Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

Jēzus Kristus Vārdā, sveicinu visus jūs un lūdzu par to, lai šajā dienā Dieva labvēlība un žēlastība vairojas jūsu dzīvē.Lai šī diena ir jums veiksmīga un piepildīta ar Tā Kunga slavu!Visu šo laiku mēs runājam par lūgšanas svarīgumu un par to, kas notiek cilvēka dzīvē, kurš lūgšanu ir nolicis, padarījis par savas dzīves galveno prioritāti. Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.Iesaku jums izlasīt Apustuļu darbu 12. nodaļu. Jūs tur ieraudzīsiet, kas notiek, kad lūgšana ir prioritāte. Šajā nodaļā tiek runāts par to laiku, kad Jēkabs tika nogalināts un Pēteris iemests cietumā. Hērods gribēja nogalināt arī Pēteri. Un ko tajā laikā darīja draudze? – To, ko viņi vienmēr bija darījuši, un to, ko viņi mācēja darīt – viņi sāka lūgt. Pirmajai apustuļu draudzei lūgšana bija prioritāte. Bībelē ir teikts:
„Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.”  (Ap.d. 12:5).
Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Draudze par Pēteri centīgi lūdza. Pēteris tajā laikā gulēja, neskatoties uz to, ka pēc divām dienām viņam bija nolikts nāves sods. Kāpēc Pēteris varēja mierīgi gulēt? Tāpēc, ka draudze lūdza par viņu. Pētera sirds piepildījās ar Dieva mieru, viņš neuztraucās un nepārdzīvoja.Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt.Kas notika tālāk? Kamēr Pēteris gulēja, pēkšņi cietumā parādījās Eņģelis.Kad mēs lūdzam, notiek pārdabiskas, neizskaidrojamas, negaidītas darbības, – tā arī ir Dieva iejaukšanās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai. Pie Pētera cietumā parādījās Eņģelis. Un kas tad notika?
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap.d. 12:7).
Važas, ar kurām bija saistīts Pēteris, pašas par sevi nokrita.Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus.Dievs vēlās tevi atbrīvot no visa, kas tevi sasaista. Dievs vēlās atbrīvot citus cilvēkus caur tevi – caur tavu lūgšanu par viņiem.
„Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs! ” (Psalms 34:9a).
Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Vārds kalpo mums kā kompass

    Dieva Vārds līdzinās navigācijas sistēmai, kura palīdz ieraudzīt, kur esam nogriezušies nepareizā virzienā. Tātad Dieva vārds uzrāda mums. Dieva Vārds arī parāda mums to, kā mēs varam atgriezties uz pareizā ceļa. Tātad Dieva Vārds labo mūs. Dieva Vārds arī palīdz mums turēties pie pareizā kursa un neapmaldīties. Tātad Dieva Vārds pamāca mūs taisnībā.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Kas ir izrāviens?

    Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs. Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu: • Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo. • Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās. • Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā. • Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās. • Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
  • Dzīvo Dievam un vērs savu skatienu uz Viņu, un Dievs piepildīs katru tavu vajadzību, jo Viņā nekā netrūkst!

    Katrs cilvēks meklē baudījumu vai gandarījumu šai dzīvē. Bet, lai rastu baudījumu dzīvē, ir vajadzīgs drošs avots, no kura varētu smelties spēku, prieku, mieru, veselību, radošās idejas. Ikdienas sadraudzība ar Dievu un uzticēšanās Viņam – tas ir tieši tas, kas pieved mūs pie šī patiesās dzīvības avota. Ārpus Dieva nav apmierinājuma un laimes. Vienīgais uzticamais vai drošais avots cilvēka dzīvē ir – Jēzus Kristus, pie mums Sūtītais. Izņemot Dievu, visi pārējie avoti – tie ir neuzticami(nedroši) avoti. Kamēr cilvēks to nesapratīs, viņš dzīsies pēc tā, kas nedod piepildījumu, un atdos savus spēkus tam, kas nekad nespēs atnest viņam apmierinājumu vai gandarījumu dzīvē.