Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

Dārgie draugi, sveicinu un svētīju jūs šajā dienā!

Es pateicos Tam Kungam, ka Viņš katru dienu dāvā mums ikdienas vārdu, kurš stiprina mūs, mūsu garīgo dzīvi un palīdz mums virzīties uz priekšu.

Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, noteikti būs kustība! Vēl bez tā, – kad lūgšana kļūst par mūsu dzīves prioritāti, tad mēs piepildāmies ar Svēto Garu un Dievs mūsu sirdis piepilda ar uzdrīkstēšanos un drosmi. Lūgšana apvieno mūsu sirdis. Lūgšana palīdz mums pielipt Dievam, nevis materiālām lietām. Kad mēs lūdzam un padarām lūgšanu par savas dzīves prioritāti, tad Dievs atbrīvo mūs no atkarības pēc materiālām lietām. Atnāk apziņa, ka viss pieder Dievam un man vienkārši ir jākļūst par gudru pārvaldnieku pār to, ko man ir uzticējis Dievs.

Ja, tu esi atkarīgs no materiālām lietām, tad tevi kontrolēs cilvēki. Bet, kad esi atkarīgs tikai no Dieva, tad neviens nevarēs tevi kontrolēt.

Vēlreiz vērsīsimies pie rakstu vietas, Apustuļu darbu 4:31-33

Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.

Lūgšana bija galvenā prioritāte Jēzus Kristus mācekļu dzīvē. Viņi kalpoja ar varenu spēku un žēlastību. Mēs nevarēsim staigāt Dieva spēkā, ja lūgšana nebūs mūsu dzīves prioritāte.

Lūgšana mūs padara par pievilcīgiem. Ne pati lūgšana, bet tās augļi.

Apustuļu darbos 5:13 ir teikts:

No pārējiem neviens neiedrošinājās ar viņiem biedroties, bet ļaudis tos augsti cienīja.

Vai ziniet, ko tas nozīmē? Ir cilvēki ar skaistu ārieni. Protams, katrs cilvēks, savā veidā ir skaists. Bet, īstais skaistums – ir mūsu gara skaistums.

Kas mūsu garu padara skaistu un pievilcīgu? Lūgšana! Lūgšana izdaiļo mūsu garu un cilvēku padara pievilcīgu.

Reiz Mozus kāpa kalnā, lai lūgtu Dievu. Kad viņš atgriezās no lūgšanas, kāpjot lejā no kalna, viņa seja spīdēja.

Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi ne reizi nav redzējuši. Dievs ir brīnišķīgs Dievs! Un tas ir jāpiedzīvo personīgi.

Bībele saka:

Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs!” (Psalms 34:9a).

Dieva labvēlību vajag nobaudīt, to nevar ar vārdiem izstāstīt.

Lai Dievs palīdz katram no mums nobaudīt un ieraudzīt Viņa labvēlību savā dzīvē!

Līdz rītdienai!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu mūžīgās dzīvības ceļā vēlies degt Dievam, tev ik dienas ir jāpiepildās ar Svēto Garu!

    Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir turēties pie mūžīgās dzīvības. Mēs ieraudzījām, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums šeit virs zemes – caur Tā Kunga Jēzus Kristus atziņu. Un tas ir ceļš, kas noslēgsies debesīs, kur mums būs pilnīga atziņa. Dievs vēlas, lai mēs ne tikai uzsākam šo ceļu, bet arī pabeidzam to, aizejot līdz galam. Un vēl mēs ieraudzījām, ka ir daudz lietu, kas mēģinās aizvest mūs sāņus no mūžīgās dzīvības ceļa. Bībelē ir teikts, ka neviens un nekas nespēs mūs šķirt no Viņa mīlestības, un tālab, Tā spēkā, Kas mūs mīlējis, mēs varam uzvarēt visus šķēršļus.
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.