Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, šajā brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu un Viņa žēlastība atjaunojas priekš mums katru rītu! Mēs ar jums runājām par nepieciešamību attīstīt sevī līdzcietīgu sirdi. Kad mēs kalpojam, Dievs iznīdē mūsos egoismu un attīsta mūsos līdzcietību. Savukārt, caur līdzcietību Dieva spēks tiek atbrīvots mūsos un plūst uz citiem cilvēkiem. Kurš no jums vēlās izmainīties? Vai jūs spējat iedomāties, ka izmaiņas var notikt arī bez kalpošanas? Es to nespēju iedomāties! Jēzus bija svaidīts bez mēra, jo Viņš kalpoja bez mēra. Sāciet kalpot un jūs pieaugsiet garīgi un izmainīsieties Jēzus Kristus līdzībā. Sāciet kalpot cilvēkiem un tad Kristus raksturs un Dieva spēks sāks parādīties jūsos vēl lielākā mērā nekā līdz šim. Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem, un vēl, kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā. Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības. Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva! Aplūkosim Jāņa Evaņģēliju: 
„Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” .” ” . (Jāņa 4:14).
 Par ko Jēzus runā šājā Rakstu vietā? Par to, ka caur ticību Jēzum mūsos dzimst dzīvības avots. Lūk, kāpēc Jēzus teica: „…bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai”. Ja tu jau esi noticējis Jēzum un uzaicinājis Viņu Savā sirdī, tad tu vari droši apgalvot, ka tevī ir dzīvības avots – dzīvā ūdens avots. Priekš kam šis avots ir dots? Pirmkārt, šis avots ir dots lai piepildītu tavas vajadzības. Tomēr, Dievs vēlās, lai šis avots ne tikai atrastos tevī un apmierinātu tikai tavas vajadzības. Dievs nevēlās, lai tikai es baudītu no šī avota. Avots man arī ir dots, lai es varētu kalpot ar šī avota palīdzību citiem cilvēkiem. 
“ Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” ” . (Jāņa 7:38).
 Jēzus šeit saka, ka Viņa vēlēšanās priekš ticīgiem cilvēkiem ir ne tikai, lai viņi nes sevī dzīvā ūdens avotu, bet lai dzīvā ūdens straumes plūst tālāk pie citiem cilvēkiem. Avots, kas ir mūsos, – tā ir Dieva dāvana, kuru esam saņēmuši priekš kalpošanas. Mums jau ir teikts: 
„ Kādu katrs dāvanu saņēmis , ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi . ” . (1 Pēt.4: 10).
 Dievs vēlās, lai es kalpotu cilvēkiem ar visu to, kas man pieder. Mana dāvana ir avots priekš kāda cilvēka. Un ja šis avots atrodas tikai manī, bet nav vērsts uz citiem caur kalpošanu, tad es nebaudīšu nekādu apmierinājumu Dievā un nevarēšu baudīt šo avotu pilnā mērā. 
„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes. ” . (Jāņa 7:38).
 Jēzus šeit saka, ka tas kļūs viņā par ūdens avotu” (Jāņa 4:14), un tagad tam ir jāplūst uz citiem cilvēkiem, kā „mūžīgai dzīvībai”. Dzīvā ūdens straumēm nav jāpaliek tevī, bet jāplūst no tevis. Iesākumā, caur ticību avots piedzimst mūsos, bet pēc tam no šī avota, kurš atrodas mūsos iznāk ārā tas, kas ir spējīgs piepildīt citu cilvēku vajadzības un remdēt viņu slāpes. Ja mēs dzīvosim šādā veidā, mēs varēsim baudīt dzīvi, būsim modri un laimīgi cilvēki visu laiku. Kalpošana dara tevi mundru un svaigu. Kalpošana dara tevi laimīgu un apmierinātu dzīvē. No tevis plūdīs dzīvā ūdens straumes! Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam šī Dieva dzīvība izplūst no mums pār citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi, laimīgi un priecīgi cilvēki.   Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītājs Rufus Adžoboije

Līdzīgi raksti

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

    „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
  • Mēs uzvaram ticībā!

    Ir dažādi problēmu un pārbaudījumu līmeņi. Pārbaudījumos un grūtībās mūsu ticība pieaug un nostiprinās.Ticībā tu vari uzvarēt jebkuru šķērsli!Kāpēc Jēzus uzreiz neatbildēja uz šīs Kānaāniešu sievietes lūgšanu? Kāpēc Viņš atbildēja viņai tā, kā Viņš atbildēja?1.Jēzus vēlējas, lai šīs sievietes ticība pieaug! Kāpēc Jēzus uzreiz, tūlīt neatbild uz tavām lūgšanām? Kāpēc ceļā uz atbildi vienmēr ir šķēršļi? Tādēļ, ka Dievs vēlas attīstīt tavu ticību. Tāpēc katru reizi, kad mēs saduramies ar problēmām, kuras ir lielākas par mums, lielākas kā mūsu iespējas, mums jāiemācās tajā visā pateikties Dievam par to, ka šajās situācijās Viņš palīdz pieaugt mūsu ticībai.
  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.