Līdzcietības spēks II

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Vakar mēs runājām par līdzcietības svarīgumu un spēku. Mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams attīstīt savā sirdī žēlsirdību un līdzcietību, jo tikai ar tādu sirdi mēs spēsim, izpatīkot Dievam, kalpot cilvēkiem. Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.    
Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).
  Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos. Uz farizeju jautājumu Jēzus atbildēja:  
„Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.” (Mateja 12:11-12).
  Jēzus atbildēja, ka drīkst darīt labu, drīkst dziedināt arī sestdienā, – ja vien tavā sirdī ir līdzcietība. Var doties pat uz zemes malu, pārkāpjot vispārpieņemtās cilvēciskās normas vai noteikumus, ar nolūku, lai izglābtu cilvēka dzīvību. Ja tavā sirdī ir kaut nedaudz līdzcietības, tad tu nedomāsi par to, ko par tevi domās vai teiks citi cilvēki, vai arī par to, kas tev ir vai kā tev nav, – tu vienkārši būsi pārņemts ar domu par to, kā izglābt cilvēku, kurš iet bojā. Tieši līdzcietība lika Jēzum dziedināt slimo cilvēku.    
„Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra.”(Mateja 12:13).
  Pēc tam, kad Jēzus paveica šo brīnumu, farizeji sāka apspriesties un meklēt to, kā Viņu nogalināt. Jēzus par to uzzināja un aizgāja, bet tauta Viņam sekoja. Jēzus dziedināja arī šos cilvēkus. Mēs redzam Dievu, Kurš līdzcietību liek augstāk par visu. Un Dievs mums kā Draudzei saka, lai mēs liekam līdzcietību augstāk par visu citu. Ja mūs vadīs līdzcietība pret cilvēkiem un vēlēšanās viņus glābt, tad mums būs lielāki rezultāti, vairāk veiksmes, tad, neatkarīgi no tā, kā mums, saistībā ar mūsu sagatavotību, vēl nepietiek, – mēs nestāvēsim uz vietas, bet virzīsimies uz priekšu. Protams, tas nenozīmē, ka mums nav jāsagatavo sevi un nav jāattīstās. Tieši līdzcietība, ar nolūku, lai varētu labāk kalpot citiem ļaudīm, mudina cilvēku vēl vairāk sevi pilnveidot. Tomēr, mūsu nepilnīgums nedrīkst mūs apturēt! Kamēr mēs domājam, spriedelējam, mēs zaudējam laiku, bet cilvēki iet bojā. Jebkurā darbā ļoti svarīgs ir ātrums. Visu, ko tu vari darīt, dari šodien un tūlīt. Esiet svētīti! Dieva mierā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.
  • Pati labākā un ietekmīgākā svētruna, kuru mēs varam sludināt, – tā ir svētruna, kuru sludina mūsu dzīve

    Mana dzīve sludina pat tad, kad es par to nezinu. Lūk, kāpēc ir tik svarīgi mainīties, lai mūsu dzīve varētu atspoguļot un atbilst tam, ko mēs sludinām ar savu muti. Mums ir jāsludina ar savu dzīvi, un ne tikai vārdiem. Tā ir Dieva griba priekš mums.Dievs maina mūs ne tikai caur grūtībām un pārbaudījumiem, bet arī caur Savu laipnību un žēlastību.
  • Kādus tad augļus Dievs vēlās redzēt mūsu dzīvēs?

    Atgr ieztu un grēku nožēlojušu cilvēku dvēseļu augļus . Katrs, pie Dieva atgrieztais cilvēks – tas ir auglis. Katra grēkus nožēlojusī dvēsele – tas ir kāda cilvēka konkrētais, Dievam pienestais, auglis. Dievs vēlās, lai caur mūsu dzīvēm, pēc iespējas vairāk, cilvēku iepazīstas ar Jēzu un pieņem Viņa vadību savās dzīvēs. Kad mēs palīdzam cilvēkiem iepazīties ar Jēzu un pieņemt Viņa varu pār sevi – ar to mēs nesam augļus, kas pagodina Dievu.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā?

    Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet. Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.
  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).