Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Labdien, dārgie draugi! Es lūdzu par to, lai visās lietās jums būtu tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei!Vakar mēs sākām runāt par pamatu Dieva labvēlībai. Mēs redzējām, ka taisnība ir pamats tam, lai iegūtu labvēlību Dieva acīs. Taču, ir jāmāk atšķirt ticīgo juridisko taisnības pozīciju no praktiskās taisnības pozīcijas. Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.Pāvels piekrita šādai pozīcijai, tālab visas viņa Vēstules dalās divās daļās – juridiskajā daļā un praktiskajā daļā. Piemēram. Vēstule Efeziešiem dalās divās daļās – doktrinālajā un praktiskajā. Viņa Vēstules doktrinālajā daļā (1,2 un 3 nodaļas) galvenokārt tiek apspriests jautājums par vareno izpirkšanu, kuru mūsu labad Dievs paveicis Kristū. Turpretim, praktiskajā daļā (4,5 un 6 nodaļas) ir uzskaitītas prasības, kas attiecas uz mūsu uzvedību un kristīgo piepūli, kurām, šīs izpirkšanas gaismā jāapmierina Dievs. Abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā, bet uzsvars katrā no tām tiek likts uz ko citu, lai arī abās tiek runāts par mūsu taisnību Kristū. Otrā šīs Vēstules daļa (4:1 – 6:24) – acīm redzami ir praktiskā. Tādējādi, Vēstulē Efeziešiem ir divas apakšnodaļas, kurās norādīts par ticīgā stāvokli Kristū (1:1 – 3:21) un viņa dzīvi pasaulē (4:1 – 6:24). Kad Bībelē tiek runāts par taisnību, kā par pamatu labvēlībai, tiek domātas abas taisnības  puses. Bez taisnošanas ticībā nav iespējams ieiet šai mantojumā. Šis mantojums domāts tikai Dieva bērniem. No otras puses, ticībā pieņemot taisnošanu, Dievs gaida, lai mēs nestu taisnas dzīves augļus, tālab praktiskā taisnība ir pamats labvēlībai.
„Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.”(1.Jāņa 3:7).
Ne tas ir taisnais, kurš domā, ka viņš – taisnais, ne arī tas, kurš atzīst to vai sludina par to, bet tas, kurš dara taisnību. Praktiskā taisnība, šķīstums un svētums atnesīs tavā dzīvē Dievišķo labvēlību, lai kur tu arī atrastos.Dārgais draugs, ja tev ir dārga Dieva labvēlība un tu vēlies tās acīmredzamu izpausmi savā dzīvē, tev nepietiek ar to, ka vienkārši sauc sevi par taisno, tev nepieciešams staigāt taisnībā.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs.„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).

  • Vai jūs pieaugat savās gaitās ar Dievu?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Dievs vēlas, lai ikkatrs Viņa bērns turpinātu pieaugt attiecībās ar Viņu. Iemesls ir skaidri lasāms Bībelē: kamēr mēs nepieaugsim, mēs nevarēsim baudīt tās priekšrocības, ko Dievs ir sagādājis mums kā Viņa dēliem un meitām.“Bet es saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder. 2 Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva nospriestam laikam. 3 Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku kalpībā.” (Galatiešiem 4: 1-3).

  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.

  • Sava gara stiprināšana

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un paust Dievam savu pielūgsi.Saiešanas telts simbolizē Dieva pielūgsmi un veidu, kā tuvoties Viņam. Ja mēs uzmanīgi studēsim Vecās Derības pielūgsmes formu, mēs varēsim gūt sev virkni noderīgu mācību.

  • Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.