, pazemīgiem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām.” (Ījaba 22:28,29).
Lūdzu iegaumējiet, ka ticībai pirmkārt ir saistība ar jūsu lēmumu. Jums ir jātiek skaidrībā par to kam ticēsiet un ko darīsiet. Un otrkārt tai ir saistība ar jums vēlamo lietu teikšanu. Ja jums visapkārt ir tumsa, tad tas ko jums vajag ir gaisma, un beidziet runāt par tumsu, bet sākat teikt tumsai lai tā izgaist. Dariet kā Dievs darīja: Viņš vienkārši teica, „Lai top gaisma” un gaisma tapa. Teic savai tumsai dot ceļu gaismai. Un tā būs. Šobrīd problēma nav tā ka mēs nerunājam bet  tā ka mēs nesakām lietas ko mums vajadzētu teikt.Apdomājiet par Dievu un jūs sāksiet redzēt, ka Dievs ir lielāks par visiem jūsu dzīves kalniem. Ņemiet vērā faktu ka Dievs mīl arī jūs. Un neaizmirstiet par Viņa uzticamību. Jūs varat ticēt ka Dievs izdarīs ko Viņš ir solījis, ja jūs būsiet izdarījuši savu daļu.Šodien tu celsies pārliecībā un runāsi uz saviem kalniem. Taviem kalniem šodien ir jāizkustas Jēzus  Vārdā.Tomēr, pirms es nobeidzu, man jūs ir jābrīdina, ka ir arī citi faktori kas nosaka vai jūsu ticība strādās vai nē. Ījaba grāmatā, ko tikko apskatījām,  mēs varam redzēt divus citus faktorus, kas ir ņemami vērā pirms runāt uz mūsu kalniem.Viens no faktoriem ir:
 ” Uzklausi pamācību no Viņa mutes un ieslēdz Viņa vārdus savā sirds prātā!” (Ījaba 22:22).
Otra lieta ir:
„Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts. ” (Ījaba 22:23).
Jūsu mutē ir spēks un tas ir jāatbrīvo tieši šobrīd. Tu atbrīvosi šo spēku šodien runājot uz saviem kalniem. Pamēģini un redzēsi vai tas strādā. Dzīvības un nāves spēks ir jūsu mutē, izvēlies pielietot šo spēku lai nāves vietā atnestu dzīvību. Tādā veidā Dievs pats darbojas.Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā? II

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 21 Un tādēļ, ka vecmātes bijās Dieva, Viņš tām darīja namus. (2.Mozus1:17,21)
  • Viss lielais, varenais sākas ar mazumu!

    Sāc pielietot to mazumu, kas tev ir, esi tajā pastāvīgs un uzticams, un tu būsi pārsteigts, par ko tas var izaugt. Varenības sēkla jau šodien ir katrā cilvēkā. Bet šī sēkla izaugs un spēs nest augļus, ja tā tiks iedēstīta, ja tu laidīsi šo sēklu apgrozībā.„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.”(Jesajas 60:22).
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.