Ir svarīgi atcerēties arī to, ka pārvaldīšana no Dieva atnes cilvēka dzīvē ne tikai privilēģijas un svētības, bet arī uzliek noteiktu atbildību. Labs pārvaldnieks nedzīvo tā, kā pašam gribas, bet tā, kā to grib Dievs. Labs pārvaldnieks nepiedēvē sev sasniegumus un nesaka, ka viņa spēks un roku stiprums ir visu to ieguvis. Tieši pretēji, labs pārvaldnieks atzīst, ka viss, ko viņš savā dzīvē ir ieguvis, ir kļuvis iespējams, tikai pateicoties spēkam un gudrībai, kuru tam dāvājis Dievs. Tieši par to ir teikts 5.Mozus grāmatā:
5.Mozus 8:17-18 – Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.
Izpratne par pārvaldīšanas būtību palīdz mums pareizi attiekties pret dzīvi un tām svētībām, ar kurām Dievs piepilda mūsu dzīvi.Neskatoties uz to, ka Dievs ir visa Saimnieks, Viņš labprātīgi ļauj Saviem bērniem visu to lietot. Pareiza izpratne par pārvaldīšanas būtību palīdz cilvēkam veidot pareizas attiecības ar Dievu. Ja ir pareiza sapratne par pārvaldīšanu, cilvēks atzīst, ka Dievs ir visa Valdnieks, bet viņš – pateicoties Dieva žēlastībai – ir tikai pārvaldnieks. Tāpēc tad, kad Dievs no mums kaut ko prasa, mums tas ir jādara vai jāatdod Viņam – jo viss pieder Viņam. Mūsu Dievs ir Devējs, un Viņš vēlas, lai arī Viņa bērni attīsta sevī šādu īpašību. Bībelē ir teikts:
Romiešiem 8:32 – Viņš (Dievs) jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?
Par nožēlu, daudzi saprot pārvaldīšanas būtību tikai sava prāta līmenī. Bet, līdzko Dievs saka tiem kaut ko atdot, viņi tūlīt pat paziņo, ka viņi ir saimnieki visam, kas tiem pieder, nevis Dievs. Kad Dievs Savā Vārdā saka, ka Viņa druvā ir daudz darba, ka vajadzīgi darītāji, – daudzi cilvēki uz to atbild, ka tiem nav laika kalpošanai Dievam. Bet kas ir dāvājis cilvēkam laiku, un kam šis laiks pieder?Kad Dievs Saviem bērniem saka atnest desmito tiesu un pienesumus Viņa Namā, tad mums nevajag ar Viņu strīdēties, jo viss pieder Viņam. Mums jāatceras, ka, tikai pateicoties Viņa žēlastībai, mums šodien ir viss, kas mums ir. Dievs saka mums atnest tikai 10%, bet 90% ļauj atstāt sev. Protams, lai mēs pareizi pārvaldītu un izmantotu tās finanses, kas mums ir, mums jājautā padoms Dievam.Mūsu Dievs ir dāsns Dievs. Viss pieder Dievam, bet cilvēks dažkārt izturas tā, it kā viss piederētu viņam, it kā viņš būtu šīs dzīves saimnieks.
