Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai vairojas jūsu dzīvē šajā brīnišķīgajā dienā! Es lūdzu par jums, lai Dieva vārds piepilda un baro jūsu garu, dvēseli un miesu.Mēs turpināsim runāt par to, kas tad ir patiesa kalpošana, un kā kalpošana maina cilvēka dzīvi. Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu skatus un uzmanību uz to, kas ir mūžīgs – uz Debesu Tēvu. Mums pastāvīgi ir jāatcerās, ka kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem.Katra patiesa kalpošana prasīs no mums zināmus upurus. Bet mums ir jāziedo Tā Kunga un Evaņģēlija vārdā.
„Jēzus teica: “Patiesi Es jums saku: neviena nav, kas atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus Manis un evaņģēlija dēļ,
kas nedabūtu simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, un nākošā laikā mūžīgu dzīvību. ” . (Marka10: 29-30).
Jūs redzat, ka Jēzus izdalīja to, kādēļ mums ir jākalpo un jāziedo – „Manis un evaņģēlija dēļ”. Tas arī ir kristīgas kalpošanas mērķis.Mēs kalpojam, lai cilvēkiem būtu iespēja dzirdēt Valstības Evaņģēliju un iepazīt mūsu Ķēniņu – Kungu Jēzu Kristu.Kāpēc tas ir tik svarīgi?Pirmkārt , Evaņģēlijs – ir Dieva spēks katra ticīgā glābšanai. „jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim ” . (Rom.1:16).
Otrkārt , vienīgais Glābējs un patiesais Palīgs ir Jēzus Kristus. “ Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” ” . (Apust. D. 4:12).
Tas nozīmē, ka faktiski mēs nepalīdzam cilvēkiem, ja kalpojot viņiem, mēs neiepazīstinam viņus ar Evaņģēliju un ar Kristu.Tādā veidā, mēs liedzam cilvēkiem Dieva spēku priekš glābšanās, kura ir apslēpta Evaņģēlijā un saikni ar vienīgo Personību, Kura ir spējīga viņiem palīdzēt – saikni ar Kristu.Ja savā kalpošanā cilvēkiem mēs neiepazīstinam viņus ar Evaņģēliju un Jēzu, tad cilvēki savu cerību liks uz mums un nevis uz Dievu. Un tādā veidā mēs mācīsim cilvēkiem likt savu cerību uz cilvēku, tā vietā, lai cerētu uz To Kungu. Bet Bībele saka: „T ā saka Tas Kungs : “Nol ād ēts ir , kas pa ļaujas uz cilv ēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atk āpjas no T ā Kunga ! Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! ” . (Jeremija17:5,7).
Ir ļoti svarīgi to visu ņemt vērā, kad runa iet par patiesu kalpošanu. Nepietiek ar to, ka nopēlējam labi savu lomu, bet ir svarīgi to nospēlēt pēc noteikumiem.Jēzus parādīja mums kristīgas kalpošanas mērķi un noteikumus. Viņš ne tikai palīdzēja, dziedināja, baroja cilvēkus, bet darot to visu, Viņš noteikti norādīja uz Debesu Tēvu.Jēzus palīdzēja cilvēkiem saprast to, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Tā Kunga mutes. „ Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” ” . (Мat.4:4).
Mums ir jāiedod izsalkušajam maize un jāpiepilda viņa vajadzības. Tomēr ar to nepietiek, lai cilvēks varētu dzīvot. Patiesa dzīve vienkārši nav iespējama nesaņemot norādījumus no Debesu Tēva.Cilvēks nedzīvo no maizes vien. Tāpēc, piepildot vien vajadzības un risinot tikai materiālās un fiziskās problēmas, netiks atrisinātas cilvēka dvēseles problēmas un piepildīts tukšums dvēselē.Patiesa, pilnvērtīga un laimīga dzīve iespējama tikai tad, kad cilvēks IEMĀCĪSIES DZĪVOT NO IKKATRA VĀRDA, KAS IZIET NO DIEVA MUTES!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Tiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!” Mācītājs Rufus Adžiboije
