Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, šajā brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu un Viņa žēlastība atjaunojas priekš mums katru rītu! Mēs ar jums runājām par nepieciešamību attīstīt sevī līdzcietīgu sirdi. Kad mēs kalpojam, Dievs iznīdē mūsos egoismu un attīsta mūsos līdzcietību. Savukārt, caur līdzcietību Dieva spēks tiek atbrīvots mūsos un plūst uz citiem cilvēkiem. Kurš no jums vēlās izmainīties? Vai jūs spējat iedomāties, ka izmaiņas var notikt arī bez kalpošanas? Es to nespēju iedomāties! Jēzus bija svaidīts bez mēra, jo Viņš kalpoja bez mēra. Sāciet kalpot un jūs pieaugsiet garīgi un izmainīsieties Jēzus Kristus līdzībā. Sāciet kalpot cilvēkiem un tad Kristus raksturs un Dieva spēks sāks parādīties jūsos vēl lielākā mērā nekā līdz šim. Bez tam, caur kalpošanu Dievs palīdz mums attīstīt sevī līdzcietību attiecībā pret citiem cilvēkiem, un vēl, kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā. Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības. Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva! Aplūkosim Jāņa Evaņģēliju: 
„Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” .” ” . (Jāņa 4:14).
 Par ko Jēzus runā šājā Rakstu vietā? Par to, ka caur ticību Jēzum mūsos dzimst dzīvības avots. Lūk, kāpēc Jēzus teica: „…bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai”. Ja tu jau esi noticējis Jēzum un uzaicinājis Viņu Savā sirdī, tad tu vari droši apgalvot, ka tevī ir dzīvības avots – dzīvā ūdens avots. Priekš kam šis avots ir dots? Pirmkārt, šis avots ir dots lai piepildītu tavas vajadzības. Tomēr, Dievs vēlās, lai šis avots ne tikai atrastos tevī un apmierinātu tikai tavas vajadzības. Dievs nevēlās, lai tikai es baudītu no šī avota. Avots man arī ir dots, lai es varētu kalpot ar šī avota palīdzību citiem cilvēkiem. 
“ Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” ” . (Jāņa 7:38).
 Jēzus šeit saka, ka Viņa vēlēšanās priekš ticīgiem cilvēkiem ir ne tikai, lai viņi nes sevī dzīvā ūdens avotu, bet lai dzīvā ūdens straumes plūst tālāk pie citiem cilvēkiem. Avots, kas ir mūsos, – tā ir Dieva dāvana, kuru esam saņēmuši priekš kalpošanas. Mums jau ir teikts: 
„ Kādu katrs dāvanu saņēmis , ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi . ” . (1 Pēt.4: 10).
 Dievs vēlās, lai es kalpotu cilvēkiem ar visu to, kas man pieder. Mana dāvana ir avots priekš kāda cilvēka. Un ja šis avots atrodas tikai manī, bet nav vērsts uz citiem caur kalpošanu, tad es nebaudīšu nekādu apmierinājumu Dievā un nevarēšu baudīt šo avotu pilnā mērā. 
„Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes. ” . (Jāņa 7:38).
 Jēzus šeit saka, ka tas kļūs viņā par ūdens avotu” (Jāņa 4:14), un tagad tam ir jāplūst uz citiem cilvēkiem, kā „mūžīgai dzīvībai”. Dzīvā ūdens straumēm nav jāpaliek tevī, bet jāplūst no tevis. Iesākumā, caur ticību avots piedzimst mūsos, bet pēc tam no šī avota, kurš atrodas mūsos iznāk ārā tas, kas ir spējīgs piepildīt citu cilvēku vajadzības un remdēt viņu slāpes. Ja mēs dzīvosim šādā veidā, mēs varēsim baudīt dzīvi, būsim modri un laimīgi cilvēki visu laiku. Kalpošana dara tevi mundru un svaigu. Kalpošana dara tevi laimīgu un apmierinātu dzīvē. No tevis plūdīs dzīvā ūdens straumes! Kad mūsos ieplūst Dieva dzīvība, bet pēc tam šī Dieva dzīvība izplūst no mums pār citiem cilvēkiem, tad mēs uzplauksim, būsim auglīgi, laimīgi un priecīgi cilvēki.   Bagātīgas jums Dieva svētības! Mācītājs Rufus Adžoboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?
  • Pārtrauc visus vainot savās nelaimēs

    Citi cilvēki var būt vainīgi, ka tu esi zem jūga, bet neviens nav vainīgs, ka tu līdz šim turpini tur atrasties. Kamēr tu meklēsi vainīgos, tu pats nevarēsi paņemt atbildību par savas dzīves virzību. Dievs šodien tev grib teikt:nevaino sātanu, stājies viņam pretī (Jēkaba vēstule 4:7); nevaino Dievu, bet pakļaujies Viņam (1. Mozus 3:12—13); nevaino savus apstākļus vai grūto stāvokli, bet cīnies ar tiem un izej caur tiem ticībā (4. Mozus 12—14 nodaļas).
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem

    Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, un bez tam, tev nepatīk viņa (viņas) attieksme pret tevi. Nesteidzies ar secinājumiem un lēmumiem! Iespējams, tieši viņu Dievs vēlas izmantot tam, lai pilnveidotu tavu raksturu. Iespējams, tu pat lūdz par to, lai Dievs aizvāc šo priekšnieku un dod citu. Bet, tev par lielu pārsteigumu, tu redzi, – jo vairāk tu lūdz par to, jo vairāk svētību ienāk tava priekšnieka dzīvē. Tā var būt kā zīme tam, ka Dievs vēlas izmantot šo cilvēku tava rakstura pilnveidošanai.