Kas ir garīgā disciplīna?

 Sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu priecīgs par iespēju no jauna dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Šodien es gribētu parunāt ar jums par to, kas ir garīgā disciplīna un kāda ir garīgās disciplīnas prakse. Šodien ir tik daudz maldīgu priekšstatu par to, ko nozīmē būt dievbijīgam kristietim, un kā mēs varam sasniegt dievbijību. Cilvēks var ne uz mirkli nešķirties no Bībeles, var censties izvairīties no kādiem redzamiem grēkiem, bet tas tik un tā nav tas, kas padara cilvēku dievbijīgu. Dievbijīga dzīve – tas ir process, kas pieprasa garīgo disciplīnu. Kas ir garīgā disciplīna? Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi (individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve. Tieši vingrināšanās garīgajā disciplīnā dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa maigo un kluso balsi. Pārdomāsim par dažiem izteicieniem saistībā ar garīgo disciplīnu: Garīgā disciplīna – tā ir piepūle, kas vērsta uz to, lai ap sevi un sevī radītu tādu atmosfēru, lai būtu iespējams praktizēt paklausību Dievam. Garīgā disciplīna – tā ir apzināta rīcība vai piepūle, kuru cilvēks pieliek ar nolūku, lai pakļautu sevi Dievam un Viņa radošajam darbam mūsos. Garīgā disciplīna – tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs liedzam šai pasaulei iespēju piepildīt mūsu dzīvi ar savām vērtībām un atņemt mums sadraudzības laiku ar Viņu. Garīgā disciplīna atsvabina mūs tam, lai mēs varētu lūgties. Garīgās disciplīnas praktizēšana dara mūs jūtīgākus pret Tēva kluso un maigo balsi, kā arī attiecībā pret dažādām garīgajām iespējām, kuras mums dod Dievs. Garīgā disciplīna atved mūs pie Jēzus kājām, lai mēs klausītos Viņā un būtu sadraudzībā ar Viņu, kā to darīja Marija. (Lūkas 10:38 – 42). No visa augšminētā mēs varam izdarīt secinājumu par to, ka garīgā disciplīna ir svarīgs solis uz savstarpējo attiecību attīstību ar Dievu. Ja mēs vingrināsimies garīgajā disciplīnā, tad Bībele mums apsola kanālu, caur kuru mēs saņemsim mieru no Dieva, kā arī visu to, ko Kristus mums dod ar nolūku, lai mūsu dzīve taptu svēta. Visus līdzekļus, kurus Dievs izmanto tam, lai mainītu un pārveidotu mūs Sava Dēla Jēzus Kristus līdzībā, var iedalīt trīs pamata grupās, un konkrēti: 
  • cilvēki (savstarpējās attiecības),
  • apstākļi,
  • garīgā disciplīna.
 No šīm trim grupām tikai viena grupa zināmā mērā atrodas mūsu kontrolē, un konkrēti – garīgā disciplīna. Kā jau mēs agrāk runājām, Dievs maina mūs caur savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem. Dažkārt, lai audzinātu mūsos dievbijīgu raksturu un pielīdzinātu mūs Kristum, Dievs izmanto mūsu draugus. Dažkārt, lai atbrīvotu mūs no rupjām un bezdievīgām rakstura īpašībām, Viņš izmanto mūsu ienaidniekus. Vecāki, bērni, laulātie, darba kolēģi, klienti, skolotāji, kaimiņi, mācītāji un daudzi citi, – lūk to cilvēku saraksts, caur kuriem Dievs maina mūs. Mēs runājām arī par apstākļiem kā par iedarbīgu līdzekli, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs. Lai pamudinātu mūs uz svētu dzīvi, Dievs izmanto finansu spiedienu, fiziskos apstākļus un dažkārt pat laika apstākļus. Un tomēr, kā izmaiņu līdzeklis garīgā disciplīna atšķiras no pirmajiem diviem līdzekļiem. Garīgo disciplīnu Dievs izmanto tam, lai vispirms veiktu Savu darbu mūsu iekšienē un tikai tad no ārpuses. Tad, kad Dievs mūs maina caur cilvēkiem un apstākļiem, šis process notiek no ārējā uz iekšējo. Kā līdzeklis pārmaiņām, garīgā disciplīna no pirmajiem diviem atšķiras arī ar to, ka Dievs dod mums pilnīgu izvēles brīvību attiecībā uz mūsu dalības pakāpi un sadarbību ar Viņu. Daudzkārt mums ir visai neliela izvēle attiecībā uz to, kādus cilvēkus un kādus apstākļus Dievs pieļauj mūsu dzīvē. Taču mēs paši varam lemt, piemēram, vai lasīt mums šodien Bībeli, lūgt, gavēt vai arī nē. DIEVS GAIDA NO MUMS GARĪGO DISCIPLĪNU! Mēs varam to ieraudzīt Jēzus aicinājumā: 
 „ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis……” (Mateja 11:29).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu, kā sagatavot ceļu Tam Kungam. Ceļa sagatavošanai jānotiek pirms Dieva apmeklējuma. Mūsu gatavība tikties ar Dievu noteiks mūsu pārdzīvojumus ar Dievu. Ja mēs neesam gatavi, tad atradīsimies ārpus tā ko Dievs dara. Ja mēs būsim sagatavoti atbilstošā līmenī, mēs būsim kvalificēti tam, lai piedzīvotu Tā Kunga apciemojumu. Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem.
  • Pateicība par itin visu – tā ir dievbijība

    Iespējams, ka arī tev mājās šobrīd nekā nav, kā tikai sāls un cukurs. Pateicies par to, kas tev ir, un tad tu ieraudzīsi, ko Dievs ar šo mazumiņu izdarīs. Vienmēr atrodi iemeslu, par ko pateikties Dievam.Pāvils teica: „Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1.Timotejam 6:6).
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.