Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?

Tas viss ir iespējams jo Jēzus ir dzīvs! Ko es šodien meklēju dzīvē? Vai es pareizi saprotu ticību dzīvam Dievam? Man ir jāzina un jāsaprot, ka dzīvs Dievs mani labos, disciplinēs, virzīs, mācīs, runās uz mani, metīs izaicinājumus, aicinās uz izaugsmi Viņā. Bez tam, pateicoties tam, ka Jēzus ir dzīvs, man ir pilna pārliecība, ka Viņš uzklausa manas lūgšanas un atbild uz tām, – un tā ir priecīgā ziņa. Miris Dievs nespēj dziedināt, atbrīvot, atjaunot, jo viņš ir miris. Jēzus vakar, šodien un rīt ir Tas Pats.  Bībelē ir teikts: 

«Arī viņi daudzi ir kļuvuši par priesteriem, bet nāve tiem neļāva ilgāk palikt.4 Bet Viņam, tāpēc ka Viņš paliek mūžīgi, priestera amats ir neiznīcīgs. Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.» (Ebrejiem 7:23-25).

 Caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos tika atbrīvots milzīgs Dieva spēks. Jēzus krusts ir pierādījums Dieva milzīgajai mīlestībai un žēlastībai pret mums. Dievs pierādīja Savu mīlestību, atdodams Savu Vienpiedzimušo Dēlu. Bet, Jēzus augšāmcelšanās ir pierādījums un izpausme Viņa varenajam spēkam. Nav varenāka spēka, par augšāmcelšanās spēku. Iepazinis to, apustulis Pāvils lūdza par Efezas draudzi: 

« es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.» (Efez. 1:16-23).

 Dieva augšāmcelšanās spēks ir pieejams mums vienmēr un katrā situācijā, pateicoties Jēzus Kristus upurim Golgātas Krustā. Bet tikai no mums ir atkarīgs, vai mēs šo spēku lietosim vai nē. Man pašam ir jāpieslēdzās šim spēkam. 

«Arī viņi daudzi ir kļuvuši par priesteriem, bet nāve tiem neļāva ilgāk palikt. Bet Viņam, tāpēc ka Viņš paliek mūžīgi, priestera amats ir neiznīcīgs. Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.» (Ebr 7:23-25).

 Dievs var vienmēr glābt, jo Viņš vienmēr ir dzīvs! Jēzus uzvarēja nāvi un Viņš vienmēr ir dzīvs, lai glābtu! Cilvēks, kurš sadarbosies ar dzīvo Dievu, vienmēr piedzīvos Viņa glābšanas spēku. Bībelē ir teikts: 

«Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.» (Ebr 11:6).

 Dievs ir dzīvs! Un patiesībai par to ir jāparādās mūsu dzīvēs katru dienu. Priekš tā man ir jābūt sadraudzībā ar Dievu katru dienu. Darīt labus darbus – tas ir labi un vajadzīgi, bet ar to nepietiek. Ir svarīgi saprast, ka patiesa kalpošana Dievam iesākas Dieva klātbūtnē un tā ir kalpošana Dievam un nevis cilvēkiem. Būt Dieva klātbūtnē ir mana pirmā kalpošana, kad es piedzīvoju tuvību ar Dievu un saņemu no Viņa instrukcijas kalpošanai cilvēkiem. Tieši atrašanās Dieva klātbūtnē piepilda mani ar Dieva spēku un gudrību, lai kalpotu cilvēkiem. Ja jūs uzmanīgi lasīsiet Evaņģelijus, tad pamanīsiet, ka pēc tam, kad bija aprakstīts notikums par Martu un Mariju uzreiz tika stāstīta līdzība par labo Samarieti. Tas nav nejauši. Marija parādīja savu mīlestību Jēzum, atrazdamās Viņa klātbūtnē, bet labais Samarietis – mīlestību uz savu tuvāko. Tie ir divi galvenie baušļi, kurus Jēzus mums atstāja, – mīlestība uz Dievu un savu tuvāko. Taču svarīga ir kārtība, – visupirms Dievs, bet pēc tam viss pārējais. Ja es pārkāpju šo kārtību, tad mana kalpošana nebūs tīkama Dievam. Bībelē mēs varam lasīt par civēkiem, par kuriem Jēzus teica: 

«Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.» (Mat. 7:22,23).

 Šie cilvēki ignorēja sadraudzības ar Dievu un Dieva pielūgsmes nozīmi un prioritāti. Bez sadraudzības ar Dievu mūsu kalpošana būs miesīga, cilvēciska un netīkama Dievam. Dzīvs Dievs vēlās būt sadraudzībā ar mums. Ir ļoti svarīgi savā dzīvē nolikt pareizas prioritātes. Ir ļoti svarīgi, lai Dievs mūsu dzīvē ieņem pirmo vietu. Lai tā būtu, man ir jāmeklē dzīvas attiecības ar dzīvu Dievu. Dievs sagaida, ka mēs runāsim ar Viņu katru dienu. Mūs nedrīkst apmierināt reliģija, bet mums ir jāattīsta dzīva ticība dzīvajam Dievam, Kuram es atļauju mācīt sevi un labot. Tikai dzīva ticība dzīvam Dievam maina cilvēku un visu viņa dzīvi.