Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

 Sveicu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Šai rītā mums atjaunojusies Dieva žēlastība. Bībelē ir teikts:
 ”Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!”(Psalms 150:6).
Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, tā ir Dieva žēlastība un tas ir pietiekams iemesls, lai tu slavētu un pateiktos Dievam.Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir būt par atbildīgu cilvēku. Mēs runājām par to, ka atbildība tiek apbalvota tādā veidā, ka mēs iegūstam spēku, autoritāti, varu, ietekmi un paaugstinājumu no Dieva. Savukārt bezatbildība noved cilvēku pie kauna, negoda un pie tā, ka cilvēks zaudē varu, autoritāti un ietekmi.Šodien vēlos runāt par to, kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? Vēlreiz vērsīsimies pie Paša Jēzus stāstītās līdzības par talentiem. Šai rakstu vietā mēs varam ieraudzīt dažas līdzības, kas noved pie bezatbildības. Iespējams, ar šo nelielo fragmentu no Svētajiem Rakstiem Dievs atvērs mūsu acis uz patiesību. 
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis.”(Mateja 25: 14-19;24-26).
 Bailes izrādījās kā pirmais iemesls, kas noveda pie bezatbildības to cilvēku, kurš saņēma vienu talentu. „Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē.”Bailes paralizē un ierobežo cilvēka ticību. Bailes atņem stiprajam spēku. Bailes nogalina cilvēkā drosmi. Bailīgs cilvēks nevar virzīties uz priekšu, jo viņam nepietiek pārliecības par uzvaru. Bailes sasaista cilvēka talantu, spējas.Pāvils, pamācot Timoteju, arī runāja par to pašu: 
„Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu roku uzlikšanu. Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2.Timotejam 1:6-7).
 Ja cilvēks atļauj bailības garam pakļaut sevi, tad visas viņa spējas, zināšanas, visas viņa dāvanas nonāk bezdarbības stāvoklī. Lai tā Dieva dāvana, kas tika dota Timotejam, netiktu sasaistīta, un lai Timotejs būtu kalpotājs ar atbildības sajūtu, Pāvils atgādināja viņam par nepieciešamību atdzīvināt savu dāvanu. Pāvils saprata, ka Dievs nav mums devis bailības garu, bet mīlestības un savaldības garu (Bībeles tulkojumā krievu valodā – šķīstības garu). Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus. 
„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
 Pašā atbildīgākajā savas kalpošanas brīdī Pāvils nenobijās darīt to, kas bija pareizi, jo bailes Dieva priekšā atbrīvoja viņu no bailēm cilvēku priekšā. 
„Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.”(Galatiešiem 1:10).
 Pats Jēzus teica, ka ja arī mums no kāda jābaidās, tad labāk bīties Dievu, Kurš ir visu cilvēku Augstākais Tiesnesis un var iemest dvēseli bezdibenī, ellē. 
„Jums, Saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt. Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām Es saku: to bīstieties.”(Lūkas 12:4-5).
 Izpratne par šīm lietām acumirklī atspirdzina cilvēku un noliek viņu uz atbildīgas dzīves ceļa. Dievs nav mums devis baiļu garu, bet spēka, mīlestības un savaldības( tulkojumā krievu valodā – šķīstības) garu. Ja lietosim Svēto Garu, Kuru mums devis Dievs, mēs atšķirsimies no apkārtējiem cilvēkiem.
„Jo tā Tas Kungs man sacīja, kad Viņa roka mani vadīja un Viņš man lika nestaigāt šās tautas ceļus, runādams man šādus vārdus: “Neturiet par sazvērestību visu to, ko šī tauta tā sauc, un nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas, un neturiet to par kaut ko šausmīgu. Nē, bet turiet gan par svētu To Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas!”
(Jesajas 8:11-13).
 Tātad bailes ir viens no nopietnajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neuzņemas atbildību. Bet Pats Dievs mums saka, lai mēs nebaidāmies! Savā Vārdā Viņš mums atstājis apbrīnojamu apsolījumu.
„Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!”(Jesajas 41:10).
 Tu un Dievs – tas jau ir vairākums! Kopā ar Dievu tu esi neuzvarams. Ja Dievs ir ar tevi, tad nav neviena, kurš varētu uzveikt tevi. Nebaidies! Dievs ir ar tevi! Pats Dievs tev ir dāvājis spēka garu, bet ne baiļu garu. Turpināsim rīt!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
  • Jēzus Kristus kundzība V

    “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, …”(Mateja 28:18-19).Jēzus mums saka, lai mēs ejam pa dzīvi, bruņojušies ar sapratni par to, ka visa Dieva vara stāv mūsu pusē. Dieva griba ir tajā, lai mēs uzplaukstam, lai mēs esam veseli, lai ne tikai mēs izglābtos, bet arī mūsu mājinieki, lai mums ir miers un harmonija, lai izglābtos visi cilvēki un iepazītu patiesību. Bet ļoti bieži mēs varam redzēt, kā daudzās mūsu dzīves sfērās tiek pārkāpta Dieva griba.
  • Ražas un pavairošanas likums

    Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā. Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām. Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

    Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi.Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.