Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji! Mūsu Dievs ir žēlastības pilns un labs!
„Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.”  (Psalms 36:6).
Ar mūžīgu mīlestību Viņš ir iemīlējis Savu Draudzi un katru no mums! Un tieši Viņa mīlestība uz mums nepieļauj, lai mūsu dzīve paliktu iepriekšējā stāvoklī, līmenī. Dievs vēlas, lai mēs pārveidotos, lai mēs būtu sulīgi un auglīgi. Tieši lūgšana ir tas instruments, kas mūs savieno ar Dievu un piepilda ar Viņa spēku, svaidījumu un spējām darīt tās lietas, kuras darīja Jēzus.Vienreiz es sludināju par tēmu: „Lai saceļas Tas Kungs un Viņa ienaidnieki izput!” Mums jāļauj Dievam sacelties un tikai tad, ienaidnieki izputēs. Mums ir kaut kas jādara, lai Dievs nostātos visā augumā. Bet bieži ir tā, ka mēs ar jums saceļamies, mēs paši ejam un, kad sastopamies ar ienaidniekiem, tad šie ienaidnieki mūs sasit un mēs padodamies. Tas notiek tāpēc, ka mēs nelaižam pa priekšu Dievu. Dievam ir jābūt priekšā, bet mums ir Viņam jāseko. Lai Dievs saceļas! Jēzus gaida no mums gudru rīcību tāpēc, ka Viņš mums ir atstājis Savu Vārdu.
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).
Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja, un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz! Darīt Jēzus darbus – tas arī ir mūsu aicinājums tāpēc, ka mēs nenākam uz draudzi, lai paspēlētos vai kalpotu tikai tāpēc, lai būtu ar ko nodarboties. Lūgšana – tas ir visa sākums, pamats, fundaments.Es lūdzu par to, lai katrs sadzirdētu šo vēstījumu, ar kuru pie mums vēršas Dievs. Es lūdzu Dievam par to, lai Viņš palīdz katram izrauties lūgšanā, lai katrs ne tikai zinātu par lūgšanas svarīgumu, bet arī to darītu – lūgtu. Es lūdzu Dievam, lai katrs sāktu praktizēt šo patiesību – patiesību par lūgšanu, lai katram ikdienas pamatā būtu dziļa lūgšanu dzīve. Dievs jūs mīl, pat ja jūsu lūgšanu dzīve uz šodienu nav vajadzīgajā līmenī, pat ja šajā jautājumā jums nav kārtība. Dievs nekad neatteiksies no mums tāpēc, ka Viņš ir mūsu Tēvs. Dievs ir pacietīgs. Dieva vēlēšanās ir, lai mēs ieviestu kārtību savā lūgšanu dzīvē, un Viņš mums tajā palīdzēs tāpēc, ka tas ir veiksmes pamats Dieva Valstībā.Līdz rītdienai!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.