Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

Labdien, dārgie draugi!Esmu priecīgs jūs sveicināt rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!Dievs vēlās parādīt mūsu dzīvē Savu vareno klātbūtni, izliet pār mums Savu labvēlību!Un kā jau mēs līdz šim runājām – bez lūgšanas nav iespējams piedzīvot Dieva klātbūtni.Dievs aicina Savu tautu uz lūgšanu. Kad mēs lūdzam, miers piepilda cilvēku sirdis, neskatoties uz to, kas notiek apkārt. Kad mēs lūdzam, Dievs iejaucās mūsu dzīves situācijās. Kad mēs lūdzam, tad Dievs sūta mums palīgā Eņģeļus kalpošanai.Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā. Tas pats attiecas arī uz bērnu audzināšanu. Tu bērniem saki vienu un to pašu un viņi apsolās, ka vairs tā nerīkosies, bet viss paliek kā agrāk. Un tu domā: „Ko man vēl darīt, lai viņam paskaidrotu?” Es pateikšu, kas tev vēl ir jādara, – lūdz, lai caur tavām lūgšanām tiktu sagrautas važas un garīgie cietokšņi.Vakar mēs runājām par situāciju, kura izveidojās Pētera dzīvē, – viņš nokļuva cietumā Evaņģēlija sludināšanas dēļ. Par to uzzinot, draudze sāka centīgi lūgt. Pēc tā cietumā uzradās Dieva Eņģelis, kurš atbrīvoja Pēteri no važām.
„Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām.” (Ap. d. 12:7).
Kas notika tālāk?
„Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Ap. d. 12:8-11).
Viņi gāja un vārti paši atvērās, un Pēteris izgāja brīvībā. Vārti atvērās! Kas ir vārti? Vārti ir visu šķēršļu veidols. Piemēram, tu bēdz prom no briesmām, bet, ja vārti ir aizvērti, tad tu nokļūsti slazdā. Vārti – tie ir šķēršļi, kuri tev traucē aizbēgt prom no bīstamās vietas. Tas ir pirmkārt. Vārti var kļūt arī par šķērsli, lai tu nokļūtu vajadzīgajā vietā. Tu skrien uz to vietu, kur zini, ka tevi sagaida brīnums no Dieva, bet ceļā uzrodas vārti – šķērslis, kas tev traucē tikt uz to vietu un saņemt savu brīnumu. Tu gribi tur nokļūt, bet vārti ir aizvērti. Tu nevari ne ieiet, ne iziet, durvis ir aizslēgtas. Kas notiek tad, kad mēs lūdzam? Durvis atveras! Šķērslis krīt, pazūd!Dievs ir atstājis tev spēcīgāko ieroci, kurš ir spējīgs sagraut visus cietokšņus un šķēršļus tavā dzīvē, – tā ir lūgšana. Lūdz! Lūdz vienmēr! Un tu ieraudzīsi pārdabisku Dieva iejaukšanos savā dzīvē.Lai Dievs tevi bagātīgi svētī šajā dienā!Rīt tiksimies!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus II

    Ja mēs patiesi vēlamies atnest vairāk augļus Dievam, tad Viņš mums palīdzēs tajā. Es ticu, ka ir pienācis laiks, lai katrs ikviens no mums apstātos un uzdotu sev jautājumu – kādus augļus es nesu Dievam?Kādus augļus atnes mana dzīve? Vai es tiecos uz to, lai atnestu vēl vairāk un vairāk augļus Dievam?
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23).Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” II

    Kā tas ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kas tevi traucē virzīties uz Dievišķo mērķi? Vai tu esi nomiris kritikai, vai arī joprojām baidies no sabiedrības viedokļa? Vai esi nomiris savas miesas patmīlībai, vai arī vēlēšanās izpatikt miesai joprojām traucē tev ziedot savu dzīvi Dievam par 100%? Ar ko tu attaisno savu remdeno garīgo stāvokli? Kādus argumentus tu sniedz, – kāpēc tu nevari dzīvot Dievam un piepildīt Viņa aicinājumu savai dzīvei?Ļauj Dievam atvērt tev acis uz šiem meliem un atbrīvot no tā.