Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Es sveicinu katru no jums šajā jaunajā dienā, kuru Dievs mums ir dāvājis.
Šodien, Dievs vēlās mums piešķirt Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.
Dievs vairāk fokusējās uz to, kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā, nekā uz to, kas tu biji agrāk.
Tomēr, sātans un cilvēki, kurus vada viņa daba, vairāk savu uzmanību fokusē uz tavu pagātni. Viņi vairāk tevi identificē ar tavām vājībām, sakāvēm un neveiksmēm, nekā ar tavām veiksmēm, iespējām un tavu potenciālu.

Viens no iemesliem, kāpēc Bībeles laikos, Dievs bieži mainīja cilvēku vārdus, ir tas, ka Viņš vairāk tic mūsu potenciālam un mūsu nākotnei nekā mūsu kļūdām un pagātnei. Piemēram, Dievs mainīja Sīmaņa, Jēkaba, Ābrama vārdus un deva viņiem jaunus vārdus. Sīmani, Viņš nosauca par Pēteri, Jēkabu – Izraēls, bet Ābramu – Ābrahāms.
Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.

Seko Jabeca piemēram, kurš nepiekrita sevi identificēt ar slimību un vājību.

„Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.” 10 Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” (1 Laiku 4: 9-10).

Jabecs sauca uz Dievu un tiecās uz Viņa svētībām. Viņš neļāva savas piedzimšanas apstākļiem ierobežot viņa potenciālu dzīvē. Tā rezultātā, Dievs viņu svētīja un paplašināja viņa robežas.
Sāc arī tu, šodien tiekties uz Dieva svētībām un paplašināt savu robežu caur to, ka sāksi pieņemt sevi pēc savas jaunās identifikācijas Kristū.

Atrodi šodien laiku tam, lai pārdomātu par to, kas tu esi Kristū, par ko tu vari kļūt Kristū un, ko tu vari darīt ticot Jēzus Vārdam. Tu ieraudzīsi, ka nav nekāda ierobežojuma tavai izaugsmei un attīstībai šajā dzīvē. Tev viss ir iespējams, Jēzū Kristū! Tāpat kā Pāvils, arī tu

 „visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru – Jēzū Kristū”(Filipiešiem 4: 13).

Atceries, ka

„Kristū, tu esi jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2 Korintiešiem 5: 17).

Atgādini sev visas dienas garumā, ka tev ir dots jauns statuss, jauna iespēja un jauns liktenis Kristū, un pasakies par to Dievam. Lūk, tāds šodien ir Dieva aicinājums tev.

Lai šī diena ir piepildīta ar daudz uzvarām un svētībām no Tā Kunga.

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).