Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

Labdien, dārgie draugi! Es lūdzu par to, lai visās lietās jums būtu tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei!Vakar mēs sākām runāt par pamatu Dieva labvēlībai. Mēs redzējām, ka taisnība ir pamats tam, lai iegūtu labvēlību Dieva acīs. Taču, ir jāmāk atšķirt ticīgo juridisko taisnības pozīciju no praktiskās taisnības pozīcijas. Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.Pāvels piekrita šādai pozīcijai, tālab visas viņa Vēstules dalās divās daļās – juridiskajā daļā un praktiskajā daļā. Piemēram. Vēstule Efeziešiem dalās divās daļās – doktrinālajā un praktiskajā. Viņa Vēstules doktrinālajā daļā (1,2 un 3 nodaļas) galvenokārt tiek apspriests jautājums par vareno izpirkšanu, kuru mūsu labad Dievs paveicis Kristū. Turpretim, praktiskajā daļā (4,5 un 6 nodaļas) ir uzskaitītas prasības, kas attiecas uz mūsu uzvedību un kristīgo piepūli, kurām, šīs izpirkšanas gaismā jāapmierina Dievs. Abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā, bet uzsvars katrā no tām tiek likts uz ko citu, lai arī abās tiek runāts par mūsu taisnību Kristū. Otrā šīs Vēstules daļa (4:1 – 6:24) – acīm redzami ir praktiskā. Tādējādi, Vēstulē Efeziešiem ir divas apakšnodaļas, kurās norādīts par ticīgā stāvokli Kristū (1:1 – 3:21) un viņa dzīvi pasaulē (4:1 – 6:24). Kad Bībelē tiek runāts par taisnību, kā par pamatu labvēlībai, tiek domātas abas taisnības  puses. Bez taisnošanas ticībā nav iespējams ieiet šai mantojumā. Šis mantojums domāts tikai Dieva bērniem. No otras puses, ticībā pieņemot taisnošanu, Dievs gaida, lai mēs nestu taisnas dzīves augļus, tālab praktiskā taisnība ir pamats labvēlībai.
„Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.”(1.Jāņa 3:7).
Ne tas ir taisnais, kurš domā, ka viņš – taisnais, ne arī tas, kurš atzīst to vai sludina par to, bet tas, kurš dara taisnību. Praktiskā taisnība, šķīstums un svētums atnesīs tavā dzīvē Dievišķo labvēlību, lai kur tu arī atrastos.Dārgais draugs, ja tev ir dārga Dieva labvēlība un tu vēlies tās acīmredzamu izpausmi savā dzīvē, tev nepietiek ar to, ka vienkārši sauc sevi par taisno, tev nepieciešams staigāt taisnībā.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.