Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Es sveicinu katru no jums šajā jaunajā dienā, kuru Dievs mums ir dāvājis.
Šodien, Dievs vēlās mums piešķirt Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.
Dievs vairāk fokusējās uz to, kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā, nekā uz to, kas tu biji agrāk.
Tomēr, sātans un cilvēki, kurus vada viņa daba, vairāk savu uzmanību fokusē uz tavu pagātni. Viņi vairāk tevi identificē ar tavām vājībām, sakāvēm un neveiksmēm, nekā ar tavām veiksmēm, iespējām un tavu potenciālu.

Viens no iemesliem, kāpēc Bībeles laikos, Dievs bieži mainīja cilvēku vārdus, ir tas, ka Viņš vairāk tic mūsu potenciālam un mūsu nākotnei nekā mūsu kļūdām un pagātnei. Piemēram, Dievs mainīja Sīmaņa, Jēkaba, Ābrama vārdus un deva viņiem jaunus vārdus. Sīmani, Viņš nosauca par Pēteri, Jēkabu – Izraēls, bet Ābramu – Ābrahāms.
Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.

Seko Jabeca piemēram, kurš nepiekrita sevi identificēt ar slimību un vājību.

„Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.” 10 Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” (1 Laiku 4: 9-10).

Jabecs sauca uz Dievu un tiecās uz Viņa svētībām. Viņš neļāva savas piedzimšanas apstākļiem ierobežot viņa potenciālu dzīvē. Tā rezultātā, Dievs viņu svētīja un paplašināja viņa robežas.
Sāc arī tu, šodien tiekties uz Dieva svētībām un paplašināt savu robežu caur to, ka sāksi pieņemt sevi pēc savas jaunās identifikācijas Kristū.

Atrodi šodien laiku tam, lai pārdomātu par to, kas tu esi Kristū, par ko tu vari kļūt Kristū un, ko tu vari darīt ticot Jēzus Vārdam. Tu ieraudzīsi, ka nav nekāda ierobežojuma tavai izaugsmei un attīstībai šajā dzīvē. Tev viss ir iespējams, Jēzū Kristū! Tāpat kā Pāvils, arī tu

 „visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru – Jēzū Kristū”(Filipiešiem 4: 13).

Atceries, ka

„Kristū, tu esi jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2 Korintiešiem 5: 17).

Atgādini sev visas dienas garumā, ka tev ir dots jauns statuss, jauna iespēja un jauns liktenis Kristū, un pasakies par to Dievam. Lūk, tāds šodien ir Dieva aicinājums tev.

Lai šī diena ir piepildīta ar daudz uzvarām un svētībām no Tā Kunga.

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.