Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

Dārgie Dieva bērni, es sveicinu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir dzīvs un Viņš vēlās, lai Viņa bērni atdzīvotos caur Dieva Vārda patiesību un tiktu sagatavoti jebkādam labam darbam. Vakardien mēs ar jums apskatījām līdzību par labo Samarieti, kura aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā. Mēs runājām, ka šajā līdzībā atspoguļoti 4 cilvēku tipi: upuris, laupītāji, vienaldzīgie un līdzcietīgie cilvēki. Mēs runājām, ka vairums cilvēku kļūst par cilvēciskā ļaunuma un viltības upuriemLaupītāji izmanto citus cilvēkus savu mērķu sasniegšanai, liekot lietā jebkurus līdzekļus. Vienaldzīgie cilvēki – tie ir tie paši egoisti, kuru dzīves riņko tikai ap viņu vajadzībām. Šajā līdzībā mēs redzējām, ka pat priesteris un levīts pagāja garām cietušajam cilvēkam, kuram bija vajadzīga viņu palīdzība. Iespējams, viņi steidzās uz kalpošanu Dievam, tāpēc viņiem nebija laika palīdzēt cietušajam cilvēkam. Varbūt priesteris un levīts kavēja uz dievkalpojumu vai mājas grupu, vai mēģinājumu vai lūgšanu sapulci, tāpēc uzskatīja to par svarīgāku par nepievilcīga cilvēka glābšanu. Dīvaini, vai ne? Es lasīju par kādu mācītāju, kurš nolēma nodemonstrēt šo situāciju savā draudzē. Kādu svētdienas rītu šis mācītājs saģērbās bomža drēbēs un apsēdās netālu no draudzes durvīm. Draudzes locekļi gāja garām un neviens no viņiem nepievērsa uzmanību sēdošajam cilvēkam un neizrādīja nekāda veida palīdzību. Ziniet kāpēc viņi tā darīja? Jo viņi visi steidzās uz kalpošanu Dievam! Pēc kāda laika šis mācītājs pārģērbās un sāka savu svētrunu. Un pašā svētrunas sākumā mācītājs pajautāja klātesošajiem, kurš no viņiem redzēja šodien no rīta bomzi, kas sēdēja pie draudzes durvīm? Protams, visi viņu redzēja. Pēc tam mācītājs pastāstīja viņiem par to, ka tas bija viņš. Pēc dzirdētā, visiem kļuva ļoti kauns par savu uzvedību. Šis mācītājs saviem draudzes locekļiem pasniedza svarīgu mācību par to, ka mēs kalpojam Dievam tad, kad kalpojam cilvēkiem, kuriem ir vajadzības. Bet tagad apskatīsim 4. cilvēku tipu, kas atspoguļots līdzībā par labo Samarieti, – tie ir līdzcietīgie cilvēki. Līdzcietīgie cilvēki – tie ir tie cilvēki, kuri palīdz grūtībās nonākušajiem un apbižotajiem, izmantojot priekš tā visu, kas viņiem pieder. Līdzcietīgi cilvēki saprot, ka viss, kas viņiem pieder ir dots ne tikai viņu vajadzību piepildīšanai, bet arī palīdzībai citiem, tāpēc viņi ir dāsni un ātri uz palīdzības sniegšanu cietušajiem, apbižotajiem un nabagajiem. Augstāk minētajā līdzībā līdzcietīgo cilvēku pārstāv labais Samarietis, kurš redzēdams cietušo cilvēku: 
 „…sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. ”. (Lūkas 10:.34-35).
 Tikai šis cilvēku tips atspoguļo mūsu Debesu Tēva sirdi un vēlēšanos. Labais Samarietis iežēlojās par cietušo cilvēku un palīdzēja viņam, tāpēc ka viņa sirds bija pārpilna mūsu Dieva līdzcietības. Un tā, kāpēc kalpošana ir ļoti svarīga un kā tā ietekmē cilvēka dzīvi? Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību. Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību. Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums. Tātad, ja jūs vēlaties, lai Dieva spēks plūst caur jums, jums jāsāk vienkārši kalpot no sirds, kas pilna mīlestības uz Dievu un cilvēkiem.   Līdz rītam! Lai Dievs bagātīgi jūs svētī šajā dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.
  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Vai dotajā brīdī lūgšana ir prioritāte tavā dzīvē?

    Ko tas nozīmē, – padarīt kaut ko par prioritāti savā dzīvē? Aplūkosim to no praktiskā viedokļa. Ikdienā katram no mums ir ļoti daudz darīšanu, un šīs darīšanas prasa laiku. Katram no mums ir 24 stundas, bet darbi prasa – 72stundas. Lai visu paveiktu, tev ir nepieciešamas 72 stundas, bet tavā rīcība ir tikai 24. Padarīt kaut ko par savu prioritāti, – tas nozīmē, organizēt savus darbus tā, lai priekšroka tiktu dota galveno darbu veikšanai, to, kuri nevar gaidīt un kurus nedrīkst nepadarīt.