Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs noskaidrojām, ka vienīgais likumīgais pamats mūsu piedošanai ir tas, ko Jēzus paveica pie Krusta. Jēzus paņēma uz Sevi mūsu grēkus un mūsu vietā kļuva kā grēcinieks.          Jēzus pārsedza mūs ar Savām Asinīm.          Jēzus aizmirsa un vairs nepiemin mūsu grēkus. Piedošana ir dāvāta mums ne tāpēc, ka mēs būtu to nopelnījuši, bet tikai pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri Golgatas Krustā. Šodien mēs izskatīsim to, kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva. Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie. 
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
 Dievs ir uzticīgs un taisns, un, JA mēs atzīstamies Dieva priekšā savos grēkos, Viņš mums piedod. Vārds „JA” runā par nosacījumiem. Neskatoties uz to, ka Dievs Kristū jau ir piedevis mūsu grēkus (pagātnes, tagadnes un nākotnes), mēs joprojām paliksim Viņa parādnieki, ja vien nelūgsim piedošanu un neizsūdzēsim savus grēkus Viņa priekšā. Tikai krāpnieki saka, ka viņiem nav grēku. 
„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1.Jāņa 1:8).
 Ja Dievs mums norāda uz mūsu grēkiem, nav jēgas to slēpt. Vienīgais pareizais lēmums ir – lūgt piedošanu un atbrīvot sevi no pagātnes nastas un pastrādātajām muļķībām. Daudzi cilvēki attaisno savus grēkus vai arī nepievērš tam īpašu uzmanību. Mums ir pareizi jāsaprot piedošana, kuru saņemam no Dieva. 
„ Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana pamācības 28:13).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….tam nebūs veiksmes, ….” Vārds „veiksme” citos Bībeles tulkojumos tiek tulkots kā „uzplaukums”. Tavas dvēseles un miesas uzplaukums ir atkarīgs no tavas vēlēšanās tikt skaidrībā ar saviem grēkiem un no vēlēšanās palūkoties taisnībai acīs. Ja tu zini, ka tavā dzīvē ir grēks, bet visādi slēp to, tad tu pats kavē savu uzplaukumu. Tādam cilvēkam, saskaņā ar šo Rakstu vietu, nebūs veiksmes, nebūs uzplaukuma. Vēlos atzīmēt, ka attiecībā uz jautājumu par grēku nožēlu pastāv divas pieejas. 
  • Pasaulīgās skumjas, kas ved uz nāvi.
 
  • Dievišķās skumjas , kas ved mūs uz grēku nožēlu un atved pie glābšanas.
 
„ Tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas – kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu! Katrā ziņā jūs esat pierādījuši, ka šinī lietā esat nevainīgi.” (2.Korintiešiem 7:9-11).
 
  • Pasaulīgās skumjas – tā ir nevis grēka, bet grēka seku apraudāšana.
 
  • Dievišķās skumjas – tā ir dziļa nožēla par izdarītajiem grēkiem, naids pret šiem grēkiem un vēlēšanās atbrīvoties no šiem grēkiem. Dievišķās skumjas fokusē uzmanību uz cēloni, nevis uz sekām. Nav seku bez cēloņa. Bet par nožēlu, cilvēki bieži vien koncentrē savu uzmanību uz sekām, vēršas pie Dieva pēc piedošanas, tai pat laikā neesot patiesi savā grēku nožēlā.
 Tā tas notika ar faraonu. Pēc tam, kad Ēģiptes zemi piepildīja vardes, faraonu interesēja nevis iemesls, kāpēc tās ir parādījušās, bet tikai tas, lai zeme tiktu atbrīvota no vardēm. 
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu. Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm, ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās. Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem . Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti.” Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.
 
Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: “Lūdziet To Kungu, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu Tam Kungam.” Un Mozus sacīja faraonam: “Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?” Un viņš sacīja: “Rīt.” Un tas sacīja: “Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā Tas Kungs, mūsu Dievs. Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies.” Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam. Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos. Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja. Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.(2.Mozus 7: 26-29; 8:1-2; 8:4-11).
 Pēc tam, kad vardes pazuda, faraons tūlīt pat nocietināja savu sirdi, jo viņš nejuta nožēlu par savu grēku, bet gan grēka sekām. Tur, kur nav patiesas nožēlas par saviem grēkiem, tur nebūs arī brīvības no grēkiem, jo Dievs attīra mūs no katras netaisnības tikai caur patiesu mūsu grēku nožēlas procesu. Pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu. Dievišķās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās!

    Mēs ar jums runājām par Annu, kura savas neauglības un pazemojumu dēļ no citu cilvēku puses, nepadevās, bet turpināja uzticēties Dievam tajā, ka Viņš dos brīnumu viņas dzīvē un dāvās viņai bērnu. Viņa nepalika vienatnē ar savu izmisumu un bezizejas sajūtu, bet ar dedzīgām lūgšanām dienu no dienas nesa visas šīs problēmas Dieva priekšā.
  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.