Kas ir pielūgsme? III

Labdien, dārgie lasītāji!Esmu ļoti priecīgs par to, ka varu vērsties šodien pie jums ar vārdu, kurš, es ticu, iedvesmos un uzmundrinās jūs.Vakar mēs runājām par to, kas tad ir patiesa Dieva pielūgsme un ar ko tā ir saistīta. Un mēs atzīmējām, ka:
  • Pielūgsme ir saistīta ar Dieva svētuma apzināšanos.
  • Pielūgsme ir saistīta ar sava prāta piepildīšanu ar Dieva patiesību.
  • Pielūgsme ir saistīta ar savas iztēles attīrīšanu caur Dieva skaistumu.
Šodien turpināsim aizsākto sarunu.*Pielūgsme ir saistīta arī ar savas sirds durvju atvēršanu Dieva mīlestības saņemšanai.Kad mana sirds ir atvērta Dieva mīlestībai, – tas rada atmosfēru Dieva slavēšanai un pielūgsmei. Tādā atmosfērā es kļūstu par citu cilvēku.Turpmāk minētie fragmenti no Rakstiem runā tieši par to.
„Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” (Atklāsmes gr. 3:20);
“Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma! Es esmu novilkusi savu tērpu, kā lai es to atkal uzvelku?! Es esmu nomazgājusi savas kājas, kā lai es tās atkal notriepju?” (Augstā dziesma 5:2-3);
„Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.” Tad Jūda (ne Iskariots) Viņam saka: “Kā tas nāk, ka Tu gribi parādīties mums, bet ne pasaulei?” Jēzus viņam atbildēja: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.” (Jāņa 14:21-23).
Pielūgsme ir saistīta ar sevis ziedošanu Dieva mērķiem un gribai.Jēzus mums parādīja piemēru tam, kā tas izskatās praksē. Bībelē ir teikts:
„ Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi radījis. Dedzināmie upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!” (ebrejiem 10:5-7).
„Jēzus viņiem saka: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis, un pabeigt Viņa darbu.”(Jāņa 4:34).
„ Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.” (Jāņa 5:30).
Izejot no šiem nosacījumiem, mēs redzam, ka pielūgsme skar cilvēku visā pilnībā – viņa garu, dvēseli un miesu. Tas ir tieši tas, ko Jēzus domāja, sakot:
„ Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka.”(Marka 12:30).
Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.Dievs saka, ka Viņš mājo Savas tautas slavas dziesmu vidū.„Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.”Dievs mājo mūsu slavas dziesmu vidū tāpēc, lai atklātu mums Sevi. Tieši tāpēc pielūgsmes laiks var kļūt mums arī par atklāsmes laiku.Dievs ir Gars, un arī cilvēks ir gars. Pielūgsmes laikā Dieva Gars izplešas un skar cilvēka garu. Ja Dieva Gars nepieskaras manam garam, tad nebūs arī nekādas pielūgsmes.Kāpēc mūsu draudzē mēs pielūdzam Dievu? Tas notiek tālab, lai Dieva Gars varētu pieskarties mūsu garam. Tieši šai laikā notiek kas īpašs, tas ir laiks, kad mēs maināmies, kad aiziet stress un smagums, notiek dziedināšana, attīrīšana, piedošana, kad sirds piepildās ar varenu mieru no Tā Kunga. Viss tas notiek pateicoties Svētā Gara rīcībai un darbam.Tiem, kuri vada un kalpo slavēšanas kalpošanā, ir jāapzinās un jāsaprot, ka viens no galvenajiem viņu kalpošanas uzdevumiem ir – radīt atmosfēru, kuras laikā Dieva Gars var pieskarties cilvēka garam.Ja tu vēlie baudīt Svētā Gara kalpošanu, – biežāk pielūdz Dievu!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.
  • Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi pārdomājis. Lai mēs iemantotu Dieva svētības, mums ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu. Bet, lai mēs varētu būt sadraudzībā ar Viņu, mums ir jābūt Dieva tēlam un līdzībai. Un Dievs mūs tieši tādus ir radījis – pēc Sava tēla un līdzības.
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.