Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
Labdien, dārgie draugi!Esmu priecīgs jūs sveicināt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!Dievs vēlās parādīt mūsu dzīvē Savu vareno klātbūtni, izliet pār mums Savu labvēlību!Un kā jau mēs līdz šim runājām – bez lūgšanas nav iespējams piedzīvot Dieva klātbūtni.Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt. Kad mēs lūdzam, Dievs iejaucās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai.Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā. Tas pats attiecas arī uz bērnu audzināšanu. Tu bērniem saki vienu un to pašu un viņi apsolās, ka vairs tā nerīkosies, bet viss paliek kā agrāk. Un tu domā: „Ko man vēl darīt, lai viņam paskaidrotu?” Es pateikšu, kas tev vēl ir jādara, – lūdz, lai caur tavām lūgšanām tiktu sagrautas važas un garīgie cietokšņi.Vakar mēs runājām par situāciju, kura izveidojās Pētera dzīvē, – viņš nokļuva cietumā Evaņģēlija sludināšanas dēļ. Par to uzzinot, draudze sāka centīgi lūgt. Pēc tā cietumā uzradās Dieva Eņģelis, kurš atbrīvoja Pēteri no važām.
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap. d. 12:7).
Kas notika tālāk?
„Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Ap. d. 12:8-11).
Viņi gāja un vārti paši atvērās, un Pēteris izgāja brīvībā. Vārti atvērās! Kas ir vārti? Vārti ir visu šķēršļu veidols. Piemēram, tu bēdz prom no briesmām, bet, ja vārti ir aizvērti, tad tu nokļūsti slazdā. Vārti – tie ir šķēršļi, kuri tev traucē aizbēgt prom no bīstamās vietas. Tas ir pirmkārt. Vārti var kļūt arī par šķērsli, lai tu nokļūtu vajadzīgajā vietā. Tu skrien uz to vietu, kur zini, ka tevi sagaida brīnums no Dieva, bet ceļā uzrodas vārti – šķērslis, kas tev traucē tikt uz to vietu un saņemt savu brīnumu. Tu gribi tur nokļūt, bet vārti ir aizvērti. Tu nevari ne ieiet, ne iziet, durvis ir aizslēgtas. Kas notiek tad, kad mēs lūdzam? Durvis atveras! Šķērslis krīt, pazūd!Dievs ir atstājis tev spēcīgāko ieroci, kurš ir spējīgs sagraut visus cietokšņus un šķēršļus tavā dzīvē, – tā ir lūgšana. Lūdz! Lūdz vienmēr! Un tu ieraudzīsi pārdabisku Dieva iejaukšanos savā dzīvē.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šajā dienā!Rīt tiksimies!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.

  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.

  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)