Kristīgās dzīves skrējiens. 3. daļa.

Tālāk mācītājs veica nelielu apskatu par to, kas tika runāts iepriekšējā dievkalpojumā. Kristīgā dzīve – tas ir skrējiens. Pēc tam, kad mēs kļuvām kristieši, mēs nostājāmies uz ceļa, vai sākām skrējienu dzīves garumā. Ir cilvēki, kuri kļūst vāji un pa ceļam atkāpjas, tāpēc, ka nav pietiekoši sagatavoti šim skrējienam. Atcerieties, ka bez pietiekama treniņa mēs nevarēsim šo skrējienu noskriet līdz galam. Skrējiens no mums prasa pastāvīgu ikdienas treniņu, dēļ tās slodzes, ar kuru mēs ceļā sastapsimies.           Šis ceļš nebūs viegls, tāpēc mums ir pastāvīgi jānostiprinās.Tāpat arī mēs runājām par to, ka ir svarīgi būt pareizajā vidē – tas mums palīdz sevi uzturēt laba garīgā formā. Nedrīkst būt ar cilvēkiem, kuri jūs negatīvi ietekmē. Vēl bez tā, jums pašam ir jābūt pozitīvam cilvēkam, kurš pastāvīgi uzmundrina cilvēkus.  Iedvesmojiet, uzmundriniet cilvēkus, nevis nosodiet un norakstiet viņus. Jūsu misija – pacelt un uzmundrināt cilvēkus. Turklāt, ir ļoti svarīgi saprast, ka uzmundrināšanai bez atklāsmes būs īslaicīgs rezultāts. Tāpēc, lūdzat par cilvēkiem, kurus jūs uzmundrināt, lai viņi saņemtu atklāsmi no Dieva.Dievs grib, lai mums būtu pacietība attiecībā uz cilvēkiem, kuriem mēs kalpojam. Mums visiem ir vajadzība vienam pēc otra. Nekad nedomājiet sliktu par cilvēkiem, lai kādā arī stāvoklī viņi šodien neatrastos. Ir ļoti svarīgi cienīt katru cilvēku. Šodien cilvēks var atrasties briesmīgā stāvoklī, bet rīt Dievs viņu var pacelt. Nekad neizsmejiet vecākus cilvēkus, nedomājiet, ka viņi neko nesaprot. Atcerieties, ka mums visiem ir vajadzība vienam pēc otra. Ieskaujiet sevi starp pozitīviem cilvēkiem un pats esiet tas, kurš citus uzmundrina.Šajā ceļā ir ļoti svarīgi, lai būtu pareizais apģērbs, ir svarīgi atbrīvoties no katras nastas un grēka. Jēzus saka, ka Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta ir viegla (Mateja ev. 11:30). Vēl Bībele arī saka, ka mums viss ir atļauts, bet ne viss der (1Kor.6:12).    Viss, uz ko mūs Dievs aicina, ir mums patīkams un derīgs. Tāpēc, Dievs mums rāda un saka, lai mēs veiktu savas dzīves revīziju, lai atbrīvotos no tā, kas mums atņem šo labumu.Mums ir jānoliek malā jebkura nasta un grēks, kas ap mums tinas, lai skrietu, rīkotos un pabeigtu savu ceļu. Mums ir jālūdz, jāpielūdz, jāpiepildās ar Vārdu, jāsludina evaņģēlijs, u.c. – tas viss mūs padara garīgi stiprākus. Mums ir jātrenējas un jāpaliek šajās pareizajās garīgajās disciplīnās. Mums sevī ir jāattīsta pacietība un izturība, lai aizietu līdz galam, lai neļautu nevienam sevi izsist no pareizā ceļa. Pat, ja mēs pakrituši, ir ātri jāceļas un jāturpina skriet pa Dieva izraudzīto ceļu. Katram no mums ir jāaiziet līdz galam, lai saņemtu balvu no Dieva. Balvu saņems tikai tas, kurš aizies līdz galam. Šajā ceļā mums ir jāskatās uz Jēzu. Jēzus runā par to, ka svētīgi ir tie, kuri neapgrēcināsies pie Viņa (Mateja 11:6). Tāpēc, skatīsimies uz Jēzu, nepieļausim, ka kāda izdarītais vai pateiktais kļūtu par iemeslu tam, kāpēc esam pārtraukuši skriet savu skrējienu. Kurš ir jūs aicinājis un nolicis? Jūs ir aicinājis un nolicis Dievs, tāpēc jūs par savu dzīvi un lēmumiem atbildat Viņa priekšā. Visi, kuri skatās uz Jēzu, aizies līdz galam, bet tie, kuri skatās uz cilvēku, piedauzīsies un noies no pareizā ceļa.