Lūgšana maina ticīgos un dara tos par drosmīgiem lieciniekiem!

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ka katrs ticīgs cilvēks šai pasaulē ir Dieva liecinieks un Dieva sūtnis vai vēstnieks. Labā vēsts jāsludina ne tikai tiem, kuri pēc sava aicinājuma ir evaņģēlisti, bet ikvienam atdzimušam kristietim. Jā, evaņģēlistiem, iespējams, šai jautājumā veiksies labāk, bet tam nevajadzētu mūs apturēt. Dievs katram no jums uztic jūsu ietekmes zonu vai jūsu pasauli. Iespējams, jūs būsiet tie, kuri vienkārši atvedīs cilvēkus pie evaņģēlista, kurš, savukārt, atklās šim cilvēkam glābšanas Evaņģēlija būtību. Galvenais, lai jūs šai jautājumā kaut ko darītu. Jūs varat vismaz lūgt par konkrētiem neglābtiem cilvēkiem, līdz viņi atdzimst glābšanai Debesu Valstībā. 
„Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz, kamēr Kristus izveidotos jūsos;”(Galatiešiem 4:19).
 Pāvils šeit runā par to, ka viņš cieta radību sāpes, lai ticīgi cilvēki varētu atvest citus cilvēkus Dieva Valstībā. Radību sāpes – tā ir aizlūgšana. Pāvils lūdzās tāpēc, ka vēlējās, lai cilvēki ne tikai atdzimtu no augšienes, bet lai viņos izveidotos Kristus. Esmu sapratis kādu lietu – ja mēs būsim nopietni attiecībā pret to, lai liecinātu konkrētiem cilvēkiem un neatlaidīgi lūgtos par viņiem (ievērojiet, neatlaidīgi vai pastāvīgi lūgtos), tādā gadījumā šie cilvēki jūsu lūgšanu rezultātā noteikti izglābsies, pat ja šo cilvēku glābšanai Dievs izmantos citus cilvēkus. Vai jums ir saraksts ar neticīgiem cilvēkiem (radiniekiem, draugiem, kolēģiem utt.), par kuriem jūs neatlaidīgi un pastāvīgi lūdzaties? Ja jums šāda saraksta nav, es iesaku jums to uzrakstīt, – ja jūs patiesi cilvēku glābšanā vēlaties nest augļus Dievam. Pāvila dzīve ir acīmredzama liecība tam, ko spēj paveikt tāda lūgšana. Bībele runā par to, ka pastāvēja laiks, kad Pāvils bija Tā Kunga ceļa spilgts pretinieks. Un bija grūti stādīties priekšā, ka tāds cilvēks kā Pāvils kaut kad varētu nožēlot grēkus. Bībele saka, ka viņš šņāca dusmas un naidu pret pirmo apustulisko draudzi. Pat pirms savas grēku nožēlas Pāvils bija naida un dusmu pilns uz draudzi. Bet draudze pastiprināti un neatlaidīgi lūdza par Pāvilu. Un šī lūgšana bija tik spēcīga, ka, lai apturētu Pāvilu, atnāca Pats Jēzus, sakot, ka Pāvils vairs nevar pretoties Dievam. Pats Jēzus pateica Pāvilam to, ka tagad viņš liecinās par Dievu. 
„ Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi. Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.” (Ap. darbi 9:1-6).
 Lūgšana darbojas! Lūgšana maina ticīgos un dara tos par drosmīgiem lieciniekiem! Lūgšana atbrīvo darītājus, kuri novāc cilvēku dvēseļu ražu, – lai neviens neaizietu bojā! Lūgšana izkausē neticīgo sirdis un apgaismo to cilvēku prātus, kuru saprāts ir sātana un grēka aptumšots. Pārbaudīsim, vai tā ir patiesība vai nē. Pārbaudīsim Dieva vārdu un apsolījumus. Pārliecināsimies, vai tas darbosies mūsu dzīvē vai nē! Dievs neuzlūko cilvēka vaigu! Viņš ir labs pret ikvienu, kurš paļaujas uz Viņu. Lai Dievs nostiprina tevi un dod tev drosmi liecināt par Viņu tiem cilvēkiem, kurus Viņš sūta tavā ceļā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Priecājies tai Kungā! II

    Dārgie draugi, Dievs vēlreiz mudina mūs kalpot Viņam ar prieku. Jēzus reiz teica saviem mācekļiem: „Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas, 10:20). Ja tavs vārds ierakstīts Mūžīgās Dzīvības grāmatā, ja esi Dieva bērns, tad esi arī Kristus līdzmantinieks. Un tas ir pietiekoši, lai tu priecātos un pateiktos Dievam par katru dienu.
  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23).Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei

    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir jāpieliek visa sava piepūle tam, lai atteiktos no personīgā ceļa, un ar Svētā Gara palīdzību tiektos uz to, lai piepildītu visu to, ko Dievs mums atklāj. Lūk, tā arī ir kristīgās dzīves būtība!Mūsu darbība tiks no Dieva svētīta tikai tādā gadījumā, ja tā būs balstīta uz Dieva vārdu vai uz acīmredzamu Dieva gribu.