Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

Dārgie brāļi un māsas, sveicinu jūs šodien mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā!Tas nav noslēpums, ka Dievs priecājās par Jūsu dzīves piepildījumu un veiksmi. Tomēr tas nenotiks, ja vien  jūs neuzņemsieties personīgo atbildību par savu dzīvi. Šodien es vēlos lai mēs īsumā iztirzātu, ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību. Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim,  ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību. 
„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.”  Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.””  (1.Mozus 3:12-13)
Citiem vārdiem runājot, šie cilvēki teica, ka mēs neesam atbildīgi par to ko ēdām. Pēc viņu domām, kāds cits ir atbildīgs par to. Viņi tā sprieda  tādēļ, ka nesaprata ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību.Personīgās atbildības uzņemšanās sevī ietver:
  • Atzīt, ka pats esi atbildīgs par lēmumiem savā dzīvē.
  • Atzīt, ka esi atbildīgs par to ko tu izvēlies just vai domāt.
  • Atzīt, ka tu esi tas, kas izvēlas savas dzīves virzienu.
  • Atzīt, ka tu nevari vainot citus par lēmumiem ko tu pats esi pieņēmis.
  • Noņemt aizsardzības masku un beigt pamatot to kādēļ citi būtu atbildīgi par to kas tu esi, kas ar tevi ir noticis vai kas tu varētu kļūt.
  •  Runājot par savas darbības sekām atbildības pirkstu vērst virzienā no citiem uz sevi.
  • Izprast, ka tu pats nosaki to ko jūti par notikumiem vai darbībām kas vērstas uz tevi, pat neskatoties uz to cik negatīvi tie varētu šķist.
  • Atzīt, ka pats esi sev labākais uzmundrinātājs. Nav saprātīgi un veselīgi būt atkarīgam no citu cilvēku uzmundrinājuma, bez kura tu nevari justies lieliski.
  •  Nenožēlot un neapraudāt  to cik slikti pret tevi ir izturējušies un cik daudz tev ir dzīvē darīts pāri, bet paņemt kontroli savās rokās, ieraudzīt jēgu un nospraust virzienu.
  • Atteikties no savas pārmērīgās atbildības uzņemšanās par citiem.
  • Aizsargāt, kā arī kopt savu veselību un emocionālo pašsajūtu.
  • Godīgi izanalizēt visas savas stiprās puses, dotības, talantus, labās īpašības un pozitīvos momentus.
  • Attīstīt pozitīvu attieksmi, veselīgu pašnovērtējumu, lai sekmētu savu personīgo attīstību un izaugsmi.
  • Atteikties no aizvainojuma un dusmām uz tiem, kas pagātnē tavā labā ir darījuši visu kas ir viņu spēkos, saskaņā ar savu pieredzi un zināšanām.
  • Tikt galā ar dusmām, naidu, pesimismu, un depresiju no pagātnes ievainojumiem, sāpēm, izmantošanas, sliktas attieksmes un maldināšanas.
Dieva vārds šodienai jums ir sekojošs: vai jūs uzņematies personīgo atbildību par savu dzīvi, vai arī vēl aizvien noveļat atbildību uz citiem? Pirms nākamreiz jūs vērsīsieties ar apvainojumiem pret citiem, atcerieties, ka jums ir pilnīga atbildība par savu attieksmi vai rīcību. Neviens cits kā tikai jūs esat atbildīgs par savām domām, vārdiem un rīcību. Vēlu jums svētīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? III

    Mēs runājām par to, ka mums nepieciešams klausīties Dieva Vārdu, lai pieaugtu mūsu ticība. Mums ir jālasa Dieva Vārds, lai mēs varētu kontaktēties ar Jēzu. Es runāju uz Dievu lūgšanās un Viņš runā uz mani caur Savu Vārdu. Bez tam, man Dieva Vārds ir jāizpēta, lai man būtu zināšanas.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.