Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs noskaidrojām, ka vienīgais likumīgais pamats mūsu piedošanai ir tas, ko Jēzus paveica pie Krusta. Jēzus paņēma uz Sevi mūsu grēkus un mūsu vietā kļuva kā grēcinieks.          Jēzus pārsedza mūs ar Savām Asinīm.          Jēzus aizmirsa un vairs nepiemin mūsu grēkus. Piedošana ir dāvāta mums ne tāpēc, ka mēs būtu to nopelnījuši, bet tikai pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri Golgatas Krustā. Šodien mēs izskatīsim to, kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva. Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie. 
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
 Dievs ir uzticīgs un taisns, un, JA mēs atzīstamies Dieva priekšā savos grēkos, Viņš mums piedod. Vārds „JA” runā par nosacījumiem. Neskatoties uz to, ka Dievs Kristū jau ir piedevis mūsu grēkus (pagātnes, tagadnes un nākotnes), mēs joprojām paliksim Viņa parādnieki, ja vien nelūgsim piedošanu un neizsūdzēsim savus grēkus Viņa priekšā. Tikai krāpnieki saka, ka viņiem nav grēku. 
„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1.Jāņa 1:8).
 Ja Dievs mums norāda uz mūsu grēkiem, nav jēgas to slēpt. Vienīgais pareizais lēmums ir – lūgt piedošanu un atbrīvot sevi no pagātnes nastas un pastrādātajām muļķībām. Daudzi cilvēki attaisno savus grēkus vai arī nepievērš tam īpašu uzmanību. Mums ir pareizi jāsaprot piedošana, kuru saņemam no Dieva. 
„ Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana pamācības 28:13).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….tam nebūs veiksmes, ….” Vārds „veiksme” citos Bībeles tulkojumos tiek tulkots kā „uzplaukums”. Tavas dvēseles un miesas uzplaukums ir atkarīgs no tavas vēlēšanās tikt skaidrībā ar saviem grēkiem un no vēlēšanās palūkoties taisnībai acīs. Ja tu zini, ka tavā dzīvē ir grēks, bet visādi slēp to, tad tu pats kavē savu uzplaukumu. Tādam cilvēkam, saskaņā ar šo Rakstu vietu, nebūs veiksmes, nebūs uzplaukuma. Vēlos atzīmēt, ka attiecībā uz jautājumu par grēku nožēlu pastāv divas pieejas. 
  • Pasaulīgās skumjas, kas ved uz nāvi.
 
  • Dievišķās skumjas , kas ved mūs uz grēku nožēlu un atved pie glābšanas.
 
„ Tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas – kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu! Katrā ziņā jūs esat pierādījuši, ka šinī lietā esat nevainīgi.” (2.Korintiešiem 7:9-11).
 
  • Pasaulīgās skumjas – tā ir nevis grēka, bet grēka seku apraudāšana.
 
  • Dievišķās skumjas – tā ir dziļa nožēla par izdarītajiem grēkiem, naids pret šiem grēkiem un vēlēšanās atbrīvoties no šiem grēkiem. Dievišķās skumjas fokusē uzmanību uz cēloni, nevis uz sekām. Nav seku bez cēloņa. Bet par nožēlu, cilvēki bieži vien koncentrē savu uzmanību uz sekām, vēršas pie Dieva pēc piedošanas, tai pat laikā neesot patiesi savā grēku nožēlā.
 Tā tas notika ar faraonu. Pēc tam, kad Ēģiptes zemi piepildīja vardes, faraonu interesēja nevis iemesls, kāpēc tās ir parādījušās, bet tikai tas, lai zeme tiktu atbrīvota no vardēm. 
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu. Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm, ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās. Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem . Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti.” Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.
 
Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: “Lūdziet To Kungu, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu Tam Kungam.” Un Mozus sacīja faraonam: “Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?” Un viņš sacīja: “Rīt.” Un tas sacīja: “Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā Tas Kungs, mūsu Dievs. Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies.” Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam. Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos. Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja. Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.(2.Mozus 7: 26-29; 8:1-2; 8:4-11).
 Pēc tam, kad vardes pazuda, faraons tūlīt pat nocietināja savu sirdi, jo viņš nejuta nožēlu par savu grēku, bet gan grēka sekām. Tur, kur nav patiesas nožēlas par saviem grēkiem, tur nebūs arī brīvības no grēkiem, jo Dievs attīra mūs no katras netaisnības tikai caur patiesu mūsu grēku nožēlas procesu. Pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu. Dievišķās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? V

    „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam. 16:25).Mūsu uzdevums – trenēt savu garu sadzirdēt to, ko mums saka Dievs. Un pat ja tavs saprāts cīnās un sirds nepiekrīt tam, ko tev saka Dievs, tik un tā saki Dievam: „Es nezinu, kā tas notiks, es vienkārši ticu Tev!”
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.
  • Ja tu nesāksi laist apgrozībā to, kas tev jau šobrīd ir, – tev nebūs kalpošanas

    Mēs turpinām sarunu par tēmu „Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.”Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.