Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Es sveicinu katru no jums šajā jaunajā dienā, kuru Dievs mums ir dāvājis.
Šodien, Dievs vēlās mums piešķirt Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.
Dievs vairāk fokusējās uz to, kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā, nekā uz to, kas tu biji agrāk.
Tomēr, sātans un cilvēki, kurus vada viņa daba, vairāk savu uzmanību fokusē uz tavu pagātni. Viņi vairāk tevi identificē ar tavām vājībām, sakāvēm un neveiksmēm, nekā ar tavām veiksmēm, iespējām un tavu potenciālu.

Viens no iemesliem, kāpēc Bībeles laikos, Dievs bieži mainīja cilvēku vārdus, ir tas, ka Viņš vairāk tic mūsu potenciālam un mūsu nākotnei nekā mūsu kļūdām un pagātnei. Piemēram, Dievs mainīja Sīmaņa, Jēkaba, Ābrama vārdus un deva viņiem jaunus vārdus. Sīmani, Viņš nosauca par Pēteri, Jēkabu – Izraēls, bet Ābramu – Ābrahāms.
Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.

Seko Jabeca piemēram, kurš nepiekrita sevi identificēt ar slimību un vājību.

„Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.” 10 Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” (1 Laiku 4: 9-10).

Jabecs sauca uz Dievu un tiecās uz Viņa svētībām. Viņš neļāva savas piedzimšanas apstākļiem ierobežot viņa potenciālu dzīvē. Tā rezultātā, Dievs viņu svētīja un paplašināja viņa robežas.
Sāc arī tu, šodien tiekties uz Dieva svētībām un paplašināt savu robežu caur to, ka sāksi pieņemt sevi pēc savas jaunās identifikācijas Kristū.

Atrodi šodien laiku tam, lai pārdomātu par to, kas tu esi Kristū, par ko tu vari kļūt Kristū un, ko tu vari darīt ticot Jēzus Vārdam. Tu ieraudzīsi, ka nav nekāda ierobežojuma tavai izaugsmei un attīstībai šajā dzīvē. Tev viss ir iespējams, Jēzū Kristū! Tāpat kā Pāvils, arī tu

 „visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru – Jēzū Kristū”(Filipiešiem 4: 13).

Atceries, ka

„Kristū, tu esi jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2 Korintiešiem 5: 17).

Atgādini sev visas dienas garumā, ka tev ir dots jauns statuss, jauna iespēja un jauns liktenis Kristū, un pasakies par to Dievam. Lūk, tāds šodien ir Dieva aicinājums tev.

Lai šī diena ir piepildīta ar daudz uzvarām un svētībām no Tā Kunga.

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!