Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.Mēs runājām par to, ka efektīvai (iedarbīgai) dzīvei cilvēkam ir nepieciešams izzināt Dieva gribu un ziedot sevi šīs gribas piepildīšanai.Šodien es gribētu parunāt par to, ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai.Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums vispirms ir jāatbild uz citu jautājumu, un konkrēti:„Ko vispār nozīmē sevis ziedošana kādam vai kādiem darbiem?”Ziedoties – tas nozīmē uzņemties noteiktus pienākumus pret kādu, darīt kaut ko, saistīt sevi ar kādu vai kaut ko. Ar ziedošanos vienmēr tiek domāta lojalitāte, cieņa un uzticība tikai vienam, godīgums bez bailēm, beznosacījumu mīlestība.Tātad, ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribai?Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus. 
Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).
 Ziedojies cilvēks – tas ir tas cilvēks, kurš priekš sevis jau ir noteicis to, kas viņam ir svarīgi, un kas – nē. Pēc savu prioritāšu noteikšanas, ziedojies cilvēks iegulda visu savu spēku un enerģiju, visu savu laiku un resursus tam, lai realizētu savas prioritātes.Otrkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē izvēlēties tādus draugus un dibināt tādas savstarpējās attiecības, kuras palīdz koncentrēties uz savām prioritātēm.Cilvēka apkārtnei ir ievērojama ietekme uz viņu un viņa attieksmi pret dzīvi. Tie ļaudis, ar kuriem komunicē cilvēks, ietekmē to, cik tālu aizies šis cilvēks savā dzīvē. Tieši tālab, cilvēkam, kurš ziedojies, ne tikai ir jānovāc malā vai jāizvairās no nevajadzīgām lietām, bet viņam ir arī jādibina attiecības, kuras stimulēs viņu iet, lai sasniegtu savu Dievišķo mērķi. Dievam ziedojies cilvēks draudzēsies ar tiem ļaudīm, kuri virzās uz savu aicinājumu, un tai pat laikā, viņš ir spējīgs parādīt labvēlību visiem cilvēkiem.Treškārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, ka pats lielākais prieks dzīvē atnāk no tā, ka cilvēks gūst panākumus Dieva darbos, tas nozīmē tajā, kam šis cilvēks ziedojies.Lūk, Bībeles piemērs tam, kā tas notiek dzīvē. 
“Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”(Lūkas 15: 4-7).
 Cilvēks, kurš bija ziedojies tam, lai atrastu pazudušo avi, spēja nomierināties, spēja pa īstam priecāties un sarīkoja dzīres, jo viņš guva sekmes tajā, kam bija ziedojies.Dievam ziedojies cilvēks neizklaidējas un nerīko dzīres nieku dēļ, jo viņš gūst prieku un apmierinājumu piepildot Dieva gribu, bet nevis tikai tad, kad kaut kas patīkams notiek viņa dzīvē.Bībelē pat ir teikts, lai mēs priecājamies arī tad, kad krītam dažādās kārdināšanās! Nelabvēlīgi apstākļi vai pārbaudījumi nevar apstādināt Dievam ziedojušos cilvēku, salauzt viņa garu vai nozagt viņa prieku, jo tāds cilvēks ir mērķtiecīgs.Dievam ziedojies cilvēks saprot, ka, līdz tam brīdim, kamēr viņš mīl Dievu un koncentrē savu uzmanību uz Dieva aicinājumu, – viņam visas lietas nāks par labu. Tieši tālab tāds cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos un par visu un vienmēr pateikties Dievam.Sarunu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.