Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

Labdien, dārgie draugi! Jēzus Vārdā, lūdzu par to, lai Dieva gudrība, kuru jūs smeļaties caur rubriku ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”, celtu jūs arvien augstāk un augstāk.Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:
  • Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.
  • Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.
  • Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.
  • Problēmas veido mūsu raksturu.
Šodien mēs izskatīsim vēl divas priekšrocības.Problēmas sagatavo mūs mūžībai.Dieva galējais mērķis katram ticīgajam – pavadīt mūžību kopā ar Viņu. Dievs nevēlas, lai mēs domātu, ka šī pasaule ir mūsu mājas. Pēteris saka, ka šai pasaulē mēs esam piedzīvotāji un svešinieki.
„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli,”(1.Pētera 2:11).
Dievs vēlas, lai mēs arvien lūkojamies tālāk par sāpēm un problēmām, un lai tiecamies uz to mūžīgo slavu, kas parādīsies Jēzum Kristum atnākot. Caur ciešanām, mūsu mīlestība un uzticība Dievam vairojas un pieaug ātrāk.Lai tiktu pagodināti līdz ar Dievu, Bībele saka, ka mums jācieš līdz ar Viņu.Ja šodien līdz ar Viņu ciešam, tad mēs varēsim līksmot un priecāties Viņam parādoties.
Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums.(1.Pētera 4:13-14).
Dievs zina, kā izmantot visas mūsu sāpes, problēmas un ciešanas tam, lai sagatavotu mūs mūžīgai slavai.Dievs redz tālāk par mums. Mēs redzam sāpes un ciešanas, bet Dievs redz to mūžīgo slavu, kura mūs sagaida.
„Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti.(Romiešiem 8:17).
Raksturs neveidojas auditorijā, bet problēmu laikā. Raksturs veidojas grūtībās.Problēmas dod mums iespēju iegūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.
„Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.”(2.Korint. 1:3-4).
Tavas brūces un sāpes, caur kurām esi izgājis – tas viss var kļūt par zālēm un dziedināšanu tam, kurš tikko sācis iet caur ko līdzīgu. Tas palīdz mums būt ne tikai līdzjūtīgiem, bet pieredzējušiem Tā Kunga Jēzus Kristus kalpotājiem. Bībelē tiek runāts par to, ka Jēzus Pats ticis kārdināts un cietis, lai būtu spējīgs palīdzēt tiem, kuri tiek kārdināti.
„Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.”(Ebrejiem 2:18).
Mēs zinām, ka šodien Jēzus brūces kļuvušas par pamatu mūsu dziedināšanai. Kas ar mums šodien notiktu, ja viņš atteiktos no tā, ka tiktu ievainots mūsu grēku dēļ un atteiktos uzņemties mūsu vājības un slimības? Mums nebūtu cerības uz dziedināšanu.
„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”(1.Pētera 2:24).
Tātad, mēs nespējam novērst problēmu parādīšanos mūsu dzīvē, bet mēs spējam novērst to uzvaru pār mums tad, kad ar cieņu pārvaram šīs problēmas, jo saprotam šo sāpju un problēmu potenciālās priekšrocības.Tas Kungs lai jūs stiprina jebkurā laikā, kad jūsu dzīvēs iestājas nopietna krīze vai atnāk problēmas.Lai Dievs jums, Jēzus Kristus vārdā, palīdz ar cieņu pārvarēt jūsu problēmas!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jūsu kalnu pārvietošana

    Ļoti bieži mēs runājam par savām problēmām nevis runājam uz tām.Ļoti bieži mēs stāstam Dievam par savām problēmām tā vietā lai teiktu savām problēmām par mūsu Dievu.Bībele aicina mūs rīkoties citādi:Runā uz saviem kalniem Pavēli viņiem pārvietoties Tici sirdī kā arī nešaubies un tev notiks tas ko teiksi.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.