Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

Labdien, dārgie draugi! Es lūdzu par to, lai visās lietās jums būtu tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei!

Vakar mēs sākām runāt par pamatu Dieva labvēlībai. Mēs redzējām, ka taisnība ir pamats tam, lai iegūtu labvēlību Dieva acīs. Taču, ir jāmāk atšķirt ticīgo juridisko taisnības pozīciju no praktiskās taisnības pozīcijas. Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.

Pāvels piekrita šādai pozīcijai, tālab visas viņa Vēstules dalās divās daļās – juridiskajā daļā un praktiskajā daļā.
Piemēram. Vēstule Efeziešiem dalās divās daļās – doktrinālajā un praktiskajā.
Viņa Vēstules doktrinālajā daļā (1,2 un 3 nodaļas) galvenokārt tiek apspriests jautājums par vareno izpirkšanu, kuru mūsu labad Dievs paveicis Kristū. Turpretim, praktiskajā daļā (4,5 un 6 nodaļas) ir uzskaitītas prasības, kas attiecas uz mūsu uzvedību un kristīgo piepūli, kurām, šīs izpirkšanas gaismā jāapmierina Dievs. Abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā, bet uzsvars katrā no tām tiek likts uz ko citu, lai arī abās tiek runāts par mūsu taisnību Kristū. Otrā šīs Vēstules daļa (4:1 – 6:24) – acīm redzami ir praktiskā.
Tādējādi, Vēstulē Efeziešiem ir divas apakšnodaļas, kurās norādīts par ticīgā stāvokli Kristū (1:1 – 3:21) un viņa dzīvi pasaulē (4:1 – 6:24).
Kad Bībelē tiek runāts par taisnību, kā par pamatu labvēlībai, tiek domātas abas taisnības  puses.
Bez taisnošanas ticībā nav iespējams ieiet šai mantojumā. Šis mantojums domāts tikai Dieva bērniem.
No otras puses, ticībā pieņemot taisnošanu, Dievs gaida, lai mēs nestu taisnas dzīves augļus, tālab praktiskā taisnība ir pamats labvēlībai.

„Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.”(1.Jāņa 3:7).

Ne tas ir taisnais, kurš domā, ka viņš – taisnais, ne arī tas, kurš atzīst to vai sludina par to, bet tas, kurš dara taisnību.
Praktiskā taisnība, šķīstums un svētums atnesīs tavā dzīvē Dievišķo labvēlību, lai kur tu arī atrastos.

Dārgais draugs, ja tev ir dārga Dieva labvēlība un tu vēlies tās acīmredzamu izpausmi savā dzīvē, tev nepietiek ar to, ka vienkārši sauc sevi par taisno, tev nepieciešams staigāt taisnībā.

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu vēlies piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē, tad sadraudzībai ar Dievu un mīlestībai uz Dievu ir jākļūst par prioritāti tavā dzīvē!

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu. Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.

    Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu...

  • Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

    Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16); Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33);

    Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32...

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma

    Es iesaku katram cilvēkam, kurš vēl nezina savu aicinājumu, būt paklausīgam Dievam ikdienas līmenī. Ja tu katru dienu staigāsi paklausībā Dievam, tad tu uzzināsi, kāds ir tavs aicinājums un tu sadzirdēsi no Dieva uz ko Viņš tevi aicina Ikdienas paklausība Dievam, aizvedīs cilvēku pie sapratnes par savu aicinājumu. Lielā aina vai globālais projekts sastāv no vairuma mazu detaļiņu. Ir viena paruna: „Ceļojums uz kilometru, iesākās no centimetra, no pirmā soļa.” Grēku nožēla – ir ceļa pirmais solis. Pēc tavas grēku nožēlas, Jēzus ir kļuvis par tavu Kungu. Ko tas nozīmē? Jēzus kundzība paredz to, ka tiks izpildīts tas, ko Viņš tev saka darīt.

    Es iesaku katram cilvēkam, kurš vēl nezina savu aicinājumu, būt paklausīgam Dievam ikdienas līmenī. Ja tu katru...

  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās. „Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21). Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus...

  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir...

  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija...