Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Labdien, dārgie draugi! Es lūdzu par to, lai visās lietās jums būtu tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei!Vakar mēs sākām runāt par pamatu Dieva labvēlībai. Mēs redzējām, ka taisnība ir pamats tam, lai iegūtu labvēlību Dieva acīs. Taču, ir jāmāk atšķirt ticīgo juridisko taisnības pozīciju no praktiskās taisnības pozīcijas. Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.Pāvels piekrita šādai pozīcijai, tālab visas viņa Vēstules dalās divās daļās – juridiskajā daļā un praktiskajā daļā. Piemēram. Vēstule Efeziešiem dalās divās daļās – doktrinālajā un praktiskajā. Viņa Vēstules doktrinālajā daļā (1,2 un 3 nodaļas) galvenokārt tiek apspriests jautājums par vareno izpirkšanu, kuru mūsu labad Dievs paveicis Kristū. Turpretim, praktiskajā daļā (4,5 un 6 nodaļas) ir uzskaitītas prasības, kas attiecas uz mūsu uzvedību un kristīgo piepūli, kurām, šīs izpirkšanas gaismā jāapmierina Dievs. Abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā, bet uzsvars katrā no tām tiek likts uz ko citu, lai arī abās tiek runāts par mūsu taisnību Kristū. Otrā šīs Vēstules daļa (4:1 – 6:24) – acīm redzami ir praktiskā. Tādējādi, Vēstulē Efeziešiem ir divas apakšnodaļas, kurās norādīts par ticīgā stāvokli Kristū (1:1 – 3:21) un viņa dzīvi pasaulē (4:1 – 6:24). Kad Bībelē tiek runāts par taisnību, kā par pamatu labvēlībai, tiek domātas abas taisnības  puses. Bez taisnošanas ticībā nav iespējams ieiet šai mantojumā. Šis mantojums domāts tikai Dieva bērniem. No otras puses, ticībā pieņemot taisnošanu, Dievs gaida, lai mēs nestu taisnas dzīves augļus, tālab praktiskā taisnība ir pamats labvēlībai.
„Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.”(1.Jāņa 3:7).
Ne tas ir taisnais, kurš domā, ka viņš – taisnais, ne arī tas, kurš atzīst to vai sludina par to, bet tas, kurš dara taisnību. Praktiskā taisnība, šķīstums un svētums atnesīs tavā dzīvē Dievišķo labvēlību, lai kur tu arī atrastos.Dārgais draugs, ja tev ir dārga Dieva labvēlība un tu vēlies tās acīmredzamu izpausmi savā dzīvē, tev nepietiek ar to, ka vienkārši sauc sevi par taisno, tev nepieciešams staigāt taisnībā.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums dod izrāviens?

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.

  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)

  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.

  • Mēs esam Dieva vēstneši

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).