Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā

Es sveicinu katru no jums šajā jaunajā dienā, kuru Dievs mums ir dāvājis.
Šodien, Dievs vēlās mums piešķirt Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga izmainīt mūsu dzīves un izgaismot mūsu tumsu.
Dievs vairāk fokusējās uz to, kas tu esi Kristū un par ko tu vari kļūt Viņā, nekā uz to, kas tu biji agrāk.
Tomēr, sātans un cilvēki, kurus vada viņa daba, vairāk savu uzmanību fokusē uz tavu pagātni. Viņi vairāk tevi identificē ar tavām vājībām, sakāvēm un neveiksmēm, nekā ar tavām veiksmēm, iespējām un tavu potenciālu.

Viens no iemesliem, kāpēc Bībeles laikos, Dievs bieži mainīja cilvēku vārdus, ir tas, ka Viņš vairāk tic mūsu potenciālam un mūsu nākotnei nekā mūsu kļūdām un pagātnei. Piemēram, Dievs mainīja Sīmaņa, Jēkaba, Ābrama vārdus un deva viņiem jaunus vārdus. Sīmani, Viņš nosauca par Pēteri, Jēkabu – Izraēls, bet Ābramu – Ābrahāms.
Dievs grib, lai tu šodien notici tam, ka tagad Kristū, tev ir jauns vārds. Pietiek tev staigāt ar veco vārdu un identificēt sevi ar savu pagājušo dzīvi un pagājušajām neveiksmēm. Notici savām brīnišķīgajām iespējām Dievā, uzzini un sāc sevi identificēt ar savu jauno vārdu Jēzū Kristū. Tikai tādā veidā, tu varēsi atklāt savu potenciālu Dievā.

Seko Jabeca piemēram, kurš nepiekrita sevi identificēt ar slimību un vājību.

„Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.” 10 Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” (1 Laiku 4: 9-10).

Jabecs sauca uz Dievu un tiecās uz Viņa svētībām. Viņš neļāva savas piedzimšanas apstākļiem ierobežot viņa potenciālu dzīvē. Tā rezultātā, Dievs viņu svētīja un paplašināja viņa robežas.
Sāc arī tu, šodien tiekties uz Dieva svētībām un paplašināt savu robežu caur to, ka sāksi pieņemt sevi pēc savas jaunās identifikācijas Kristū.

Atrodi šodien laiku tam, lai pārdomātu par to, kas tu esi Kristū, par ko tu vari kļūt Kristū un, ko tu vari darīt ticot Jēzus Vārdam. Tu ieraudzīsi, ka nav nekāda ierobežojuma tavai izaugsmei un attīstībai šajā dzīvē. Tev viss ir iespējams, Jēzū Kristū! Tāpat kā Pāvils, arī tu

 „visu spēj Tā spēkā, kas tevi dara stipru – Jēzū Kristū”(Filipiešiem 4: 13).

Atceries, ka

„Kristū, tu esi jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2 Korintiešiem 5: 17).

Atgādini sev visas dienas garumā, ka tev ir dots jauns statuss, jauna iespēja un jauns liktenis Kristū, un pasakies par to Dievam. Lūk, tāds šodien ir Dieva aicinājums tev.

Lai šī diena ir piepildīta ar daudz uzvarām un svētībām no Tā Kunga.

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Dieva vārds – ir neizmērojami plašs atklāsmes, zināšanu un gaismas avots

    „Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.„ (Psalms 19: 9).Vēl bez zināšanām par Dieva nodrošinājumu Kristū, katram cilvēkam ir nepieciešamas zināšanas par sātana stratēģiju un nodomiem. Ja mēs nepārvaldīsim šīs zināšanas, tad sātanam izdosies mums nodarīt zaudējumus.„Jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2 Korintiešiem 2 : 11).
  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.
  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).