Līdzcietības spēks II

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Vakar mēs runājām par līdzcietības svarīgumu un spēku. Mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams attīstīt savā sirdī žēlsirdību un līdzcietību, jo tikai ar tādu sirdi mēs spēsim, izpatīkot Dievam, kalpot cilvēkiem. Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.    

Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).

  Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos. Uz farizeju jautājumu Jēzus atbildēja:  

„Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā? Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.” (Mateja 12:11-12).

  Jēzus atbildēja, ka drīkst darīt labu, drīkst dziedināt arī sestdienā, – ja vien tavā sirdī ir līdzcietība. Var doties pat uz zemes malu, pārkāpjot vispārpieņemtās cilvēciskās normas vai noteikumus, ar nolūku, lai izglābtu cilvēka dzīvību. Ja tavā sirdī ir kaut nedaudz līdzcietības, tad tu nedomāsi par to, ko par tevi domās vai teiks citi cilvēki, vai arī par to, kas tev ir vai kā tev nav, – tu vienkārši būsi pārņemts ar domu par to, kā izglābt cilvēku, kurš iet bojā. Tieši līdzcietība lika Jēzum dziedināt slimo cilvēku.    

„Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra.”(Mateja 12:13).

  Pēc tam, kad Jēzus paveica šo brīnumu, farizeji sāka apspriesties un meklēt to, kā Viņu nogalināt. Jēzus par to uzzināja un aizgāja, bet tauta Viņam sekoja. Jēzus dziedināja arī šos cilvēkus. Mēs redzam Dievu, Kurš līdzcietību liek augstāk par visu. Un Dievs mums kā Draudzei saka, lai mēs liekam līdzcietību augstāk par visu citu. Ja mūs vadīs līdzcietība pret cilvēkiem un vēlēšanās viņus glābt, tad mums būs lielāki rezultāti, vairāk veiksmes, tad, neatkarīgi no tā, kā mums, saistībā ar mūsu sagatavotību, vēl nepietiek, – mēs nestāvēsim uz vietas, bet virzīsimies uz priekšu. Protams, tas nenozīmē, ka mums nav jāsagatavo sevi un nav jāattīstās. Tieši līdzcietība, ar nolūku, lai varētu labāk kalpot citiem ļaudīm, mudina cilvēku vēl vairāk sevi pilnveidot. Tomēr, mūsu nepilnīgums nedrīkst mūs apturēt! Kamēr mēs domājam, spriedelējam, mēs zaudējam laiku, bet cilvēki iet bojā. Jebkurā darbā ļoti svarīgs ir ātrums. Visu, ko tu vari darīt, dari šodien un tūlīt. Esiet svētīti! Dieva mierā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus...

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli...

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst...

  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā? II

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 21 Un tādēļ, ka vecmātes bijās Dieva, Viņš tām darīja namus. (2.Mozus1:17,21)

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis...

  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad...