Lai mēs ar jums varētu parādīt vai demonstrēt Dievu, arī mums ir jāatrodas Tēvā vai pie Tēva krūts

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlās, lai Viņa bērni iemantotu dzīvību caur Dieva vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam. Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus parādīja Dievu divos veidos: Caur Savu dzīves veidu (raksturu) un caur Saviem darbiem (dāvanām). Arī mēs varam parādīt Dievu caur savu raksturu un darbiem. Mēs parādām Dievu savā miesā tad, ja ar Svētā Gara palīdzību attīstām sevī gara augli un vingrināmies Svētā Gara dāvanās. Galvenā šodienas vēstījuma doma ir tajā, ka parādīt Dievu var tikai tas cilvēks, kurš ir Tēvā vai pie Tēva krūts, jo tāds cilvēks pazīst Viņu. 
„Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā …….Dēls, kas ir Tēva dzīlēs (Tēvā), Tas mums…..” Tikai Jēzus, Kurš atradās Tēvā, spēja demonstrēt Viņu cilvēkiem. Tātad, lai mēs ar jums varētu parādīt vai demonstrēt Dievu, arī mums ir jāatrodas Tēvā vai pie Tēva krūts. Tēvā – tas nozīmē atrasties tuvu Tēva sirdij vai pie Tēva krūts. 
„Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.”( Jāņa 13:23).
 „ Pie krūtīm” un „Tēvā”- šiem vārdiem ir viena sakne. Tālab tur, kur ir rakstīts „pie krūts” varētu rakstīt arī „Tēvā”. Un tātad, – Jēzus atradās tuvu klāt Tēva sirdij, tālab Viņš varēja mums demonstrēt Dievu. Patiesa Dieva atziņa nāk tikai no Tā, Kurš atrodas Tēvā, – no Jēzus. Dievs arī mūs aicina – ar savu dzīvi parādīt Dievu. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāatrodas tuvu klāt Tēva sirdij, jāsēž pie Tēva krūts. Tas, kurš ir tuvu klāt Dievam, tas Dievu ir arī iepazinis. Man ir jābūt pārņemtam ar Dievu. Man ir jālīdzinās Dievam. Viss sākas ar vēlēšanos saprast – kas es esmu? Kā es varu parādīt Dievu? Lai to saprastu, man ir jāatrodas tuvu klāt Dievam. Jēzus atnāca uz šo zemi, parādīja mums Dievu un izdarīja visu nepieciešamo tam, lai mēs varētu būt Dieva tuvumā. Jēzus aizvāca visus šķēršļus, lai mēs varētu atrasties Tēvā, un tad parādīt Viņu cilvēkiem. 
„ Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.” (Ebrejiem 10:19-22).
 
  • Jēzus deva pieeju pie Tēva caur Savām Asinīm. Ceļš ir vaļā!
 
“…. jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā.” (Efeziešiem 2:18).
 
  • Mums ir pieeja pie Tēva caur Svēto Garu.
 
„….kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību.” (Efeziešiem 3:12).
 
  • Mums ir pieeja pie Tēva caur ticību Viņam.
 Tagad mums ir iedota pase vai atļauja atrasties Tēva klātbūtnē. Mēs jebkurā laikā varam nākt Viņa klātbūtnē ar uzdrīkstēšanos, drosmi un bez jebkādām bailēm. Tāda privilēģija ir dāvāta tikai atpirktajiem Dieva bērniem, kuri tic Jēzum Kristum. Kādam nolūkam mums ir dāvāta šī privilēģija? Tālab, lai mēs līdzīgi Jēzum varētu atklāt vai parādīt Dievu tiem cilvēkiem, kuri vēl nav iepazinuši Viņu. Lai Jēzus, Kurš dzīvo mūsos, varētu pieaugt un piepildīt mūs, mums pastāvīgi ir jānāk Dieva klātbūtnē.  Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana IV

    Lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu.Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu „laiks”. Lūgšana – ir kā viens no organizēšanas veidiem, viens no veidiem, kā varam pareizi pārvaldīt savu laiku. Lūgšanas tēma – tā ir ļoti interesanta tēma. Mēs visi par to runājam. Par lūgšanu ir uzrakstīts ļoti daudz. Bet kurš tad, patiesībā, efektīvi lūdz? Tas ir ļoti nopietns jautājums. Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mēs organizējam savu dzīvi efektīvai lūgšanai. Tas pacels mūsu dzīvi un mūsu kalpošanu citā līmenī, augstākā.
  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

    Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.