Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

Labdien, dārgie draugi! Es lūdzu par to, lai visās lietās jums būtu tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei!Vakar mēs sākām runāt par pamatu Dieva labvēlībai. Mēs redzējām, ka taisnība ir pamats tam, lai iegūtu labvēlību Dieva acīs. Taču, ir jāmāk atšķirt ticīgo juridisko taisnības pozīciju no praktiskās taisnības pozīcijas. Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.Pāvels piekrita šādai pozīcijai, tālab visas viņa Vēstules dalās divās daļās – juridiskajā daļā un praktiskajā daļā. Piemēram. Vēstule Efeziešiem dalās divās daļās – doktrinālajā un praktiskajā. Viņa Vēstules doktrinālajā daļā (1,2 un 3 nodaļas) galvenokārt tiek apspriests jautājums par vareno izpirkšanu, kuru mūsu labad Dievs paveicis Kristū. Turpretim, praktiskajā daļā (4,5 un 6 nodaļas) ir uzskaitītas prasības, kas attiecas uz mūsu uzvedību un kristīgo piepūli, kurām, šīs izpirkšanas gaismā jāapmierina Dievs. Abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā, bet uzsvars katrā no tām tiek likts uz ko citu, lai arī abās tiek runāts par mūsu taisnību Kristū. Otrā šīs Vēstules daļa (4:1 – 6:24) – acīm redzami ir praktiskā. Tādējādi, Vēstulē Efeziešiem ir divas apakšnodaļas, kurās norādīts par ticīgā stāvokli Kristū (1:1 – 3:21) un viņa dzīvi pasaulē (4:1 – 6:24). Kad Bībelē tiek runāts par taisnību, kā par pamatu labvēlībai, tiek domātas abas taisnības  puses. Bez taisnošanas ticībā nav iespējams ieiet šai mantojumā. Šis mantojums domāts tikai Dieva bērniem. No otras puses, ticībā pieņemot taisnošanu, Dievs gaida, lai mēs nestu taisnas dzīves augļus, tālab praktiskā taisnība ir pamats labvēlībai.
„Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.”(1.Jāņa 3:7).
Ne tas ir taisnais, kurš domā, ka viņš – taisnais, ne arī tas, kurš atzīst to vai sludina par to, bet tas, kurš dara taisnību. Praktiskā taisnība, šķīstums un svētums atnesīs tavā dzīvē Dievišķo labvēlību, lai kur tu arī atrastos.Dārgais draugs, ja tev ir dārga Dieva labvēlība un tu vēlies tās acīmredzamu izpausmi savā dzīvē, tev nepietiek ar to, ka vienkārši sauc sevi par taisno, tev nepieciešams staigāt taisnībā.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu, ir vairākas priekšrocības

    Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim.Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar grūtībām vai šķēršļiem, tad viņam ir spēks tikt tiem pāri. Šeit ir ietverta dziļa garīga jēga. Cilvēks, kurš piepildīts ar Dieva gaismu ir pilns spēka, lai tiktu pāri dzīves grūtībām. Šādam cilvēkam vairs neeksistē nepārvaramu šķēršļu. Kad cilvēka dzīvē ienāk Dieva gaisma, līdz ar to ienāk arī Viņa gudrība, lai tiktu pāri šķēršļiem.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība II

    Tu nekad nedrīksti aizmirst to, ka esi Dieva sūtnis uz šīs zemes. Kad tu sastopies ar kādu problēmu vai sarežģītu situāciju, domā par to, kā tavā vietā rīkotos Kristus, ko Viņš darītu līdzīgā situācijā. Tas tev palīdzēs. Kristus ir Tas, kuru mēs pārstāvam uz šīs zemes. Domā par to, kā Viņš rīkotos, ko Viņš teiktu, kā Viņš risinātu šo problēmu, kā Viņš pārvarētu tās grūtības, caur kurām tu šobrīd ej. Ja tu domāsi par to, un ja tu attīstīsi sevī šo Dieva dabu, tad būsi stiprs un ietekmīgs Dieva vēstnesis, būsi par derīgu sāli šai zemei un spilgtu gaismu šai pasaulei. Mūsu, kā Dieva bērnu, liktenis ir – būt par gaismu šai pasaulei un sāli šai zemei. Un, kā gaisma mēs varam spīdēt tikai tad, ja ļausim Dieva Vārdam vadīt mūsu dzīvi. Bībele saka, ka tad, kad Dieva Vārds ienāk mūsu sirdī, līdz ar to ienāk arī Dieva gaisma.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!
  • Svētais Gars – tas ir mūsu spēka noslēpums!

    „ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,..” (Efeziešiem 5:18).Pāvils uzrakstīja šos vārdus, jo pats bija piedzīvojis spēku, ko sniedz piepildīšanās ar Svēto Garu.Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?