Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība mums atjaunojas ik rītu!

Mēs turpinām sarunu par tēmu: „Tava dāvana(talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara.

Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu.

Tad, kad jūs kļuvāt par kristieti, kad jūs pieņēmāt Jēzu par Kungu un atdevāt Viņam savu dzīvi, – Viņš deva jums noteiktu dāvanu( talantu vai spējas), ar kuru jūs varat kalpot Viņam. Dāvana – tas ir tas, ko jūs varat atdot Dievam atpakaļ; tas ir tas, kas rada pārmaiņas jums visapkārt.Dažkārt, mēs atrodamies līdzās ļoti talantīgiem cilvēkiem, un mēs varam justies nederīgi šo spožo zvaigžņu gaismā. Mums šķiet, ka pēc šādiem cilvēkiem vai atrodoties līdzās tik spožiem talantiem, mēs neko nevaram darīt. Tomēr, patiesība ir tā, ka Dievs lieto vienkāršus cilvēkus, kuri ir gatavi darīt to, ko Viņš tiem teiks darīt. Dievs izmanto cilvēkus, kuri ir gatavi atdot Viņam visu kas tiem ir, un nav svarīgi, cik mazs vai niecīgs viņu acīs izskatās šis „viss”. Viss mazais kļūst liels tad, kad mēs to atdodam Tā Kunga rokās.Iespējams tu teiksi: „Es esmu parasts cilvēks, un es neko nemāku un nezinu”. Bet tu tā runā tālab, ka salīdzini to, kas ir tev, ar to, kas ir citiem. Atceries, – ja tu atdosi Dievam to parasto, ikdienišķo, kas tev ir, tad, neskatoties uz to, ka tas šķiet niecīgs tavās acīs, Dievs paņems to un darīs brīnumu. Un tad, tas būs brīnums ne tikai tavā dzīvē, bet arī brīnums caur tevi.Tas attiecas arī uz ziedojumiem: mums visiem ir dažādas spējas un iespējas, tālab, Dievs neskatās uz naudas daudzumu, kuru mēs ziedojam, bet uz to, ar kādu sirdi un attieksmi mēs to darām. Svarīgi ir saprast, ka Jēzum, mūsu kalpošanā Viņam, ļoti svarīga ir mūsu uzticība.Reiz Jēzus vēroja ziedošanas kalpošanu templī, un vēlāk izdarīja kādu paziņojumu, kurš daudziem likās visai dīvains.„Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”(Lūkas 21:1-4). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….., bet viņa savā trūkumā nolikusi visu savu iztiku, kāda tai bija.”Jūs pamanījāt, cik iemeta šī nabaga atraitne? Viņa ielika tikai divas artavas. Tomēr Jēzum tas bija kas vairāk, nekā tās naudas summas, kuras ziedoja bagātnieki. Jēzus ņēma vēra katra, kurš ziedoja, iespējas, un Viņš ieraudzīja, ka atraitne parādīja savu uzticību to resursu pārvaldē, kādus Dievs viņai uzticēja. Pārējie cilvēki arī ziedoja, bet nedarīja visu to, ko viņi varēja izdarīt.Tieši tāpat tas notiek ar mūsu dotību, talantu, spēju, zināšanu un iespēju pārvaldi. Dievs dod lielākas iespējas tikai tiem, kuri ir uzticīgi mazumā.Ja tu vēlies redzēt savas kalpošanas paplašināšanos un ietekmi, tad seko šim principam – esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris. Un tad, – Dievs paplašinās tavu robežu apgabalus un ievedīs tevi tava aicinājuma pilnībā.

Tas Kungs lai svētī jūs šodien!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols

    Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un paust Dievam savu pielūgsi.Saiešanas telts simbolizē Dieva pielūgsmi un veidu, kā tuvoties Viņam. Ja mēs uzmanīgi studēsim Vecās Derības pielūgsmes formu, mēs varēsim gūt sev virkni noderīgu mācību.
  • Būt par kristieti – tā ir atbildība

    Dievs paceļ, paaugstina tieši tos, kuri piekrīt kļūt atbildīgi. Par to Jēzus saka nākamajā fragmentā.«Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.» (Мat.25:29-30)
  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.