Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes

Dārgie draugi, Dievs ir ļoti labs pret mums un Viņa žēlastība uz mums atjaunojas katru rītu.

Dievs ir ieinteresēts, lai mēs dzīvotu ne tikai uzvarošu dzīvi, bet arī auglīgu dzīvi. Taču nav iespējams dzīvot auglīgu dzīvi bez pareiza mērķa uzstādīšanas savai dzīvei. Tieši tāpēc mans jautājums jums šodien ir tāds: kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,  un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.„ (Ebr.12:1-3).

Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.

Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemesla dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.

Jēzus – mūsu Kungs, Priekšnieks un mūsu ticības Piepildītājs, ar Savu dzīvi ir nodemonstrējis mums, ko nozīmē iet mūsu nolikto ceļu.

Ienākot šajā pasaulē, Jēzus paziņoja: “Es Esmu nācis, lai piepildītu Tēva gribu.”

„Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs! –  Iepriekš sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, Tu neesi gribējis, un tie nav Tev patikuši, tad Viņš sacīja: raugi, Es nāku Tavu prātu darīt. – Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.”(Ebr.10: 5-9).

Jēzus atzina, ka Viņa dzīvei, šeit uz zemes, bija mērķis un Viņš Savu laiku un resursus ziedoja tam, lai piepildītu Dieva gribu.

Tieši tāpat kā Jēzus, Dievs aicina mūs nolikt malā katru nastu un grēku, kas tinas ap mums, lai mēs varētu atrast un ar pacietību iet cauri mums noliktajam ceļam.

Kad jūs noliekat savā priekšā Dievišķu mērķi, pēkšņi visam jūsu dzīvē parādās jēga. Ar Dievišķu mērķi pat ciešanām, pārbaudījumiem un sāpēm vairs nav varas, lai stātos ceļā jūsu virzībai uz priekšu vai apslāpētu jūsu potenciālu.
Ar Dievišķu mērķi jūs kļūstat disciplinētāks, laiks kļūst vērtīgāks, nekārtība un veltīga laika šķiešana tiek novērsta visos līmeņos.

„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!  Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.  Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.”(Ef.5: 15-18).

Pārdomājot par augstāk minētajām Bībeles Rakstu vietām, neaizmirstiet godīgi atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

  • Vai es esmu atradis savu dzīves ceļu, kuru Dievs ir nolicis manai dzīvei?
  • Kādā veidā es eju pa šo ceļu šobrīd?
  • Kādā veidā mana ikdienas rīcība ir saistīta ar Dieva mērķi manai dzīvei?

Atceries, Dievs ir nolicis tavā priekšā dzīves mērķi, kurš ir jāpiepilda, un tu esi atbildīgs Viņa priekšā, kā tu sasniegsi šo mērķi.

Lai Dievs vada un stiprina tevi tādā mērā, kā tu centies izpatikt Viņam ar savu dzīvi katru dienu.

Uz tikšanos!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.

  • Kā mēs varam noteikt – vai tā ir disciplinēšana no Dieva, vai arī garīgs uzbrukums no sātana

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Vai jūs bieži atrodaties smagos apstākļos? Vai jūs pastāvīgi saskaraties ar nepatikšanām, lai kur jūs arī atrastos? Tas nozīmē, ka jūs vai nu pārdzīvojat garīgo uzbrukumu, vai arī atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Pats Dievs. Kā jūs paši priekš sevis varat noteikt, – kas ar jums patiesībā notiek?

  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.