Kā nepadoties, kad ir tik daudz problēmu?

Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Vēlos uzsākt sarunu par to, kā nepadoties apstākļos, kad visapkārt ir tik daudz pārbaudījumu un problēmu. Nav noslēpums, ka visa mūsu dzīve ir pārbaudījumu un problēmu pilna, taču, ja mēs šajā dzīvē vēlamies virzīties uz priekšu, mums to visu ir jāiemācās pārvarēt.

Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.

Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.

Lasot Bībeli, varam ieraudzīt, ka Dieva griba ir, – lai mēs tajos brīžos, kad mūsu ceļā atnāk problēmas, nepadodamies. Problēmas un nelabvēlīgi apstākļi, – tā ir tā stratēģija, kuru izmanto ienaidnieks, ar nolūku, lai mūs apturētu un salauztu mūsu ticību. Savukārt, Dievs no savas puses, pieļauj to visu tālab, ka Viņš zina, kā to visu izmantot mums par labu.

„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).  

Tieši tālab, Bībelē ir teikts, ka no Dieva dzimušie, uzvar pasauli.

„Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. „(1.Jāņa 4:4).

Piemēram, es vēlos kalpot Dievam, un sātans tāpēc var sūtīt manā ceļā daudz problēmu un pārbaudījumu, ar mērķi apturēt mani. Savukārt Dievs vēlas, lai es iemācos pārvarēt šīs problēmas un turpinu kalpot Viņam.

Daniēls ir tam piemērs. Neskatoties uz ienaidnieku draudiem, Daniēls turpināja kalpot Dievam ar lūgšanām.

„Dārijs nolēma iecelt simts divdesmit apgabalu pārvaldniekus, kas būtu sadalīti pa visu valsti, bet pār tiem trīs priekšniekus, un Daniēls bija viens no tiem trim. Pārvaldniekiem bija jādod priekšniekiem pārskats, lai ķēniņam nebūtu zaudējumu. Daniēls bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvaldniekiem, tāpēc, ka viņā mājoja spēcīgs gars; un ķēniņš bija nodomājis uzticēt viņam pārvaldīt visu valsti. Tad priekšnieki un pārvaldnieki meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās, bet tie nevarēja nekā kaitīga atrast, jo viņš bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums. Tad tie vīri sacīja: “Mēs neatradīsim iemesla apsūdzībai pret šo Daniēlu, varbūt tikai viņa Dieva godināšanas jautājumā.” Tad šie priekšnieki un pārvaldnieki gāja kopā pie ķēniņa un sacīja: “Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi! Visi augstākie valsts ierēdņi, priekšnieki, apgabalu pārvaldnieki un valsts padomnieki, kā arī augstākie pavēlnieki nolēma, ka izdodama ķēniņa pavēle, rīkojums un aizliegums, saskaņā ar kuru ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak, ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē. Tad nu pasludini šādu aizliegumu, un tas lai ir rakstīts ķēniņa rīkojums, kas pēc negrozāmiem mēdiešu un persiešu likumiem nekad nevar tikt atcelts!” Tad ķēniņš Dārijs lika uzrakstīt šādu rīkojumu ar jaunizsludināmo aizliegumu. Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”(Daniēla 6:1-10).

Šī iemesla dēļ, protams, Daniēls cieta, un, iespējams, arī mums kādu laiku nāksies ciest, bet, ja mēs nepadosimies, tad mēs ne tikai uzvarēsim, bet spēsim vest sev līdz arī citus, kā to darīja Daniēls.

„Pienācis bedres tuvumā, viņš sauca noskumušā balsī pēc Daniēla un sacīja: “Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps! Vai tavs Dievs, kuram tu bez mitēšanās kalpo, tevi ir izglābis no lauvām?” Tad Daniēls atbildēja un sacīja: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Mans Dievs sūtīja Savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, ka tie mani neaiztika, jo Viņš zināja, ka es esmu nevainīgs un ka arī pret ķēniņu es neesmu darījis nekā ļauna.” Tad ķēniņš kļuva ļoti priecīgs un pavēlēja Daniēlu izvilkt no lauvu bedres. Izrādījās, ka viņam nebija ne mazākā ievainojuma, jo viņš bija pilnīgi uzticējies savam Dievam. Tad ķēniņš pavēlēja atvest tos vīrus, kas bija apsūdzējuši Daniēlu, un tos iemeta lauvu bedrē līdz ar viņu sievām un bērniem. Un tie nebija vēl nokrituši līdz bedres dibenam, kad lauvas tos sakampa un saplosīja un tiem sadrupināja visus viņu kaulus. Tad ķēniņš Dārijs rakstīja visām tautām, tautībām un valodām, kas dzīvo zemes virsū: “Lai svētības jums būtu bagātīgi! Tā ir mana pavēle: visā manā valstī ikvienam būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā, jo tas ir dzīvais Dievs, tas paliek mūžīgi, Viņa valstība ir neiznīcīga, Viņa valdīšanai nav gala.” (Daniēla 6:20-28).

Es nezinu, kādas problēmas šodien stāv jūsu ceļā, bet es zinu vienu, – Dievs nevēlas, lai jūs padodaties. Dievs vēlas veikt šo ceļu kopā ar jums un dāvāt jums uzvaru. Tas ir Viņa vārds priekš jums šai dienai.

Tas Kungs lai jūs svētī!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije