Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

Labdien, dārgie draugi! Es lūdzu par to, lai visās lietās jums būtu tāda labklājība un veselība, kāda jau ir jūsu dvēselei!Vakar mēs sākām runāt par pamatu Dieva labvēlībai. Mēs redzējām, ka taisnība ir pamats tam, lai iegūtu labvēlību Dieva acīs. Taču, ir jāmāk atšķirt ticīgo juridisko taisnības pozīciju no praktiskās taisnības pozīcijas. Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.Pāvels piekrita šādai pozīcijai, tālab visas viņa Vēstules dalās divās daļās – juridiskajā daļā un praktiskajā daļā. Piemēram. Vēstule Efeziešiem dalās divās daļās – doktrinālajā un praktiskajā. Viņa Vēstules doktrinālajā daļā (1,2 un 3 nodaļas) galvenokārt tiek apspriests jautājums par vareno izpirkšanu, kuru mūsu labad Dievs paveicis Kristū. Turpretim, praktiskajā daļā (4,5 un 6 nodaļas) ir uzskaitītas prasības, kas attiecas uz mūsu uzvedību un kristīgo piepūli, kurām, šīs izpirkšanas gaismā jāapmierina Dievs. Abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā, bet uzsvars katrā no tām tiek likts uz ko citu, lai arī abās tiek runāts par mūsu taisnību Kristū. Otrā šīs Vēstules daļa (4:1 – 6:24) – acīm redzami ir praktiskā. Tādējādi, Vēstulē Efeziešiem ir divas apakšnodaļas, kurās norādīts par ticīgā stāvokli Kristū (1:1 – 3:21) un viņa dzīvi pasaulē (4:1 – 6:24). Kad Bībelē tiek runāts par taisnību, kā par pamatu labvēlībai, tiek domātas abas taisnības  puses. Bez taisnošanas ticībā nav iespējams ieiet šai mantojumā. Šis mantojums domāts tikai Dieva bērniem. No otras puses, ticībā pieņemot taisnošanu, Dievs gaida, lai mēs nestu taisnas dzīves augļus, tālab praktiskā taisnība ir pamats labvēlībai.
„Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.”(1.Jāņa 3:7).
Ne tas ir taisnais, kurš domā, ka viņš – taisnais, ne arī tas, kurš atzīst to vai sludina par to, bet tas, kurš dara taisnību. Praktiskā taisnība, šķīstums un svētums atnesīs tavā dzīvē Dievišķo labvēlību, lai kur tu arī atrastos.Dārgais draugs, ja tev ir dārga Dieva labvēlība un tu vēlies tās acīmredzamu izpausmi savā dzīvē, tev nepietiek ar to, ka vienkārši sauc sevi par taisno, tev nepieciešams staigāt taisnībā.Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie!

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu Dievs mūs izmainīs!Aicinājums kalpot Dievam un cilvēkiem-tas ir aicinājums uz izmaiņām un pilnību, auglīgu un laimīgu dzīvi. Vai tu esi atbildējis uz Dieva aicinājumu kalpot citiem cilvēkiem ar tām dāvanām, kuras tu esi saņēmis no Dieva? Varbūt tu regulāri lūdz par to, lai Tas Kungs tevi izmaina. Es vēlos tev pateikt, ka par to ir vērts turpināt lūgt, jo Dievs mūs maina arī caur lūgšanām. Tomēr, Dievs mainīs mūs ne tikai caur lūgšanām, bet arī caur kalpošanu. Lūk, kāpēc Dievs saka, ka ja mēs patiesi vēlamies ieraudzīt acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, mums ir jākalpo viens otram ar tām dāvanām, kuras esam saņēmuši no Viņa.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Atbildība – atslēga uz veiksmi! II

    Par visu ir sava balva – gan par atbildību, gan par bezatbildību. Atbildīgajiem pieder slava un autoritāte, bet bezatbildīgajiem – neslava un kauns.Lai Dievs mums palīdz nepārlikt savu atbildību uz citiem. Dievs nedos tev nest vairāk, kā vari izturēt. Ar Viņa žēlastību pietiek, lai tev palīdzētu un glābtu tevi jebkurā situācijā!
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.