Lai mēs kļūtu par šīs pasaules gaismu un zemes sāli, mums ir jābūt noteiktām īpašībām

Sveicu, jūs dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai jūsu dzīvē viss sakārtojas tā, kā to vēlās Dievs. Vakar mēs runājām par to, ka ja mēs nebūsim tādi, kādus mūs vēlās redzēt Dievs, tad mēs nekad nevarēsim reāli ietekmēt šo pasauli. Lai mēs kļūtu par šīs pasaules gaismu un zemes sāli, mums ir jābūt noteiktām īpašībām. Tieši par to mēs šodien parunāsim.    
„Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.  Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.  Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.  Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.  Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.  Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.  Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.  Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.  Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija”. (Mt.5:3-12)
  Būt garā nabagam – nozīmē apzināties savu garīgo nabadzību Dieva priekšā, savu atkarību no Dieva. Cilvēks, kam piemīt šī īpašība, pastāvīgi kontaktējas ar Dievu, jo apzinās, ka bez Dieva viņam nekas neizdosies. Raudāt – nozīmē zemoties Dieva priekšā savu grēku dēļ un citu cilvēku grēku dēļ. Raudošs cilvēks ir cilvēks, kurš apzinās savu garīgo stāvokli, kurš redz sev apkārt notiekošo, kam ir līdzcietība pret cilvēkiem. Tāds cilvēks raud Dieva priekšā, nožēlojot ne tikai savus grēkus, bet arī savas tautas grēkus. Viņš arī aizlūdz, lūdz, sauc uz debesīm, lai viss, kas viņam apkārt izmainās Dievam par godu. Slāpstošie un salkstošie pēc taisnības – tie ir cilvēki, kas deg par taisnību un vēlas redzēt, kā Dieva taisnība piepilda katru sabiedrības sfēru. Pazemīgu cilvēku devīze: „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Pazemīgie ir tie, kas visās lietās pakļauj savu gribu Dieva gribai. Žēlsirdīgie – tie ir tie cilvēki, kas dzīvo ne tikai priekš sevis, bet viņi pamana vajadzības sev apkārt, ņemot dalību šo vajadzību apmierināšanā. Viņi ne tikai ņem no dzīves, bet arī atdod no sevis, darot bagātas citu cilvēku dzīves. Būt sirdsšķīstam — nozīmē būt koncentrētam uz Dievu un Viņa ceļiem. Miera nesēji izprot, cik svarīga ir izlīdzināšanās starp Dievu un cilvēkiem. Tāpēc viņi māk saprasties ar Dievu un cilvēkiem, dzīvojot mierā un harmonijā gan ar Dievu, gan cilvēkiem. Miera nesēji arī palīdz citiem cilvēkiem izlīdzināties ar Dievu un vienam ar otru. Tālāk mēs redzam Мt.5:11-12, ka cilvēki kam piemīt šādas īpašības, ir cilvēki ar ietekmi, kuri spīd priekš Dieva, kuriem ir stipras personīgās attiecības ar Dievu, kuri priecājas Viņā un iet uz priekšu pat tad, kad viņus vajā un apmelo taisnības dēļ. Tādus cilvēkus nav iespējams apturēt! Ļaunums nevar viņus uzvarēt, taisni otrādi, tas palīdz viņiem vēl vairāk spīdēt šajā pasaulē! Virspusējas attiecības ar Dievu neļaus ticīgajiem ieņemt ticības un spēka pozīciju. Jūs nekad nespēsiet parādīt sevi kā šīs pasaules gaismu un zemes sāli, ja vien kaislīgi nemīlēsiet Dievu un neuzturēsiet savas attiecības ar Viņu. Dievs mūs aicina uz to, lai mēs slāptu pēc Dieva un degtu priekš Viņa. Ugunij nepieciešams lai to uzmana un uztur, savādāk tā apdziest. Mums ir ļoti maz laika, tāpēc attieksimies nopietni pret Dievu un Viņa aicinājumu mūsu dzīvei! Lai Tas Kungs jūs šodien svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.