Kas tā ir par tautu – Amorieši?

Visbiežāk šī gara ietekmē nonāk cilvēki ar zemu pašnovērtējumu un pašcieņas trūkumu. Tādi cilvēki jūtās nepilnvērtīgi un tāpēc cenšas pazemot citus. Cilvēks, kam piemīt pašcieņa, ir apmierināts ar to, kas viņam ir. Viņš priecājas par to, kādu Dievs viņu ir radījis un uz ko ir aicinājis. Un tāds cilvēks prot arī priecāties par citiem cilvēkiem un viņu sasniegumiem. Kad tāds cilvēks redz kāda cita veiksmi vai paaugstināšanu, viņš priecājās par to un tas nerada viņam draudus. Tāds cilvēks vienkārši zina, kas viņš ir un uz ko viņš ir aicināts.Bībele ir teikts, ka mēs esam līdzmantinieki ar Kristu. Es esmu Dieva mantinieks. Tāpēc tas, kas pieder Dievam, pieder arī man. Tas, ko ir mantojis Jēzus, tāpat arī pieder man. Un man nav jāpārdzīvo vai jāuztraucas par to, kā man nav.Izanalizē sevi un savu dzīvi. Ja tu esi pamanījis sevī vēlēšanos pazemot citus, tad iznīcini to sevī. Dievs saka, lai mēs nesaudzējam šāda veida izpausmes sevī un citos, bet lai iznīcinām un padzenam.Ja tu vēlies dzīvē pacelties, tad ej likumīgo ceļu – pazemības ceļu Dieva priekšā.Izlasiet uzmanīgi vēstuli Filipiešiem 2 nodaļu un jūs redzēsiet, ka Dievs paaugstināja Jēzu un Viņš ieguva Vārdu, kas ir augstāks par jebkuru vārdu, pateicoties tam, ka Jēzus pazemojās līdz pat krusta nāvei. Jēzus domāja par citiem augstāk, kā par Sevi.Atcerieties, ka likumīgais ceļš, kas ved uz svētību un paaugstināšanu no Dieva – ir zemošanās ceļš Dieva priekšā un citu cilvēku cienīšanas ceļš. 
«ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu, pāri visiem vārdiem,» (Filip. 2:3-9).
 Amoriešu gars uzstājas pret garīgās varas pārstāvjiem un cenšas visus nolīdzināt vienādus. Taču, izpētot Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nekad to nedarīja. Jēzus nekad nedomāja par Sevi augstāk nekā par citiem – neskatoties uz to, ka Viņš patiešām bija augstāks. Jēzus nekad nepielīdzināja Sevi Tēvam, kaut arī bija līdzvērtīgs ar Viņu. Jēzus varēja priecāties par citu veiksmi. Ja tu vēlies gūt uzvaru pār amoriešu garu, tad netiecies uz pašpaaugstināšanos, bet esi paklausīgs vienkāršām Dieva instrukcijām, neskatoties uz savu stāvokli un ieņemamo amatu.

Līdzīgi raksti

  • Dieva procesi, kas ved uz Viņa mērķi

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par mērķa svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Pati lielākā traģēdija cilvēka dzīvē ir nevis nāve, bet gan dzīve bez mērķa, – kad cilvēks nezina un nepiepilda savu aicinājumu. Vajag baidīties nevis no nāves, bet gan no bezmērķīgas un tukšas dzīves.
  • Uzvara pār bailēm caur bailēm

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par tēmu: „Uzvara pār bailēm caur bailēm.” Bībelē tiek runāts par bailēm, kuras mums būs jāuzvar. Bet Bībelē tiek runāts arī par vēl vienu baiļu veidu – bailēm Dieva priekšā, kuras mums sevī jāattīsta. Tieši staigāšana bijībā Dieva priekšā (dievbijībā) palīdz uzvarēt jebkuras citas bailes mūsu dzīvē.
  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 3.daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufuss turpināja runāt par tēmu „Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība”. Pārvaldīšanas princips ir kristīgās dzīves pamatprincips. Mums jāzina un vienmēr jāatceras, ka Dievs ir visa Saimnieks, bet mēs – Viņa pārvaldnieki. Ir svarīgi, lai mums būtu atklāsme par to. Šīs patiesības izpratnei ir jāatspoguļojas mūsu domāšanā, vārdos, rīcībā, reakcijā un attieksmē.
  • Steigsimies uz pilnību

    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.
  • Soļi, kā atbrīvoties no vecā cilvēka (mācītājs Rufus Adžiboije)

    Pēc Dieva uzdevuma, mācītājs kalpoja Zambijā (Āfrikā), un Amerikā, kur nesa vēstījumu par Dieva Valstību. Dievs izlēja Savu žēlastību un gudrību caur viņa kalpošanu un bagātīgi svētīja daudzus cilvēkus šajās valstīs.Mācītājs runāja par Dieva godības izpausmes nozīmi mūsu dzīvēs, un arī par to, kā mums atbrīvoties no mūsu vecās dabas, vecā dzīvesveida.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *