Lai mēs ar jums varētu parādīt vai demonstrēt Dievu, arī mums ir jāatrodas Tēvā vai pie Tēva krūts

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlās, lai Viņa bērni iemantotu dzīvību caur Dieva vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.

 

Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus parādīja Dievu divos veidos:

 

Caur Savu dzīves veidu (raksturu) un caur Saviem darbiem (dāvanām). Arī mēs varam parādīt Dievu caur savu raksturu un darbiem. Mēs parādām Dievu savā miesā tad, ja ar Svētā Gara palīdzību attīstām sevī gara augli un vingrināmies Svētā Gara dāvanās.

 

Galvenā šodienas vēstījuma doma ir tajā, ka parādīt Dievu var tikai tas cilvēks, kurš ir Tēvā vai pie Tēva krūts, jo tāds cilvēks pazīst Viņu.

 

„Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18).

 

Bībeles tulkojumā krievu valodā …….Dēls, kas ir Tēva dzīlēs (Tēvā), Tas mums…..”

 

Tikai Jēzus, Kurš atradās Tēvā, spēja demonstrēt Viņu cilvēkiem.

 

Tātad, lai mēs ar jums varētu parādīt vai demonstrēt Dievu, arī mums ir jāatrodas Tēvā vai pie Tēva krūts.

 

Tēvā – tas nozīmē atrasties tuvu Tēva sirdij vai pie Tēva krūts.

 

„Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.”( Jāņa 13:23).

 

„ Pie krūtīm” un „Tēvā”- šiem vārdiem ir viena sakne. Tālab tur, kur ir rakstīts „pie krūts” varētu rakstīt arī „Tēvā”.

 

Un tātad, – Jēzus atradās tuvu klāt Tēva sirdij, tālab Viņš varēja mums demonstrēt Dievu. Patiesa Dieva atziņa nāk tikai no Tā, Kurš atrodas Tēvā, – no Jēzus.

 

Dievs arī mūs aicina – ar savu dzīvi parādīt Dievu. Taču, lai tas notiktu, mums ir jāatrodas tuvu klāt Tēva sirdij, jāsēž pie Tēva krūts.

 

Tas, kurš ir tuvu klāt Dievam, tas Dievu ir arī iepazinis. Man ir jābūt pārņemtam ar Dievu. Man ir jālīdzinās Dievam. Viss sākas ar vēlēšanos saprast – kas es esmu? Kā es varu parādīt Dievu? Lai to saprastu, man ir jāatrodas tuvu klāt Dievam. Jēzus atnāca uz šo zemi, parādīja mums Dievu un izdarīja visu nepieciešamo tam, lai mēs varētu būt Dieva tuvumā. Jēzus aizvāca visus šķēršļus, lai mēs varētu atrasties Tēvā, un tad parādīt Viņu cilvēkiem.

 

„ Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.” (Ebrejiem 10:19-22).

 

  • Jēzus deva pieeju pie Tēva caur Savām Asinīm. Ceļš ir vaļā!

 

“…. jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā.” (Efeziešiem 2:18).

 

  • Mums ir pieeja pie Tēva caur Svēto Garu.

 

„….kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību.” (Efeziešiem 3:12).

 

  • Mums ir pieeja pie Tēva caur ticību Viņam.

 

Tagad mums ir iedota pase vai atļauja atrasties Tēva klātbūtnē. Mēs jebkurā laikā varam nākt Viņa klātbūtnē ar uzdrīkstēšanos, drosmi un bez jebkādām bailēm. Tāda privilēģija ir dāvāta tikai atpirktajiem Dieva bērniem, kuri tic Jēzum Kristum.

 

Kādam nolūkam mums ir dāvāta šī privilēģija?

 

Tālab, lai mēs līdzīgi Jēzum varētu atklāt vai parādīt Dievu tiem cilvēkiem, kuri vēl nav iepazinuši Viņu. Lai Jēzus, Kurš dzīvo mūsos, varētu pieaugt un piepildīt mūs, mums pastāvīgi ir jānāk Dieva klātbūtnē.

 

 

Turpināsim rīt!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no...

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un...

  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti...

  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā. «Jo...

  • Pārmaiņu filozofija

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.

    Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo...

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc...