Līdzcietības spēks II

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Vakar mēs runājām par līdzcietības svarīgumu un spēku. Mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams attīstīt savā sirdī žēlsirdību un līdzcietību, jo tikai ar tādu sirdi mēs spēsim, izpatīkot Dievam, kalpot cilvēkiem. Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.    

Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).

  Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos. Uz farizeju jautājumu Jēzus atbildēja:  

„Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.” (Mateja 12:11-12).

  Jēzus atbildēja, ka drīkst darīt labu, drīkst dziedināt arī sestdienā, – ja vien tavā sirdī ir līdzcietība. Var doties pat uz zemes malu, pārkāpjot vispārpieņemtās cilvēciskās normas vai noteikumus, ar nolūku, lai izglābtu cilvēka dzīvību. Ja tavā sirdī ir kaut nedaudz līdzcietības, tad tu nedomāsi par to, ko par tevi domās vai teiks citi cilvēki, vai arī par to, kas tev ir vai kā tev nav, – tu vienkārši būsi pārņemts ar domu par to, kā izglābt cilvēku, kurš iet bojā. Tieši līdzcietība lika Jēzum dziedināt slimo cilvēku.    

„Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra.”(Mateja 12:13).

  Pēc tam, kad Jēzus paveica šo brīnumu, farizeji sāka apspriesties un meklēt to, kā Viņu nogalināt. Jēzus par to uzzināja un aizgāja, bet tauta Viņam sekoja. Jēzus dziedināja arī šos cilvēkus. Mēs redzam Dievu, Kurš līdzcietību liek augstāk par visu. Un Dievs mums kā Draudzei saka, lai mēs liekam līdzcietību augstāk par visu citu. Ja mūs vadīs līdzcietība pret cilvēkiem un vēlēšanās viņus glābt, tad mums būs lielāki rezultāti, vairāk veiksmes, tad, neatkarīgi no tā, kā mums, saistībā ar mūsu sagatavotību, vēl nepietiek, – mēs nestāvēsim uz vietas, bet virzīsimies uz priekšu. Protams, tas nenozīmē, ka mums nav jāsagatavo sevi un nav jāattīstās. Tieši līdzcietība, ar nolūku, lai varētu labāk kalpot citiem ļaudīm, mudina cilvēku vēl vairāk sevi pilnveidot. Tomēr, mūsu nepilnīgums nedrīkst mūs apturēt! Kamēr mēs domājam, spriedelējam, mēs zaudējam laiku, bet cilvēki iet bojā. Jebkurā darbā ļoti svarīgs ir ātrums. Visu, ko tu vari darīt, dari šodien un tūlīt. Esiet svētīti! Dieva mierā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz...

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs...

  • Cilvēkam ir jāpiepildās un jādzīvo no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes

    Cilvēki ir palikuši kūtri dzirdēt,- tie nav tie cilvēki, kuri vispār neklausās, bet tie, kas nav spējīgi saprast un izprast. Kad mēs barojamies ar Dieva Vārdu, tad šis vārds mums palīdz garīgi augt. Bet, kad mēs to nedarām, mēs garīgi nepieaugam, paliekam kā bērni, mazuļi. Ja mēs paskatāmies uz dažām draudzēm, mēs varam redzēt, ka tās ir piepildītas ar garīgajiem bērniem. Šāda situācija nepriecē Dievu, jo Dievs nevar paļauties uz šiem garīgajiem mazuļiem.

    Cilvēki ir palikuši kūtri dzirdēt,- tie nav tie cilvēki, kuri vispār neklausās, bet tie, kas nav spējīgi saprast...

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

    Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?

    Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi? Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas...

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.

    Kad mēs saprotam, ka dzīve - tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības...