Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Es sveicinu katru no jums šajā jaunajā dienā, kuru Dievs mums ir dāvājis.
Šodien, Dievs vēlās mums piešķirt Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.
Dievs vairāk fokusējās uz to, kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā, nekā uz to, kas tu biji agrāk.
Tomēr, sātans un cilvēki, kurus vada viņa daba, vairāk savu uzmanību fokusē uz tavu pagātni. Viņi vairāk tevi identificē ar tavām vājībām, sakāvēm un neveiksmēm, nekā ar tavām veiksmēm, iespējām un tavu potenciālu.

Viens no iemesliem, kāpēc Bībeles laikos, Dievs bieži mainīja cilvēku vārdus, ir tas, ka Viņš vairāk tic mūsu potenciālam un mūsu nākotnei nekā mūsu kļūdām un pagātnei. Piemēram, Dievs mainīja Sīmaņa, Jēkaba, Ābrama vārdus un deva viņiem jaunus vārdus. Sīmani, Viņš nosauca par Pēteri, Jēkabu – Izraēls, bet Ābramu – Ābrahāms.
Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.

Seko Jabeca piemēram, kurš nepiekrita sevi identificēt ar slimību un vājību.

„Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.” 10 Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” (1 Laiku 4: 9-10).

Jabecs sauca uz Dievu un tiecās uz Viņa svētībām. Viņš neļāva savas piedzimšanas apstākļiem ierobežot viņa potenciālu dzīvē. Tā rezultātā, Dievs viņu svētīja un paplašināja viņa robežas.
Sāc arī tu, šodien tiekties uz Dieva svētībām un paplašināt savu robežu caur to, ka sāksi pieņemt sevi pēc savas jaunās identifikācijas Kristū.

Atrodi šodien laiku tam, lai pārdomātu par to, kas tu esi Kristū, par ko tu vari kļūt Kristū un, ko tu vari darīt ticot Jēzus Vārdam. Tu ieraudzīsi, ka nav nekāda ierobežojuma tavai izaugsmei un attīstībai šajā dzīvē. Tev viss ir iespējams, Jēzū Kristū! Tāpat kā Pāvils, arī tu

 „visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru – Jēzū Kristū”(Filipiešiem 4: 13).

Atceries, ka

„Kristū, tu esi jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2 Korintiešiem 5: 17).

Atgādini sev visas dienas garumā, ka tev ir dots jauns statuss, jauna iespēja un jauns liktenis Kristū, un pasakies par to Dievam. Lūk, tāds šodien ir Dieva aicinājums tev.

Lai šī diena ir piepildīta ar daudz uzvarām un svētībām no Tā Kunga.

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
  • Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis

    Mēs runājam par to, cik svarīgi ir iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs atklāj mums Savu plānu un Savus nodomus pakāpeniski, atkarībā no tā vai tādā mērā, kā mēs sasniedzam briedumu un kļūstam spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš mums ir sagatavojis. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ir tuvas attiecības ar Viņu, tiem, kuri meklē Viņa gribu, un kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis, un tikai tad mums tiks atklāta nākamā Dieva plāna daļa mūsu dzīvei.
  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).