Līdzīgi raksti
Mūsu aicinājums – iet 4 daļa
Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja sludināt par tēmu „Mūsu aicinājums – iet!”. Katra cilvēka dzīves mērķis ir tajā, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva. Iet tur, kur vēlas Dievs, – tā ir ticīga cilvēka aicinājuma sastāvdaļa. Lai ietu, cilvēkam ir jābūt kustībā.
Gavēnis kā instruments Dieva žēlastības atbrīvošanai
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par gavēņa un lūgšanas svarīgumu. Mācītājs sīki izskatīja situāciju, kas bija radusies Israēla tautas dzīvē un par kuru rakstīts Joēla grāmatā. Tas bija ļoti smags posta, sausuma, bada, vaimanu un ienaidnieka iebrukumu periods. Šis posts skāra visu Israēla tautu, visu nāciju. Un šai laikā Dievs vērsās pie Savas tautas sakot, ka ir izeja.
Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale