Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes

Sveicu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Mēs turpinām runāt par to, kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes. Mēs ar jums ieraudzījām, ka, lai cilvēks būtu spējīgs piepildīt savu aicinājumu uz zemes, Dievs viņu ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Tas ir pirmais nepieciešamais noteikums tam, lai cilvēks varētu piepildīt savu misiju uz zemes. Otrkārt, mēs ieraudzījām, ka pateicoties tam, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, Dievs varēja svētīt cilvēku. Dievs Savā vārdā mums parāda, ka, ja cilvēks virzīsies savā aicinājumā, tad visi eņģeļi palīdzēs viņam, tad debesis atbalstīs un palīdzēs cilvēkam tajā, ko viņš dara. Lai mēs varētu nest sevī un izplatīt ap sevi dzīvību, lai mēs varētu būt ķēniņi un priesteri uz zemes, ļoti svarīgi ir, lai mūsos būtu Dieva tēls un līdzība. Tomēr, mēs zinām, ka caur nepaklausību Ādams un Ieva zaudēja savas tiesības pārvaldīt zemi. Nepaklausības dēļ viņi pazaudēja Dieva dabu un tēlu sevī, kā arī varu, ko Dievs viņiem deva, lai tie piepildītu savu misiju uz zemes. Bet slava Dievam par Viņa žēlastību, par to, ka caur Jēzus Kristus upuri Dievs atdeva cilvēkam to, kas tika pazaudēts grēkā krišanas dēļ. Jēzus Kristus atjaunoja mums attiecības ar Dievu, atjaunoja mums spēju kļūt līdzīgiem Dieva tēlam un līdzībai. Bez tam, Jēzus atjaunoja cilvēkiem varu piepildīt savu aicinājumu uz zemes, – un ne tikai, kā priesteriem, kuri tuvojas Dievam, bet arī kā ķēniņiem. Par to mēs lasām Vēstulē Korintiešiem: 
„Un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.” (1.Korintiešiem 15:49).
 Te tiek runāts par to, ka mēs visi nesām sevī kritušā Ādama tēlu, jo mēs visi piedzimām grēkā. Bet viss mainījās brīdī, kad uz zemes atnāca Jēzus. Jēzus atnāca tālab, lai atjaunotu mūsos debesu tēlu, kas bija Ādamam līdz grēkā krišanas – Dieva tēlu un līdzību. Un tagad – caur grēku nožēlu par saviem grēkiem un caur ticību uz Jēzu Kristu – mēs saņemam iespēju no jauna būt sadraudzībā ar Dievu un nest sevī šo debesu tēlu – Dieva tēlu un līdzību, kura personificē Dieva dabu un Viņa raksturu. Bībelē ir teikts: 
„ Un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!” (Jāņa atklāsmes gr.1:5-6).
 Te mēs redzam, ka pēc Jēzus Kristus atnākšanas uz zemes, Viņš ne tikai atjaunoja mūsos Dieva tēlu un līdzību, tas nozīmē – darīja mūs par priesteriem, bet Jēzus darīja mūs arī par ķēniņiem. Dievs darīja mūs par ķēniņiem ar konkrētu mērķi – lai mēs līdz ar Viņu valdītu uz zemes. Pēc tam, kad Jēzus bija pabeidzis Savu kalpošanu uz zemes, Viņš sapulcināja Savus mācekļus un teica tiem pēdējos vārdus – Savu pavēli par viņu misiju uz zemes un noteikumiem, kuri nepieciešami tam, lai viņi varētu piepildīt savu misiju. 
„ Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:18-20).
 Mēs redzam, ka Jēzus atjaunoja mūsu sadraudzību ar Dievu, un tagam mums ir dota vara no Dieva, lai atjaunotu savu sākotnējo statusu, kādu Dievs bija dāvājis Ādamam. Šis status uzliek mums zināmus pienākumus – augļoties, vairoties, piepildīt zemi, pakļaut to un valdīt pār visiem Dieva darbiem uz zemes. 
„ Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:28).
 Dievs piešķir mums varu un spēju pārvaldīt zemi Viņa labad. Taču ļoti svarīgi ir zināt arī to, ka mūsu glābšanas mērķis sastāv ne tikai no tā, lai mēs pēc nāves dotos uz debesīm, bet patiesais mūsu glābšanas mērķis ir – lai mēs kļūtu par Dieva ķēniņiem un priesteriem uz zemes, lai mēs pārvaldītu zemi Viņa labā un pakļautu šo zemi un visas valstības mūsu Kungam Jēzum Kristum. Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.
  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1).Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.