Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

Lai Dieva miers un žēlastība, no mūsu Kunga, Jēzus Kristus, vairojās jūsu dzīvē!

Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina un palīdz jums turpināt ceļojumu uz mūžīgo dzīvi.

Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam traģēdiju pārvērst triumfā. Mēs runājām, ka Dieva vēlēšanās ir parādīt mums, kā dzīvot, lai mūžīgi nebēdātos, bet svinētu uzvaru pēc uzvaras, neskatoties uz visu to, caur ko mēs esam izgājuši vai tagad ejam cauri.

Pirms, mēs sāksim sīkāk izskatīt to, kā mēs varam pārvērst traģēdiju triumfā, izskatīsim to, kāpēc cilvēka dzīvē vispār rodas traģēdijas.

Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?

Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.

Šādus jautājumus ir uzdevuši cilvēki katrā paaudzē. Lūk, viens piemērs tam:

 

 

„Ak, Israēla cerība, glābējs bēdu laikā! Kādēļ Tu gribi būt kā svešinieks šinī zemē un kā ceļinieks, kas paliek tikai pa nakti? Kādēļ Tu gribi būt kā tāds, kas vīlies, kā varonis, kas nevar palīdzēt? Tu taču esi mūsu vidū, Kungs, un mēs esam nosaukti pēc Tava Vārda. Neatstāj mūs!” Vai tad Tu Jūdu pavisam esi pametis? Jeb vai Tev Ciāna apnikusi? Kādēļ Tu mūs esi tā sitis, ka mums nav vairs nekādas dziedināšanas? Mēs gaidām glābšanu, bet nav nekā laba, gaidām dziedināšanu, bet, redzi, ir tikai izbailes! „(Jeremijas 14:8-9,19).

 

Jautājums par to, no kurienes radušās un kāpēc cilvēka dzīvē notiek problēmas, ir aktuāls. Atbildi uz doto jautājumu, mēs meklēsim Bībelē.

Pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem, mēs varam atrast virkni iemeslu, dēļ kuriem zeme šodien ir piepildīta ar ciešanām un traģēdijām. Pacentīsimies skart galvenos iemeslus.

 

 

„Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”  (Jēkaba 1:13-17).

 

Šis fragments no Rakstiem mums parāda, no kurienes Nenāk traģēdijas. Dievs nav traģēdiju un ciešanu autors. No Viņa nāk tikai labas un pilnīgas dāvanas. Dieva nemainās, jo Viņā nav pārmaiņu un pārgrozības ēnas. Dievs nav tāds, ka šodien – Viņš ir labs, bet rīt – ļauns tirāns. Atcerieties šo svarīgo mācību: Dievs nav cilvēka ienaidnieks, tāpēc nekas slikts no Viņa nenāk.

Dievs nav mūsu bēdu autors, tieši otrādāk, Viņš ir atbilde un risinājums mūsu problēmām. Ja, mēs tuvojamies Dievam, tad, neatkarīgi no tā, kas tagad notiek mūsu dzīvē – traģēdija vai bēdas – mēs vienmēr varam atrast Dievā palīdzību un spēku, lai mūsu dzīve, šajā ļaunajā pasaulē būtu pilnvērtīga un uzvaru piepildīta.

 

Rīt mēs turpināsim!

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz...

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29).Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt.

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais...

  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši...

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...

  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz...

One Comment

  1. Tad no kurienes nāk nelaimes? Ja tās nenāk no Dieva, kas tās rada? Ja Dievs ir Visa radītājs… no cilvēka paša? “Dievs cilvēku radīja pēc sava ģīmja un līdzības”. Bet kāpēc Dievs cilvēku savā ziņā noliek pie vietas, ka nav Viņš Dievam līdzinieks (Radītājs)? Ka viss, kas dzīvē tiek dots ir Dieva žēlastība nevis paša Radīta realitāte? Par visu jāpateicas Dievam… nevis sev.
    Es esmu nolikta. Es jūtos kā nekas. Man ir sajūta, ka Dievs mani pazemo, liekot domāt, ka es pati spēju radīt savu dzīvi, bet realitātē parādot, ka patiesībā neko nevaru pati. Viss tikai caur žēlastību.
    Es saprotu, ka es zaimoju.

Comments are closed.