Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

Lai Dieva miers un žēlastība, no mūsu Kunga, Jēzus Kristus, vairojās jūsu dzīvē!

Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina un palīdz jums turpināt ceļojumu uz mūžīgo dzīvi.

Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam traģēdiju pārvērst triumfā. Mēs runājām, ka Dieva vēlēšanās ir parādīt mums, kā dzīvot, lai mūžīgi nebēdātos, bet svinētu uzvaru pēc uzvaras, neskatoties uz visu to, caur ko mēs esam izgājuši vai tagad ejam cauri.

Pirms, mēs sāksim sīkāk izskatīt to, kā mēs varam pārvērst traģēdiju triumfā, izskatīsim to, kāpēc cilvēka dzīvē vispār rodas traģēdijas.

Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?

Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.

Šādus jautājumus ir uzdevuši cilvēki katrā paaudzē. Lūk, viens piemērs tam:

 

 

„Ak, Israēla cerība, glābējs bēdu laikā! Kādēļ Tu gribi būt kā svešinieks šinī zemē un kā ceļinieks, kas paliek tikai pa nakti? Kādēļ Tu gribi būt kā tāds, kas vīlies, kā varonis, kas nevar palīdzēt? Tu taču esi mūsu vidū, Kungs, un mēs esam nosaukti pēc Tava Vārda. Neatstāj mūs!” Vai tad Tu Jūdu pavisam esi pametis? Jeb vai Tev Ciāna apnikusi? Kādēļ Tu mūs esi tā sitis, ka mums nav vairs nekādas dziedināšanas? Mēs gaidām glābšanu, bet nav nekā laba, gaidām dziedināšanu, bet, redzi, ir tikai izbailes! „(Jeremijas 14:8-9,19).

 

Jautājums par to, no kurienes radušās un kāpēc cilvēka dzīvē notiek problēmas, ir aktuāls. Atbildi uz doto jautājumu, mēs meklēsim Bībelē.

Pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem, mēs varam atrast virkni iemeslu, dēļ kuriem zeme šodien ir piepildīta ar ciešanām un traģēdijām. Pacentīsimies skart galvenos iemeslus.

 

 

„Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.”  (Jēkaba 1:13-17).

 

Šis fragments no Rakstiem mums parāda, no kurienes Nenāk traģēdijas. Dievs nav traģēdiju un ciešanu autors. No Viņa nāk tikai labas un pilnīgas dāvanas. Dieva nemainās, jo Viņā nav pārmaiņu un pārgrozības ēnas. Dievs nav tāds, ka šodien – Viņš ir labs, bet rīt – ļauns tirāns. Atcerieties šo svarīgo mācību: Dievs nav cilvēka ienaidnieks, tāpēc nekas slikts no Viņa nenāk.

Dievs nav mūsu bēdu autors, tieši otrādāk, Viņš ir atbilde un risinājums mūsu problēmām. Ja, mēs tuvojamies Dievam, tad, neatkarīgi no tā, kas tagad notiek mūsu dzīvē – traģēdija vai bēdas – mēs vienmēr varam atrast Dievā palīdzību un spēku, lai mūsu dzīve, šajā ļaunajā pasaulē būtu pilnvērtīga un uzvaru piepildīta.

 

Rīt mēs turpināsim!

Esiet svētīti!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1).Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu...

  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība...

  • Nezināšana par lietu pareizu izmantošanu noved pie nepareizas šo lietu izmantošanas un pēc tam – pie ciešanām un sāpēm

    Lai dzīvotu pareizi un pieņemtu pareizus lēmumus, mums vajag iegūt zināšanas un sapratni. Kad cilvēka dzīve piepildās ar zināšanām, tas līdzinās saules gaismai, kura atspīd tumsas laikā.Nezināšana rada miesas kārību, bet miesas kārībai seko ciešanas.

    Lai dzīvotu pareizi un pieņemtu pareizus lēmumus, mums vajag iegūt zināšanas un sapratni. Kad cilvēka dzīve...

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu...

  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem...

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz...

One Comment

  1. Tad no kurienes nāk nelaimes? Ja tās nenāk no Dieva, kas tās rada? Ja Dievs ir Visa radītājs… no cilvēka paša? “Dievs cilvēku radīja pēc sava ģīmja un līdzības”. Bet kāpēc Dievs cilvēku savā ziņā noliek pie vietas, ka nav Viņš Dievam līdzinieks (Radītājs)? Ka viss, kas dzīvē tiek dots ir Dieva žēlastība nevis paša Radīta realitāte? Par visu jāpateicas Dievam… nevis sev.
    Es esmu nolikta. Es jūtos kā nekas. Man ir sajūta, ka Dievs mani pazemo, liekot domāt, ka es pati spēju radīt savu dzīvi, bet realitātē parādot, ka patiesībā neko nevaru pati. Viss tikai caur žēlastību.
    Es saprotu, ka es zaimoju.

Comments are closed.