Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

Dārgie draugi, Dievs ir ļoti labs pret mums un Viņa žēlastība uz mums atjaunojas katru rītu.

Dievs ir ieinteresēts, lai mēs dzīvotu ne tikai uzvarošu dzīvi, bet arī auglīgu dzīvi. Taču nav iespējams dzīvot auglīgu dzīvi bez pareiza mērķa uzstādīšanas savai dzīvei. Tieši tāpēc mans jautājums jums šodien ir tāds: kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru jums ir nolicis Dievs??

„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,  un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.„ (Ebr.12:1-3).

Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, pa kuru mums ir jāiet. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.

Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies nevis bezmērķīgai dzīvei. Mūsu dzīvei ir savs mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemesla dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un veltītu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.

Jēzus – mūsu Kungs, Priekšnieks un mūsu ticības Piepildītājs, ar Savu dzīvi ir nodemonstrējis mums, ko nozīmē iet mūsu nolikto ceļu.

Ienākot šajā pasaulē, Jēzus paziņoja: “Es Esmu nācis, lai piepildītu Tēva gribu.”

„Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs! –  Iepriekš sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, Tu neesi gribējis, un tie nav Tev patikuši, tad Viņš sacīja: raugi, Es nāku Tavu prātu darīt. – Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.”(Ebr.10: 5-9).

Jēzus atzina, ka Viņa dzīvei šeit, uz zemes, bija mērķis, un Viņš savu laiku un resursus veltīja tam, lai piepildītu Dieva gribu.

Tieši tāpat kā Jēzus, Dievs aicina mūs nolikt malā katru nastu un grēku, kas tinas ap mums, lai mēs varētu atrast un ar pacietību iet pa mums nolikto ceļu.

Kad jūs noliekat savā priekšā dievišķu mērķi, pēkšņi visam jūsu dzīvē parādās jēga. Ar dievišķu mērķi pat ciešanām, pārbaudījumiem un sāpēm vairs nav varas stāties ceļā jūsu virzībai uz priekšu vai apslāpēt jūsu potenciālu.
Ar dievišķu mērķi jūs kļūstat disciplinētāki, laiks kļūst vērtīgāks, nekārtība un veltīga laika šķiešana tiek novērsta visos līmeņos.

„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!  Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.  Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.”(Ef.5: 15-18).

Pārdomājot augstāk minētās Bībeles Rakstu vietas, neaizmirstiet godīgi atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  • Vai es esmu atradis savu dzīves ceļu, kuru Dievs ir nolicis manai dzīvei?
  • Kādā veidā es eju pa šo ceļu šobrīd?
  • Kādā veidā mana ikdienas rīcība ir saistīta ar Dieva mērķi manai dzīvei?

Atceries, Dievs ir nolicis tavā priekšā dzīves mērķi, kurš ir jāpiepilda, un tu esi atbildīgs Viņa priekšā, kā tu sasniegsi šo mērķi.

Lai Dievs vada un stiprina tevi tik lielā mērā, cik tu centies izpatikt Viņam ar savu dzīvi katru dienu.

Uz tikšanos!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

    Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku.
  • Cīnieties par savu bērnu dzīvībām, saviem tuviniekiem un draugiem!

    Jūs zināt, ka atmodas vēsturē daudzas sievietes spēlēja noteicošo lomu lūgšanās, jo Dievs deva viņām lūgšanu laiku, lai tās lūgtu par cilvēku dzīvībām. Sievietes prot ilgstoši iznēsāt un atklāt Dieva priekšā to, kas tās uztrauc. Tālab, viena no mātes funkcijām ir lūgšana. Mātes lūgšana ir spēcīga! Mātes lūgšana sasniedz mērķi! Mātes lūgšana atnes brīvību viņas bērniem! Tālab, ja jūs esat – māte, Dievs gaida no jums tādu lūgšanu, kura nebeigsies, līdz neieraudzīsiet vēlamo rezultātu. Nebeidziet lūgt par saviem bērniem. Bērniem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas, visiem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Dievišķā disciplīna II

    1. Izmantojiet visus garīgos ieročus, kurus jums devis Dievs:„ Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:10-17).
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).