Kas tā ir par tautu – Amorieši?

Galvenokārt šis gars izmanto vārdu spēku, runas spēku. Vēl viena nozīme vārdam „amorieši” ir – tas, kurš runā. Mode – ir viena no sfērām, kurā izpaužas amoriešu gars. Daži cilvēki cieš no tā, ka viņus neievēro, tāpēc ģērbjas izaicinoši un vulgāri ar mērķi, lai pievērstu sev uzmanību. Diemžēl tādi cilvēki ir arī draudzē, kuri ar savu nepieklājīgo ārējo izskatu cenšas sev pievērst uzmanību.     . Mateja Evaņgēlijā var redzēt to, kā šis gars izpaužas arī farizeju dzīvē (lasiet patstāvīgi Mateja ev. 23:1-11).Jāņa 3-šajā vēstulē ir rakstīts par vienu cilvēku, kura vārds ir Diotrefs:

«Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs. Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes» (3 Jāņa vēstule 9-10).

 Apustulis Jānis raksta šo Vēstuli draudzei, kurā viņš bieži kalpoja, sludinot Dieva patiesību un palīdzot ticīgajiem pieaugt garīgi. Bet līderu vidū bija kāds cilvēks vārdā Diotrefs, «kas labprāt grib būt pirmais» un atrazdamies, amoriešu gara ietekmē, negribēja uzņemt apustuļus. Jānis gatavojās atnākt un atmaskot Diotrefu un viņa darbus. Cilvēks, kuru virza amoriešu gars, izmanto aprunāšanu ar ļauniem vārdiem, lai paaugstinātu sevi un izskatītos labāks par citiem. Diotrefs aprunāja apustuļus, cenzdamies tai pašā laikā izskatīties ārēji norūpējies un garīgs līderis, ar mērķi sagrābt varu savās rokās nelikumīgā ceļā un valdīt pār cilvēkiem. Turklāt mēs lasām par to, ka Diotrefs ne tikai pats nepieņēma patiesību caur apustuļiem, bet arī citiem neļāva to darīt. Diotrefs uzstājās pret apustuļu likumīgo varu, ko viņiem bija piešķīris Pats Dievs. Vara ir svarīga un nepieciešama. Bez varas nebūs nekādas kārtības. Bet svarīgi ir tas, lai tie kam ir vara netiecās uz to un nemīl to. Vara netiek sagrābta, tā tiek dota. Ja cilvēkam nav dota vara, bet viņš to sagrābj ar spēku, – šis cilvēks tādā veidā pārkāpj varas garīgo principu. Jēzus, būdams Dieva Dēls un līdzīgs Dievam, nesagrāba varu ar spēku un nepieprasīja to, bet saņēma to no Debesu Tēva. Bet Diotrefs centās sagrābt šo varu pats, lai paaugstinātu sevi un valdītu pār citiem. Diotrefs aprunāja apustuļus un to varu, ko Dievs viņiem bija piešķīris. Tāda veida attieksme ir lepnības un augstprātības izpausme. Amoriešu gars pamudina cilvēku domāt par sevi, kā par tādu, kas ir labāks par citiem, pieprasot sev īpašu uzmanību un īpašu attieksmi. Pat ja kādās sfērās tu patiešām esi labāks par citiem, tas nav iemesls augstprātībai un citu pazemošanai. Amoriešu gars pazemo citus, lai pats varētu paaugstināties. Atceries, lai cik talantīgs un veiksmīgs tu arī nebūtu, vienalga turpini staigāt pazemībā Dieva un cilvēku priekšā. Pazemīgs cilvēks staigā Dieva priekšā, darot to, ko Dievs saka cilvēkam darīt. Ir tie, kurus Dievs paceļ dēļ viņu pazemības un ir tie, kas paceļ paši sevi pazemojot citus. Atceries kādu patiesību: „To ko tu cieni, to tu arī piesaisti savā dzīvē!” Jēzus atnāca uz zemes, lai atnestu gaismu. Bet farizeji, redzot šo gaismu, nespēja to atzīt, lai neizskatītos mazāki par Jēzu, – tāpēc, aprunāja un pazemoja Viņu. Pat tad, kad farizeji redzēja to, ka Jēzus dziedināja cilvēkus, viņi vienalga nevēlējās atzīt notiekošo, saucot to par apmānu utt. Amoriešu gars nespēj priecāties un atzīt citu veiksmi un sasniegumus. Nehemijas 4-tajā nodaļā mēs lasām par to, kā noritēja sienu atjaunošana ap Jeruzālemi. Un tur arī tiek runāts par cilvēku vārdā Sanbalats, kurš izsmēja un ņirgājās par Nehemiju, tikai tāpēc, lai apturētu darbu. Bet ir teikts, ka Dievs bija ar Nehemiju un atjaunošanas darbi ne tikai turpinājās, bet tika arī savā laikā veiksmīgi pabeigti. Amoriešu gars – tas ir lepnības, pašpaaugstināšanās un sevis izcelšanas gars uz citu pazemošanas rēķina.