Pavairošanas likums II

Esiet svētīti šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis tas Kungs, lai mēs varētu slavēt Viņa vareno Vārdu! Es lūdzu par to, lai šodienas vārds ne tikai iedvesmo jūs, bet pamudina uz rīcību, kas mainītu visu jūsu dzīves kursu.

Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par spēku un potenciālu, kas apslēpts mazā sēkliņā. Vakar mēs aplūkojām Jēzus līdzību par augošu sēklu. Jēzus teica, ka pēc sējas noteikti nāks pļauja. Ja sējam sēklu pareizā augsnē, šī sēkla noteikti nesīs augļus. Mēs runājām arī par to, ka pieaugums un izaugsme – tas ir process, bet ne acumirklīgs notikums. Ja savā dzīvē vēlamies redzēt izaugsmi, mēs nespēsim apiet šo procesu. Šai procesā ir divas daļas – cilvēciskā un Dievišķā. Cilvēka ziņā ir iesēt sēklu. Sēkla nav dota tam, lai mēs to vienkārši paturētu vai apēstu, bet tam, lai mēs to iesētu. Turklāt mums jārūpējas par sējumiem, tāpat kā to dara zemkopis. Un tad Dievs paveiks savu daļu – Viņš dos pieaugumu sēklai.

„Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs – abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.” (1. Korintiešiem, 3:6-8).

Šajā Rakstu vietā tiek runāts par darbu. Ir svarīgi saprast, ka Dievs vēlas, lai mēs ar jums strādājam. Mūsu darbs saistās ar sēšanu un laistīšanu, un Dievs būs tas, kurš pavairos un dos pieaugumu.
Ir vēl viena Rakstu vieta, kurā atspoguļots šis princips.

„Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).

Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku.
Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.

„Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē”(Marka, 4:26).

Dārgie draugi, mēs esam Dieva bērni, un katrs no mums ir piepildīti ar sēklu no Dieva – Dieva Valstības sēklu. Dievs vēlas, lai caur mums Viņa Valstība izplestos pa visu zemi. Ko darām ar sēklu, kuras Dievs mums devis? Sēkla – tie ir mūsu talanti, dāvanas un spējas, ar kurām Dievs mūs bagātīgi apveltījis. Ko mēs darām ar visu šo bagātību? Vai to pielietojam un sējam? Ja esam iesējuši, vai gaidām ražu? Dievs vēlas, lai mēs gaidītu ražu. Gaidīšana – tas ir ticības gars. Kad gaidām, tad varēsim nopļaut to, ko esam sējuši. Ja nespējam gaidīt, ja nav ticības gara, tad arī rezultāts būs attiecīgs.

„Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.”(Jēkaba, 5:7).

Pēc tam, kad zemkopis paveicis visu no viņa atkarīgo, sākas pacietīga augļu gaidīšana. Caur gaidīšanu viņš pacietīgi un pārliecināti gatavo sevi pļaujai. Dievs vēlas, lai mēs tieši tā izturamies pret dzīvības sēklu, kuru Dievs mums dāvājis.

Lai Dievs jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...

  • Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi pārdomājis. Lai mēs iemantotu Dieva svētības, mums ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu. Bet, lai mēs varētu būt sadraudzībā ar Viņu, mums ir jābūt Dieva tēlam un līdzībai. Un Dievs mūs tieši tādus ir radījis – pēc Sava tēla un līdzības.

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi...

  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai?

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka tieši taisnība kvalificē cilvēku svētībām un Dieva labvēlībai. Tātad, pamats labvēlībai ir taisnība.

    „Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu(TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13). Tātad, var teikt, ka...

  • Neapglabā savu brīnumu!

    Šodien gribu teikt jums, lai neapglabājat savu sapni pat tad, kad viss liecina par to, ka jūsu sapnis nekad nepiepildīsies. Dieva spēks ir augšāmcelšanās spēks. Tieši ar šo vārdu es gribu vērsties pie jums šodien. Vakar mēs uzsākām sarunu par sievieti, kura, pateicoties savai viesmīlībai, saņēma brīnumu savā dzīvē, proti, viņai piedzima bērns.

    Šodien gribu teikt jums, lai neapglabājat savu sapni pat tad, kad viss liecina par to, ka jūsu sapnis nekad...

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu...