Kas ir līdzcietība?

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība pār mums atjaunojas ik rītu. Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir, lai mūsu sirdis būtu piepildītas ar mīlestību un līdzcietību pret cilvēkiem. Jēzum piemita līdzcietība, Viņš vēlējās palīdzēt cilvēkiem, bet Viņš bija viens un Viņam bija tikai 12 mācekļi.    

„Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: “Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.”(Mateja 10: 5-6).

  Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem. Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

Kas ir līdzcietība?

Būt līdzcietīgam – tas nozīmē iedziļināties cita cilvēka sāpēs un ciešanās. Līdz brīdim, kamēr tu neiedziļināsies cita cilvēka ciešanās, tu nespēsi sajust to, ko viņš jūt. Ja nav līdzcietības sirdī, – zināšanas nepalīdz. Tālab, ikreiz, kad Jēzus iežēlojās par cilvēkiem, Viņš noteikti tiem palīdzēja. Tur, kur ir līdzcietība, tur vienmēr seko konkrēta rīcība. Ja tu savā miesā jūti sāpes, vai tu dari kaut ko, lai atvieglotu šīs sāpes? Domāju, ka noteikti. Tālab tad, kad tev ir līdzcietība, un tu iedziļinies problēmā vai cita cilvēka sāpēs, – tu nevis vienkārši juti līdzi vārdos, bet rīkojies, lai palīdzētu šim cilvēkam. Ja tev nav iespējas palīdzēt, tu tik un tā rīkosies, – tu meklēsi tos, kuri šai situācijā var kaut ko izdarīt. Cilvēki draudzē varēs mierīgi sēdēt bezdarbībā tikai ar vienu noteikumu, – ja viņu sirdis, attiecībā pret cilvēkiem, nav piepildītas ar mīlestību un līdzcietību. Tie cilvēki, kuru sirdis ir līdzcietības pilnas, – tie vienmēr ir darbīgi un auglīgi. Viņiem ir rezultāts, un tie vienmēr gūst sekmes Tā Kunga darbā.

Kur mums rast šo līdzcietību?

Šis jautājums ir ļoti nopietns, un mēs īsumā mēģināsim uz to atbildēt. Dievs ir līdzcietības pilns Dievs, un tikai no Viņa pa īstam var iemācīties mīlēt. Tātad, kur mums rast līdzcietību? Pie Debesu Tēva! Viņš ir līdzcietīgs! Jo vairāk mēs komunicēsim ar Dievu, jo vairāk Viņš runās uz mums, un mēs jo vairāk rīkosimies. Tālab, lūdz, lai Dievs maina tavu sirdi, lai Viņš to piepilda ne ar cilvēcisku, bet ar Dievišķu līdzcietību. Cilvēciskā līdzcietība vai līdzjūtība – tā ir dvēseliska. Tālab, Bībelē ir rakstīts, ka Dievs sūta Savu Vārdu, lai atdalītu garu no dvēseles, jo dvēseliskais traucē Dievam darboties. Bet savukārt, Dievišķā līdzcietība, kuru Dievs vēlas mums dāvāt, – tā palīdzēs mums pārvarēt jebkurus šķēršļus. Tieši tas cilvēks, kurš piepildīts ar Dievišķo līdzcietību, iet un glābj cilvēkus tam Kungam. Ja tavā sirdī ir Dievišķā līdzcietība pret bojā ejošo pasauli, ja tu caur ticību Jēzum Kristum ved cilvēkus uz glābšanu, – tu vari kļūt par varenu Dievišķas ietekmes cilvēku. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Dievs mums ir atklājis daudzus noslēpumus, kurus citi nesaprot, tāpēc mums ir iemesls slavēt un pateikties Dievam

    Mēs varam pateikties Dievam par to, ka mums ir atklāti Viņa darbi un brīnumi. Mēs jau tagad varam redzēt un demonstrēt Dieva darbus savā dzīvē.Mums ir jākļūst kā bērniem, lai personīgi pārdzīvotu Dievu. Kad mēs sākam strīdēties ar Dievu, domājot, ka mēs zinam un saprotam vairāk nekā Dievs, tad mēs kļūstam gudri paši savās acīs un zaudējam piekļuvi Dieva gudrībai un noslēpumiem.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.