Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušiem?

Pēc tam, kad mācekļi uzzināja par Jēzus augšāmcelšanos, viņi kļuva par radikāliem ticīgajiem. Neviens un nekas nevarēja viņus apturēt no Evaņģēlija sludināšanas, – ne aizliegumi, ne cietums. Un tas viss tikai pateicoties tam, ka viņi iepazina patiesību, ka Jēzus ir dzīvs. Atklāsme par to padarīja mācekļus dedzīgus un drosmīgus. Radikalitāte mūsu dzīvē atnāk, kad atnāk atziņa par to, ka mēs kalpojam dzīvam Dievam un mums ir dzīvas attiecības ar dzīvu Dievu. Taču cilvēks var meklēt pareizas lietas nepareizā vietā. Eņģeļi teica sievietēm, kas bija atnākušas pie Jēzus kapa: «Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams,» (Lūkas 24:6).Eņģeļi teica sievietēm, ka šajā vietā Jēzus nav, ka viņas ir kļūdījušās. Bet kur tad bija Jēzus? Viņš atradās jau citā vietā – citā līmenī. Lai mēs varētu atrast Jēzu, mums ir jāvirzās tālāk, jāiet uz priekšu. Dievs pastāvīgi ir kustībā. Daudzi cilvēki cenšas darīt tās pašas lietas, kuras viņi darīja agrāk, bet vairs nesanāk un nav iepriekšējā rezultāta. Daudzi no mums cenšas kalpot Dievam un meklēt Viņu kā agrāk, bet tas vairs nestrādā. Kāpēc? Tāpēc ka Dieva tur vairs nav, Viņš ir aizgājis tālāk. Un Dievs vēlās, lai mēs garīgi pieaugam un virzamies ar Viņu.Mācekļi, būdami blakus Jēzum, zināja Viņu pēc miesas. Bet pēc augšāmcelšanās viņi vairs nespēja atpazīt Viņu, tāpēc ka Jēzus jau atradās citā līmenī. Tu nevarēsi virzīties ar veco pieredzi, jo Dievs atrodās pastāvīgā kustībā. Tev ir jāskrien Dievam pakaļ, un tikai tad tu varēsi atrast Viņa klātbūtni. Tāpēc rūpējies par to, lai pastāvīgi pieaugtu Dieva un Viņa patiesības atziņā, lai tu būtu spējīgs sekot Viņam. Dievs vēlās dzīvas attiecības ar mums. Dievs ir dzīvs, bet tu vari Viņu meklēt tajās vietās, kur Dieva vairs nav. Marija Magdalēna dzīvoja Jēzus laikā, runāja un staigāja ar Viņu. Bet tad, kad Jēzus parādījās viņai pēc augšāmcelšanās, viņa nepazina Jēzu, domādama, ka tas ir dārznieks. Pēc augšāmcelšanās miesīgas attiecības ar Jēzu vairs nav iespējamas, bet tikai caur Svētā Gara atklāsmi.Mēs arī lasām kādu notikumu par diviem mācekļiem, kuri devās pa ceļu uz Emavu. Un Jēzus pienāca viņiem klāt un gāja kopā ar viņiem. Tas arī notika pēc Jēzus augšāmcelšanās. Un šie cilvēki arī nepazina Jēzu. «Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.» (Lūkas 24:16). Tikai pēc tam, kad Jēzus paņēma maizi un to lauza, mācekļiem atvērās acis: 

«Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva, tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina….» (Lūkas 24:30,31).

 Pēc Jēzus augšāmcelšanās Viņu vairs nevar atpazīt pēc miesas, kā tikai caur gudrības un atklāsmes garu. Mums ir jālūdz Dievam gudrības un atklāsmes gars, savādāk mēs nespēsim iepazīt Dievu, savādāk mēs būsim tikai reliģiozi cilvēki un kļūdīsimies savos spriedumos un pieņemtajos lēmumos.Vēl viens stāts no Bībeles runā mums par to, ka mācekļi nepazina Jēzu pēc Viņa augšāmcelšanās. Mācekļi ar Pēteri priekšgalā devās ķert zivis, bet neko nenoķēra. Un tad viņi ieraudzīja ugunskuru un sagatavotu ēdienu. Tas bija Jēzus, bet Pēteris nodomāja, ka tas ir parasts labs cilvēks, kurš ir nolēmis viņus pabarot. Viņi nepazina Jēzu. Un tikai tad, kad Dievs atvēra viņiem acis viņi saprata, ka tas ir Jēzus.