Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
Labdien, dārgie draugi!Esmu priecīgs jūs sveicināt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!Dievs vēlās parādīt mūsu dzīvē Savu vareno klātbūtni, izliet pār mums Savu labvēlību!Un kā jau mēs līdz šim runājām – bez lūgšanas nav iespējams piedzīvot Dieva klātbūtni.Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt. Kad mēs lūdzam, Dievs iejaucās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai.Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā. Tas pats attiecas arī uz bērnu audzināšanu. Tu bērniem saki vienu un to pašu un viņi apsolās, ka vairs tā nerīkosies, bet viss paliek kā agrāk. Un tu domā: „Ko man vēl darīt, lai viņam paskaidrotu?” Es pateikšu, kas tev vēl ir jādara, – lūdz, lai caur tavām lūgšanām tiktu sagrautas važas un garīgie cietokšņi.Vakar mēs runājām par situāciju, kura izveidojās Pētera dzīvē, – viņš nokļuva cietumā Evaņģēlija sludināšanas dēļ. Par to uzzinot, draudze sāka centīgi lūgt. Pēc tā cietumā uzradās Dieva Eņģelis, kurš atbrīvoja Pēteri no važām.
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap. d. 12:7).
Kas notika tālāk?
„Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Ap. d. 12:8-11).
Viņi gāja un vārti paši atvērās, un Pēteris izgāja brīvībā. Vārti atvērās! Kas ir vārti? Vārti ir visu šķēršļu veidols. Piemēram, tu bēdz prom no briesmām, bet, ja vārti ir aizvērti, tad tu nokļūsti slazdā. Vārti – tie ir šķēršļi, kuri tev traucē aizbēgt prom no bīstamās vietas. Tas ir pirmkārt. Vārti var kļūt arī par šķērsli, lai tu nokļūtu vajadzīgajā vietā. Tu skrien uz to vietu, kur zini, ka tevi sagaida brīnums no Dieva, bet ceļā uzrodas vārti – šķērslis, kas tev traucē tikt uz to vietu un saņemt savu brīnumu. Tu gribi tur nokļūt, bet vārti ir aizvērti. Tu nevari ne ieiet, ne iziet, durvis ir aizslēgtas. Kas notiek tad, kad mēs lūdzam? Durvis atveras! Šķērslis krīt, pazūd!Dievs ir atstājis tev spēcīgāko ieroci, kurš ir spējīgs sagraut visus cietokšņus un šķēršļus tavā dzīvē, – tā ir lūgšana. Lūdz! Lūdz vienmēr! Un tu ieraudzīsi pārdabisku Dieva iejaukšanos savā dzīvē.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šajā dienā!Rīt tiksimies!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.

  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.

  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.